www.rezeknesbiblioteka.lv
Lai arī precīzi dati par pilsētas dibināšanu nav zināmi, pirmo reizi Viļāni ar nosaukumu “Wielona” tika minēti 1495. gadā kādā nomas līgumā, ko ar savu parakstu un zīmogu apstiprināja Livonijas ordeņa mestrs V. fon Plettenbergs. Vēstures griežos šai vietai ir izveidojies savs liktenis un stāsts.
1862. gadā Viļāniem tika piešķirtas miesta tiesības, bet vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk, 1928. gada 25. februārī, Viļāni ieguva pilsētas tiesības. Laiku lokos pilsēta attīstījusies un vairakkārt tika nozīmēta par apriņka (1919, 1947-1949) vai rajona (1949-1962) centru. 1949. gadā Viļānos pirmoreiz tika atvērta vidusskola. Savu 70. gadadienu 2022. gadā nosvinēja Kultūras nams. 2021. gadā pēc teritoriālās reformas kādreizējais Viļānu novads un Viļāni nokļuva Rēzeknes novada paspārnē. Viļāni var lepoties ar ievērojamiem novadniekiem ‒ no šīs puses nācis Gustavs Manteifelis, Konstantīns Počs, Jānis Klīdzējs, Terēzija Broka u. c.
Viļānu vēstures hronoloģijā svarīgu lomu spēlēja Viļānu muiža. Savulaik tā bija viena no lielākajām Latgalē (~15. gs.). Līdz pat 18. gs. muižai bijuši vairāki saimnieki – de Overlaku dzimta, T. Dombrovs, Bergu dinastija, brāļi Riki u. c. 1830. gadā Katrīna Rika un Marija Manteifele (ievērojamā novadnieka, Latvijas poļu rakstnieka, kultūras darbinieka Gustava Manteifeļa māte) pārdeva to Kārlim Manteifelim, bet jau 1839. gadā to nopirka Vikentijs Janovskis. V. Janovskis līdzās muižai uzcēla linu fabriku, bet muižā, laikam ritot, darbojās gan ādas fabrika, gan ķieģeļu fabrika, gan ūdens dzirnavas u. c. 19. gs. 80. gados muižas teritorijā tika uzcelta klēts, kuras pārveidotajās telpās mūsdienās darbojas Viļānu mākslas un mūzika skola. Pagājušā gadsimta laikā muiža piedzīvojusi neskaitāmas pārbūves, bet šodien savā veidolā glabā vērtīgās vēstures liecības.
Viens no Viļānu muižas saimniekiem (1752), Inflantijas vietvaldis un vaivads Miķelis Riks, ir nesis devumu arī Viļānu sakrālā mantojuma tapšanā. 1753. gadā viņš sāka celt pašreizējo Viļānu mūra baznīcas un klostera ansambli. Laiku lokos dievnams un līdzās esošais klosteris piedzīvoja ilgstošu slēgšanu, ugunsgrēku, kara postījumus un atjaunošanu, taču, neraugoties uz pārdzīvoto, saglabājies un darbojas arī mūsdienās. Šodien Viļānu Sv. erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcu uzskata par vienu no retajiem izcilajiem 18. gadsimta baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
Svinot Viļānu Sv. ercenģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcas uzcelšanas 270. gadadienu, kā arī Rēzeknes novada jaunpienācējas – Viļānu, pilsētas tiesību piešķiršanas notikumu pirms 95 gadiem, Rēzeknes Centrālā bibliotēka aicina aplūkot februāra novadpētniecības izstādes “Veltījums Viļānu Sv. erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcai” (skatāma līdz 19. februārim) un “Viļāni, ievziedu krasts…” (būs skatāma no 20. februāra līdz 5. martam) Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā (3. stāvā).
