Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Maijā jubileja aprit Alfredam Dziļumam (110), Rūtai Skujiņai (110), Rodžeram Džozefam Zelaznijam (80) un Džonam Ficdžeraldam Kenedijam (100).
Alfreds Dziļums (dzimis 1907. gada 2. maijā Doles pagasta “Jenčos”, miris 1976. gada 31. maijā Vermlandē, Zviedrija). Agri zaudējis vecākus, strādājis dažādus darbus, bijis plostnieks, namdaris. Mācījies Rīgā, V. Olava komercskolā, vēlāk izglītojies pašmācības ceļā. Nodarbojies ar lauksaimniecību Baldones pagastā. 1944. gadā iesaukts Latvijas leģionā. Darbojies karavīru laikrakstos. Pēc kara palicis Vācijā, Lībekā, kur iesaistījies latviešu bēgļu kultūras dzīvē. Četrdesmito gadu beigās pārcēlies uz Zviedriju, kur strādājis Vermlandē meža darbos, vēlāk fabrikā Kalhellā un latviešu palīdzības komitejā Stokholmā.
Pirmā publikācija – tēlojums “Meža ainas” žurnālā “Meža Dzīve” 1925. gadā ar pseidonīmu Vizuls. Savā daiļradē pievērsies galvenokārt lauku dzīves tematikai, apliecinājis darba un zemnieka dzīves vērtību. A. Dziļuma prozai raksturīgs spilgts tipāžs, psiholoģiski precīzs raksturojums. Populārākie darbi ir “Saplēstā krūze”, “Celmenieki”, kā arī uz dokumentālu materiālu pamatiem veidoti romāni par latviešu leģionāriem un bēgļu dzīvi “Tornas grāvrači”, “Nokaltis zars” un citi.
Alfreda Dziļuma darbi mūsu bibliotēkās
Rūta Skujiņa (īstajā vārdā Emma Skujiņa, dzimusi 1907. gada 28. maijā Vidrižu pagasta “Kraukļos”, mirusi 1964. gada 16. aprīlī Kalamazū, Mičigana, ASV) bija latviešu dzejniece un prozaiķe. Dzimusi mežsarga Gustava Skujiņa ģimenē. Pēc mācībām Pabažu (Katrīnbādes) pamatskolā viņas turpmākie gadi saistās ar Rīgu – no 1925. līdz 1928. gadam mācības Rīgas pilsētas 4. ģimnāzijā, vēlāk dramatiskie kursi, studijas un pirmā interese par rakstniecību un literārie mēģinājumi.
Pirmie publicētie dzejoļi žurnālā “Domas” 1927. gadā (8. nr.). Literatūrzinātnieki atzīmējuši, ka R. Skujiņas 20.–30. gadu dzeja iekļāvusies tolaik “populārā latviešu dzejas virzienā, kam raksturīga romantiska trauksme, nemiers, ilgošanās pēc tāliem ceļiem un plašiem apvāršņiem”. Pirmajā dzejoļu krājumā “Kuģi” (izdots 1935. gadā) dominē jaunības sapņi, mīlestība un vilšanās, būtiska ir dzīvotgriba; krājums pēc noskaņas ir ļoti personisks un pat intīms.
Pēc māsas Austras Skujiņas nāves top romāns “Zvaigžņu bērni” (izdots 1937. gadā), kurā atainota trīsdesmito gadu bohēmiskā Rīgas vide ar māksliniekiem, dzejniekiem – jau pazīstamiem un tādiem, kas vēl meklē savu ceļu. Meitu Lalitas un Māras piedzimšana autori tuvina bērnu literatūrai, un top vairākas grāmatas mazajiem.
1944. gada otrā pusē, pirms PSRS okupācijas spēku atgriešanās Latvijā, R. Skujiņa dodas bēgļu gaitās, kuras pēc aptuveni piecu gadu nodzīvošanas Fišbachas nometnē turpina ASV, visilgāk Mičiganas štata pilsētiņā Kalamazū. Trimdas gados vērotais, izjustais, pieredzētais apkopots impresiju grāmatās “Sirds dzīvo no niekiem” (izdots 1963. gadā) un “Vējš svaida kaijas” (izdots 1964. gadā), dzejoļu krājumu “Viss elpo zem saules” (izdots 1964. gadā) caurvij ilgas pēc dzimtās puses.
Rūtas Skujiņas darbi mūsu bibliotēkās
Rodžers Džozefs Zelaznijs (dzimis 1937. gada 13. maijā Eiklīdā, Ohaio, ASV, miris 1995. gada 14. jūnijā Santafē, Ņūmeksika, ASV) bija amerikāņu zinātniskās fantastikas un fantāzijas rakstnieks, trīskārtējs Nebula balvas un seškārtējs Hugo balvas ieguvējs, viens no nozīmīgākajiem Jaunā viļņa zinātniskās fantastikas pārstāvjiem.
