27. martā teātra ļaudis atzīmēs Starptautisko teātra dienu, kuru 1961. gadā izveidoja Starptautiskais Teātra Institūts (International  Theatre Institute UNESCO), un no 16. līdz 30. martam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma teātrim un aktieriem veltīta grāmatu izstāde.

Kas ir teātris?

     Teātris – mākslas veids, skatuves māksla; mākslas iestāde, kas rīko izrādes. Teātra izteiksmes veids ir skatuviskā darbība, kas, pastāvot abpusējai saiknei starp aktieri un skatītāju katrreiz notiek it kā pirmoreiz. Teātris ir saistīts ar tautas dzīvi, tās vēsturi un kultūru.

Teātris Latvijā līdz 19. gadsimta vidum

     Latviešu Indriķa hronika liecina, ka pirmā teātra izrāde notikusi Rīgā 1205. gadā. To, vēloties sekmēt kristietības izplatīšanos, sarīkoja garīdznieki. Izrāde bija veidota pēc Bībeles leģendām, uzvedums notika zem klajas debess, runāto un rādīto komentēja tulks. Nākamajos gadsimtos Rīgas skatītāji iepazina daudzas Rietumeiropā izplatītas teātra formas, piemēram, mistēriju, meteņa spēles un citas.

     16. gadsimtā drāmu izrādes latīņu valodā Rīgā rīkoja luterāņu Domskola un katoļu jezuītu kolēģija. 17. gadsimtā viesizrādes Rīgā sniedza augšvācu, angļu, itāļu un citu profesionālu aktieru trupas. No 18. gadsimta 2. puses Rīgā darbojās stacionārs vācu teātris. 

Profesionālā teātra sākums

     Pirmā teātra izrāde, ar kuru sākās latviešu teātra vēsture, bija A. J. Stendera lokalizētā komēdija „Žūpu Bērtulis. Jokuspēle, ka zemnieks par muižnieku celts”, un tā tika izrādīta 1868. gada 2. jūnijā.

Noderīgas saites

• Teātra vēsture (Wikipedia.org)
• Teātru mājaslapas (Kultura.lv)