Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Līdz 31. martam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā var iepazīties ar izstādi „Teātra režisori Rēzeknē”. Izstāde veltīta Starptautiskajai teātra dienai, kas tiek atzīmēta 27. martā.
Starptautisko teātra dienu 1961. gadā iedibināja UNESCO Starptautiskais teātra institūts. Tie ir ne tikai profesionālie svētki skatuves meistariem, bet arī svētki skatītājiem.
Izstādē var iepazīties ar materiāliem par Rēzeknē agrāk un tagad dzīvojošiem režisoriem. Tie ir – Antons Varslavāns, Māra Zaļaiskalns, Igors Mihailovs, Aivars Pecka, Vladimirs Petrovs, Iļja Bočarnikovs, Larisa Ščukina.
Antons Varslavāns
1904–1990
Dzimis Krievijā, Lugā.
Pirmā ārštata aktiera loma – Viszinis F. Trasuna lugā “Nogrimusī pils”.
1930. gadā uzņemts Latgales teātra štatā. No 1932. līdz 1934. gadam mācījies Latvijas Aktieru arodbiedrības teātra skolā, 1935. gadā atsācis aktiera darbu jau profesionālo aktieru trupā. 1945. gadā Rēzeknē organizējis Valsts Latgales drāmas teātri.
Dzīves laikā iestudējis vairākus desmitus izrāžu. Visvairāk saistījuši monumentāli iestudējumi, pēdējais no tiem – Rēzeknes 700 gadu jubilejas uzvedums pilskalnā 1985. gadā.
Saņēmis Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukumu.
Miris Rēzeknē, apbedīts Miera kapos.
Novadpētniecības materiāli par A. Varslavānu e-katalogā
Māra Zaļaiskalns
1949
Dzimusi Cēsīs.
Pēc Ļeņingradas Kultūras institūta Režijas nodaļas beigšanas pārcēlusies uz dzīvi Rēzeknē.
1977. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi mākslas maģistra grādu režijā. Gandrīz 10 gadus režijas pamatus un retoriku pati mācījusi Rēzeknes Augstskolas studentiem.
Pirmais iestudējums Rēzeknes Tautas teātrī – diplomdarba izrāde “Skandalozs notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”. M. Zaļaiskalns vadībā Rēzeknes teātris, kuru viņa vada kopš 1973. gada, izkopj dzejas teātra žanru.
Zīmīgi, ka, nebūdama latgaliete, režisore savos darbos atklāj latgalisko cilvēku: iestudē izrādes latgaliski un par latgaliešiem. 1990. gadā iestudētā O. Rupaiņa komēdija “Dzymtuo zeme” ir kļuvusi gandrīz vai par Latgales “Skroderdienām”, ko skatītāji iecienījuši arī citos novados. Kā īpaši spoža atzīmējama arī F. Trasuna “Tu navaicoj manis, kaids asu”.
M. Zaļaiskalns darbi ieguvuši neskaitāmas balvas un atzinības gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Režisore ir producente Rēzeknē kopš 2000. gada notiekošajam amatierteātru festivālam “Soli pa solim”, kas nu jau arī ieguvis starptautisku skanējumu.
Novadpētniecības materiāli par M. Zaļaiskalns e-katalogā
Igors Mihailovs
1946
Dzimis Krievijā, mazpilsētā Lodeinoje Poļe.
Pēc Ļeņingradas Kultūras institūta beigšanas 1973. gadā kopā ar dzīvesbiedri M. Zaļaiskalns pārcēlies uz Rēzekni, kur sadarbībā ar A. Varslavānu izveidojis Rēzeknes Tautas teātra krievu trupu, kam paralēli darbojās jauniešu teātris. 1979. gadā nodibināts Rēzeknes Krievu tautas teātris, bet 1991. gadā – teātra studija “Joriks” (toreiz “Nabaga Joriks”).
2001. gadā saņēmis Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukumu.
Novadpētniecības materiāli par I. Mihailovu e-katalogā
Aivars Pecka
Novadpētniecības materiāli par A. Pecku e-katalogā
Vladimirs Petrovs
Novadpētniecības materiāli par V. Petrovu e-katalogā
Iļja Bočarnikovs
1988
Dzimis Rēzeknē.
2010. gadā pabeidzis Maskavas Akadēmiskā teātra studiju. Kopš 2016. gada augusta Rēzeknes studijteātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs.
Novadpētniecības materiāli par I. Bočarnikovu e-katalogā
Larisa Ščukina
1967
Dzimusi Rēzeknē.
1987. gadā ieguvusi mākslinieka-noformētāja specialitāti Bobrujskas mākslas skolā. 1994. gadā beigusi Baltkrievijas Kultūras universitāti teātra režijas specialitātē. 2012. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu.
Kopš 1990. gada strādā Rēzeknes studijteātrī “Joriks”.
Novadpētniecības materiāli par L. Ščukinu e-katalogā
Laipni lūdzam apmeklēt Rēzeknes Centrālo bibliotēku, kur ir atrodami materiāli gan par Rēzeknes Tautas teātri, gan par teātra studiju „Joriks”, kura darbojas Rēzeknē. Visi interesenti var atnākt uz bibliotēku un iepazīties ar teātra tradīcijām mūsu pilsētā.