R. Dž. Zelaznija tēvs bija poļu imigrants Jozefs Franks Zelaznijs, māte – Amerikas īriete Džozefīna Svīta. Vidusskolā R. Dž. Zelaznijs bija skolas avīzes redaktors, šajā laikā viņš apmeklēja arī radošās rakstīšanas klubu. 1955. gadā viņš iestājās Case Western Reserve University, ko pabeidza 1959. gadā ar bakalaura grādu angļu literatūrā. Studijas viņš turpināja Kolumbijas universitātē Ņujorkā, kur specializējās Elizabetes laikmeta un Jakobīņu dramaturģijā. 1962. gadā viņš ieguva maģistra grādu. Studiju laikā R. Dž. Zelaznijs nodarbojās ar džudo un citām austrumu cīņām (vēlāk ieguva melno jostu aikido), spēlēja šahu, apguva hindi un japāņu valodu.
Rakstnieka pazīstamākie darbi ir fantāzijas romānu cikls Emberas hronikas, romāni “Nemirstīgais” (izdots 1968. gadā), “Gaismas valdnieks” (izdots 1968. gadā). Gan R. Dž. Zelaznija zinātniskās fantastikas, gan fantāzijas darbiem raksturīgs dažādu tautu mitoloģijas – sengrieķu mitoloģijas, Amerikas indiāņu mitoloģijas, indiešu mitoloģijas, ēģiptiešu mitoloģijas, skandināvu mitoloģijas, japāņu mitoloģijas – motīvu un tēlu izmantojums. Autors lielā mērā ietekmējies arī no franču, angļu un amerikāņu klasiskās 19. un 20. gs. literatūras, īpaši dzejas. Latviešu valodā publicēts R. Dž. Zelaznija stāsts “Nemirstīgais”.
Rodžera Džozefa Zelaznija darbi mūsu bibliotēkās
Džons Ficdžeralds Kenedijs (dzimis 1917. gada 29. maijā Masačūsetsas mazpilsētā Brūklainā, ASV, miris 1963. gada 22. novembrī Dalasā, Teksasa, ASV) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no 1961. gada 20. janvāra līdz 1963. gada 22. novembrim.
Dž. F. Kenedijs Brūklainā aizvadīja pirmos desmit dzīves gadus. 1927. gadā ģimene pārcēlās uz Riverraidu, Ņujorkā. Divus gadus vēlāk pārcēlās vēlreiz uz citu Ņujorkas rajonu Bronksvillu. 1935. gada septembrī Dž. F. Kenedijs pirmo reizi devās ceļojumā ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, uz Londonu. 1936. gadā iestājās Hārvardas koledžā. Līdz 1939. gadam regulāri devās ceļojumos uz Eiropu. 1940. gadā absolvēja Hārvardas koledžu. 1941. gada septembrī Dž. F. Kenedijs iestājās ASV flotē. Tur viņš kļuva par leitnantu. 1945. gadā beidza dienēt flotē.
1946. gadā Kenedijs kļuva par Masačūsetsas pārstāvi ASV Pārstāvju palātā. Kongresa apakšpalātā nostrādāja sešus gadus. 1952. gadā uzvarēja Senāta vēlēšanās Masačūsetsā. Senātā sāka strādāt 1953. gada 3. janvārī. 1953. gadā apprecējās ar Žaklīnu Lī Buvjē. 1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās Dž. F. Kenedijs kļuva par Demokrātu partijas kandidātu jau prezidenta krēslam. Vēlēšanās uzvarēja ASV Republikāņu partijas kandidātu Ričardu Niksonu un 1961. gada 20. janvārī Dž. F. Kenedijs kļuva par ASV 35. prezidentu.
1963. gada 22. novembrī notika atentāts pret Dž. F. Kenediju. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, taču divas dienas vēlāk viņu publiski nošāva Džeks Rūbijs. Dž. F. Kenedija slepkavībā ir izvirzītas vairākas sazvērestības teorijas. FIB oficiāli noslēdza lietu, par vainīgo izvirzot L. H. Osvaldu. Bet ASV varas iestādes lietu noslēdza apgalvojot, ka pierādījumi ir pārāk nepietiekami, domājot, ka aiz Dž. F. Kenedija slepkavības ir vainojama lielāka sazvērestība. Izmeklēšana norisinājās no 1963. līdz 1970. gadam.
Literatūra par Džonu Ficdžeraldu Kenediju mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.
http://jaunagaita.net/jg254/JG254_Skujina.htm
https://nekropole.info/lv/Emma-Skujina
