Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītava aicina aplūkot Baumaņu Kārlim veltītu izstādi, kura būs skatāma līdz 22. maijam.       Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!” autora Baumaņu Kārļa galvenais darba lauks bija mūzika, tomēr viņš rosīgi darbojies arī literatūrā un publicistikā.

     Viņš bija viens no sava laika aktīvākajiem sabiedriskās un kultūras dzīves pārstāvjiem, kas līdzdarbojies latviešu nacionālās pašapziņas, nacionālās kultūras veidošanā, jaunlatviešu kustībā, pirmo Dziesmu svētku organizēšanā un pirmo latviešu oriģināldziesmu sacerēšanā.

 

 

Baumaņu Kārļa dzīve un darbība

     Dzimis 1835. gada 11. maijā Indriķu pusmuižā Limbažu tuvumā zemnieku Annas un Jēkaba daudzbērnu ģimenē.

 

 

     Mācījies Limbažu elementārskolā, kur mācības notika vācu valodā. Baumaņu Kārlim ir izcilas sekmes zīmēšanā un mūzikā, kā arī valodās.

 

 

     Pabeidzis Limbažu elementārskolu un apriņķa skolu, 1853. gadā viņš uzsāk mācības J. Cimzes vadītajā Valkas skolotāju seminārā, kur apgūst vispārizglītojošus priekšmetus, pedagoģiju, svešvalodas, mūzikas teoriju, vijoles un ērģeļu spēli. Seminārā gūtās zināšanas kļūst par pamatu Baumaņu Kārļa panākumiem tālākajā pedagoģiskajā darbībā.

 

 

     Pirmā mājskolotāja darba pieredze tiek gūta Kirbižu muižā Grāfa Aderkasa ģimenē, kur viņš pirmo reizi nonāk tiešā saskarsmē ar baltvācu muižniekiem un izjūt viņu nicinošo attieksmi pret latviešiem. Neapmierināts ar savu pazemojošo stāvokli, Baumaņu Kārlis 1858. gada rudenī atstāj Kirbižu muižu, lai dotos uz Pēterburgu.

 

 

     Pēterburgā viņš nokārto mājskolotāja eksāmenus, lai varētu strādāt Annas baznīcas bāreņu skolā. Vācu valodas zināšanas tikai vairo Baumaņu Kārļa reputāciju un viņa kā mājskolotāja iespējas. 1860. gadā viņu uzņem kā vācu valodas pasniedzēju Reformatoru skolā. 1870. gadā Baumaņu Kārlis ir arī vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā.

 

 

     Peterburgā viņš nostrādā par pedagogu vairāk nekā divdesmit gadu, brīvos brīžus veltīdams mūzikai – rakstot mūziku un līdztekus papildinot un padziļinot savas zināšanas mūzikā. 1873. gadā saņēmis Svētās Annas ordeni, bet 1878. gadā par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni.

 

 

     Sešdesmitie un septiņdesmitie gadi Baumaņu Kārļa dzīvē iezīmējās ar materiālo patstāvību Pēterburgā un tautiešu jūsmīgo atzinību Rīgā, viņš aktīvi iesaistījās Pēterburgā dzīvojošo latviešu sabiedriskajā dzīvē, bija Pēterburgā izdotā satīriskā almanaha „Dunduri” līdzstrādnieks, piedalījās latviešu sanāksmēs. Nezaudējot sakarus ar dzimteni, Baumaņu Kārlis bija aktīvs publicists, kas savos rakstos aizstāvēja latviešu tautasdziesmu un jaunlatviešu idejas. Tā laika domubiedru pulkā bija tādi tautas pirmās nacionālās atmodas ideju pārstāvji kā Auseklis, Krišjānis Valdemārs, Jurjānu Andrejs, Eduards Veidenbaums u. c.

 

 

     Pēterburgas laikā Baumaņu Kārļa dzīvē ir svarīgs notikums – laulības (1870. gadā) ar vāciskas izcelsmes limbažnieci Mariju Karolinu fon Vitti un vēlāk viņu četru meitu piedzimšana. Tiesa, divas meitas mirst agrā bērnībā.

 

 

     Astoņdesmito gadu sākumā savas sabiedriskās darbības dēļ Baumaņu Kārlis tiek uzskatīts par cariskai iekārtai nevēlamu personu un pamet Pēterburgu. 1882.gadā viņš atgriežas Limbažos, kur pavada savas dzīves atlikušos gadus, joprojām aktīvi iesaistoties sabiedriskajā dzīvē.

 

 

     Mūsdienās Baumaņu Kārļa oriģināldziesmām galvenokārt ir vēsturiska nozīme. Latvju tautas lūgšanu „Dievs, svētī Latviju!”, kura kļuva par Latvijas himnu, pirmoreiz atskaņoja vispārīgajos Dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā.

 

 

 

 

 

Izmantotā literatūra

·          Latvijas valsts svētuma zīmes. - Rīga: E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs, 1998. - 179 lpp.

·          Tava labākā grāmata par Latviju. 7.grām. - Rīga: Aplis, 2001. - 284 lpp.

·          Vītoliņš J. Latviešu mūzikas vēsture. 1.sēj. - Rīga: Liesma, 1972. - 403 lpp.