Valentīndiena – visu mīlētāju svētki

Detaļas

                                                                                          {source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Valentīndiena – visu mīlētāju svētki',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=353:valentindiena-visu-miletaju-svetki&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Foto: stevefaeembra, licence 

     Tuvojas 14. februāris, diena, kuru saucam par mīlestības svētkiem, visu mīlētāju dienu vai vienkārši par sirsniņdienu. Valentīndienas izstādes sagatavotas gan Centrālajā bibliotēkā, gan tās filiālēs. Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā izstāde būs aplūkojama līdz 16. februārim, un lasītavas darbinieces ir sarūpējušas arī īsu Valentīndienas leģendas izklāstu mājaslapas lasītājiem. 


     Kāpēc tieši Valentīns un ko tik īpašu viņš izdarīja, ka cilvēki pat līdz šim brīdim atceras viņa vārdu? Diemžēl par pašu Valentīnu mūsdienās ir maz zināms. Runā, ka viņš dzīvoja mūsu ēras trešajā gadsimtā senajā Romā. Pēc vieniem nostāstiem viņš bija parasts kristiešu mācītājs, bet pēc citiem viņš pat ir celts bīskapa godā. Runā arī, ka viņš bija jauns, skaists, labsirdīgs un atsaucīgs. Ir zināms, ka Valentīns aizrāvās ar dabas zinātnēm un medicīnu.

 


     Dzīvoja Valentīns tajā pašā laikā, kad Romā valdīja imperators Klaudijs II, kurš ļoti cienīja Romas leģionārus, bet pavisam necienīja kristiešus. Kaujas gara saglabāšanai viņš izdeva pavēli, līdz ar kuru aizliedza leģionāriem precēties, jo uzskatīja, ka precējies leģionārs ļoti daudz laika pavada ar savu ģimeni un viņa domas nekalpo impērijas labā. Bet Valentīns nenobijās imperatora aizlieguma un slepeni laulāja mīlniekus leģionārus. Diemžēl Valentīna darbu neizdevās paturēt noslēpumā, 269. gada beigās viņu apcietināja, un ātri vien tika parakstīta pavēle par nāvessodu.

 

     Leģenda stāsta, ka Valentīna pēdējās dzīves dienas bija ļoti romantiskas, daļa avotu vēsta, ka viņā iemīlējās akla cietumnieka meita. Tā kā Valentīns bija mācītājs, viņš bija devis celibāta zvērestu un nevarēja atbildēt meitenes jūtām, bet naktī pirms nāvessoda (13. februārī) viņš tomēr aizrakstīja viņai mīlestības vēstuli. Citi avoti liecina, ka Valentīns pats iemīlējās skaistā meitenē un, tā kā aizrāvās ar medicīnu, nāvessodu gaidot, izārstēja meiteni no akluma. Kāda bija patiesība, diemžēl mēs neuzzināsim... Mīlestības gan Valentīna neilgajā dzīvē esot bijis pārsteidzoši daudz – mīlestība pret Dievu, mīlestība pret skaisto meiteni, mīlestība pret cilvēkiem, kuriem viņš palīdzēja kā mācītājs, ārsts un kā vienkārši brīnišķīgs cilvēks ar labsirdīgu dvēseli.

 

     Rietumeiropā Valentīndienu svin kopš 13. gadsimta, ASV – kopš 1777. gada. Tagad arī Latvijā šie svētki ar katru gadu kļūst arvien populārāki. Mīlēsim viens otru un vienkārši būsim laimīgi!

 

 

 

Noderīgas saites

 

 

 

 

 

 

 

Izmantotā literatūra

·          Apškrūma K. Mīļumvārdi. 2. grām. - Smiltene: Smiltenes televīzija, 2000. - 256 lpp.

·          Bogats J. Kas saulei ceļu sprauž uz zvaigznēm... - Rīga: Liesma, 1986.

·          Džibrāns H. Mīlas vārdi. - Rīga: Atēna, 1999. - 141 lpp.

·          Dzīves māksla. 1.-2. daļa Panākumi sabiedrībā. Laime mīlestībā. - Saldus: Saldus Zeme II, 1992. - 152 lpp.