Izcilajam kultūras darbiniekam, sociālo reformu ieteicējam un rosinātājam Latgalē, rakstniekam un publicistam ar patiesu un savdabīgu talantu Kazimiram Buiņickim šogad jubileja – 230 gadu.

     Godinot novadnieku, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā no 25. līdz 30. septembrim apskatāma izstāde par viņa dzīves gājumu, kurā aplūkojami arī bibliotēkas krājumā pieejamie viņa sarakstītie darbi.

     K. Buiņickis dzimis Šķeltovā Latgales muižnieka Andreja Buiņicka ģimenē. Viņa tēvs 1801. gadā atpirka Dagdas muižu no Plāteriem. Pēc tēva nāves 1811. gadā K. Buiņickis 23 gadu vecumā kļuva par Dagdas muižas īpašnieku.

     Raugoties no šodienas skatupunkta, var droši teikt, ka K. Buņickim kā personībai ar unikālu intelektu līdzās nevar likt nevienu citu tā laika vēsturnieku vai literātu, kurš būtu veltījis tik daudz pūļu Latgales izpētei visā tās vēsturiskajā periodā. Neviens cits ar tādu iedziļināšanos un detalizētību nav attēlojis Latgali 17. gs. un arī 19. gs. pirmajā pusē kā to darīja K. Buiņickis.

     Viņš ne tikai pats daudz strādāja, bet arī saliedēja sava laika intelektuālos spēkus kultūras darbam, īpaši Latgales kultūras vēstures izpētei. Nodzīvodams 90 gadus ilgu mūžu (miris 1878. gada 15. jūlijā) un piepildīdams to ar nozīmīgu darbību un darbiem, viņš kļuva par piederīgo divām – poļu un latviešu – kultūrām, nemitīgi tiekdamies tās tuvināt.

     Nozīmīgākie K. Buiņicka darbi ir “Kostjuško Šveicē”, „Inflanty”, “Māsa Ģertrūde”, “Komēdija”, almanahs “Rubon”, “Klejojumi pa maziem ceļiem” un „Priestera Jordāna atmiņas”. Pēdējie divi darbi pieejami arī Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā.