Alberts Spoģis. Dzīve un daiļrade

Detaļas

                                                                                           {source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Alberts Spoģis. Dzīve un daiļrade',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=282:alberts-spogis-dzive-un-dailrade&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

Alberts Spoģis, J. Soikana portrets

     Alberts Spoģis dzimis 1924. gada 9. oktobrī Preiļu rajona (Daugavpils apriņķa) Vārkavas pagastā lauksaimnieka un vietējās krājaizdevu sabiedrības darbinieka ģimenē.

     Pēc pamatskolas beigšanas Alberts Spoģis sāka strādāt kancelejā, vēlāk kļuva par vietējās krājaizdevu sabiedrības grāmatvedi. Kara laikā viņam bija jāiet tas pats ceļš, kādu gāja ne mazums latviešu jauniešu. 1943. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā. 1944. gada 14. jūlijā pie Zilupes A. Spoģis tika smagi ievainots (zaudēja labās rokas delnu) un nosūtīts uz Vāciju ārstēties. No turienes viņš nonāca Dānijā, tad karagūstekņu nometnē Beļģijā. 

     Gūsta laikā A. Spoģis nometnes Tautas augstskolā mācījās vācu, angļu un latīņu valodu, kā arī vācu literatūras un dzejas teoriju pie profesora Dr. Z. Vitena. Izkļuvis no gūsta, A. Spoģis 1946. gadā iestājās Oldenburgas novietnes Rūdolfa Blaumaņa vārdā nosauktajā ģimnāzijā, kuru beidza 1949. gadā. Tam sekoja mācības Baltijas universitātē.

      

     Alberta Spoģa darbības loks ir plašs un vispusīgs. Minsteres ģimnāzijā viņš sāka strādāt jau studenta gados un mācīja filozofiju, psiholoģiju, vēsturi, latviešu valodu, katoļu bērniem – ticības mācību.

 

     Alberts Spoģis ir ne tikai dzejnieks, viņš darbojās arī filozofijā, žurnālistikā, pedagoģijā, mākslas zinātnē un pieder pie izcilākajiem latgaliešu trimdas autoriem.

 

     Savā daiļradē A. Spoģis izceļ literatūru kā nozīmīgāko citu mākslas veidu vidū, taču saglabā arī ciešo literatūras un mākslas vērtēšanas kritēriju vienību, kur par svarīgāko izvirza darba satura atbilstību savam laikam: darbam jāreprezentē savs laikmets un jāatklāj aktuālākās tā problēmas. Tāpat autoram ar savu mākslas darbu ir jāpiesaka novitāte formas vai satura ziņā, kas ir svarīgs faktors mākslas izaugsmē. Balstoties uz šiem darba vērtēšanas kritērijiem, A. Spoģis formulē mākslinieka uzdevumu – radīt jaunu, laikmetam atbilstošu un vajadzīgu darbu, kas reprezentē ko jaunu sižetiskajā vai formālajā izveidē. A. Spoģis domā, ka modernajai mākslai ir prioritāte kultūras dzīves apritē un milzīgas funkcionēšanas iespējas mūsdienu sabiedrībā.

 

     A. Spoģis ir rediģējis Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības informācijas biļetenus, žurnālus „Kara Invalīds”, „Gaisma” un „Dzeive”, „Tāvu zemes kalendāru” un zinātnisko rakstu krājumu „Acta Latgalica”. Izdoti četri dzejoļu krājumi, kas it kā grupējas pa pāriem ar dzejoļu kopīgu tematiku un stilistisku ievirzi, jo dzejnieks raksta gan latgaliešu rakstu valodā, gan latviešu literārajā valodā. Pirmais pāris – „Zylūs azaru šolkas” (1959) un „Pirmās vijolītes” (1960), otrs pāris – „Dzagyuzes lineņi” (1972) un „Pecunia” (1972). Latgales Kultūras centra izdevniecībā klajā nāca vēl divi krājumi – „Boltōs dūmas” (2000) un „Gaismas brīži” (2004).

 

     Dzejā veiksmīgi apvienojas rietumu modernisma strāvojums ar latviešu un latgaliešu literatūras klasiskajām tradīcijām. Tematika ir visai tradicionāla – mīlestība, daba, dzimtene, cilvēka meklējumi pēc iespējami lielākas pilnības, pārdomas par indivīda vietu dzīvē un pasaulē, par dzīvību un nāvi. A. Spoģis plaši ir lietojis īpašu panta formu – t. s. desmitrindi (divus piecrindu pantus, ko dažkārt papildina vēl noslēdzoša rinda ar kodu). Šie Spoģa dzejoļi pieder pie interesantākajiem formas veidojumiem latgaliešu dzejā.

 

     A. Spoģis ir arīdzan pētījis J. Soikāna daiļradi un sarakstījis monogrāfiju par mākslinieku (1960).

 

     A. Spoģis ir saņēmis PBLA Kultūras fonda un organizācijas „Daugavas vanagi” Centrālās valdes atzinības rakstu un LU atzinības medaļu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998). 

 

     Aicinām aplūkot Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā sagatavoto izstādi „Albertam Spoģim – 85”! 

 

 

 

 

Izmantotā literatūra

·          Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga: Zinātne, 2003. - 739 lpp.

·          Valeinis V. Latgaliešu lirikas vēsture. - Rīga: Jumava, 1998. -199 lpp.

·          Gajevska I. Alberta Spoģa literatūrkritikā darbība // Acta Latgalica 13. - Daugavpils: Latgolas Pētnīceibas institūta izdevnīceiba, 2004.- 197.-199. lpp.

·          Kalējs O. Dzejnieks un pedagogs Alberts Spoģis // Latvija. - 1984. - 24. sept.