Nobela prēmijas literatūrā laureātu gāmatas

     Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā līdz 2021. gada 11. decembrim apskatāma izstāde, kurā eksponētas Nobela prēmijas literatūrā laureātu gāmatas.

 

     Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs Zviedrijas Akadēmijas apbalvojums par ieguldījumu literatūrā, kuru kopš 1901. gada pasniedz par izcilu darbību literatūrā. Tā ir viena no piecām Alfrēda Nobela 1895. gadā dibinātajām Nobela prēmijām, kura tiek pasniegta piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai medicīnā. Prēmija tiek pasniegta svinīgā ceremonijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā).

 

     No 1901. līdz 2021. gadam Nobela prēmija literatūrā ir piešķirta 118 personām. Pirmo Nobela prēmija literatūrā saņēma franču dzejnieks un esejists Silī Pridoms. Katrs laureāts saņem medaļu, diplomu un naudas balvu, kas katru gadu mainās.

 

     1909. gadā apbalvojumu ieguva zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva, kļūstot par pirmo sieviete, kura ieguvusi šo balvu. Francijas autori to ir ieguvuši visvairāk reižu — 16 reizes. Pa 11 reizēm apbalvojumu ir ieguvuši Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes autori.

 

     Kad 1958. gadā prēmija tika piešķirta Krievijā dzimušajam rakstniekam Borisam Pasternakam, viņš PSRS spiediena dēļ bija spiests atteikties no šī apbalvojuma. 1964. gadā francūzis Žans Pols Sartrs atteicās pieņemt Nobela prēmiju literatūrā, jo viņš pastāvīgi atteicās no visiem oficiālajiem apbalvojumiem, ko viņam gribēja piešķirt iepriekš.

 

     Nobela prēmiju literatūrā ieguvušas 16 sievietes, vairāk nekā jebkurā citā Nobela prēmijas kategorijā, izņemot Nobela miera prēmiju. Starp visiem Nobela prēmijas literatūrā pasniegšanas gadījumiem, tikai 4 reizes prēmija ir pasniegta 2 personām vienlaicīgi (1904, 1917, 1966, 1974). 7 reizes Nobela prēmija literatūrā vispār netika pasniegta (1914, 1918, 1935, 1940—1943).

 

     2019. gadā piešķīra divas Nobela prēmijas literatūrā — par 2018. un 2019. gadu.