Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Martā jubileja aprit Janīnai Kursītei (65), Gabrielam Garsija Markesam (90), Džonam Apdaikam (85) un Jānim Einfeldam (50).
Janīna Kursīte (dzimusi 1952. gada 2. martā Arendolē) ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe.
Dzimusi zemnieku ģimenē. Mācījusies Āmuļu astoņgadīgajā skolā. Vispārējo izglītību ieguvusi Līvānu 1. vidusskolā. 1970. gadā iestājusies Tartu universitātē, 1975. gadā absolvējusi Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļu. 1976. gadā absolvējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti. No 1975. līdz 2006. gadam bijusi LZA Valodas un literatūras institūta pētniece, no 1992. līdz 2006. gadam – Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, no 1999. līdz 2007. gadam – LU Filoloģijas fakultātes dekāne.
J. Kursīte ir vairāku grāmatu autore. Pirmā publikācija – raksts “Kad kļūsim īsti ciemiņi Tadenavā” laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1969. gada 2. jūlijā. 20. gs. 80. gados viņas interešu lokā bija dzejas formas pētījumi, vēlāk viņa pievērsās mitoloģijai un mītu klātbūtnei literatūrā, folklorā un kultūrā. 1988. gadā izdotas divas grāmatas: “Latviešu dzejas versifikācija 20. gs. sākumā” un “Laikazīmes dzejā” 21. gadsimtā klajā nāca vairākas J. Kursītes sastādītas vārdnīcas: “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene” (izdota 2007. gadā), “Tautlietu vārdene” (izdota 2010. gadā), “Virtuves vārdene” (izdota 2012. gadā). 2014. gadā izdota grāmata “Latvieša māja”, 2016. gadā – “Zīmju valoda: latviešu žesti”. J. Kursīte kopā ar citiem pētniekiem un studentiem aktīvi piedalās folkloras un etnogrāfijas ekspedīcijās gan Latvijā, gan citās valstīs.
Saņēmusi vairākus apbalvojumus: LZA V. Plūdoņa balvu latviešu literatūrzinātnē (1998. gadā) un Baltijas asamblejas balvu (1999. gadā), Lietuvas Ģedimina ordeni (2001. gadā), Lielo Folkloras balvu (2005. gadā), Triju Zvaigžņu ordeni (2007. gadā). J. Kursīte ir 9.; 10.; 11.; 12. Saeimas deputāte.
Janīnas Kursītes darbi mūsu bibliotēkās
Gabriels Garsija Markess (dzimis 1927. gada 6. martā Arakatakā, Kolumbijā, miris 2014. gada 17. aprīlī Mehiko, Meksika ) bija kolumbiešu romānu un stāstu rakstnieks, scenārists un žurnālists.
Dzimis telegrāfista un virsnieka meitas ģimenē, uzaudzis pie vecvecākiem. Mācījies jezuītu koledžā internātā Cipakvirā pie Bogotas, 1947. gadā sāka studēt jurisprudenci Bogotā. Kad universitāte tika slēgta, viņš pārcēlās uz Kartahenu un nodevās žurnālistikai un rakstniecībai. 1952. gadā Garsija Markess pabeidza pirmo romānu “Lapkritis”.
1954. gadā sāka strādāt laikrakstā „El Espactador” un ātri kļuva par slavenu reportieri. Pēc gada avīzi slēdza un rakstnieks devās uz Parīzi. 60. gadu sākumā pārcēlās uz Meksiku un rakstīja filmu scenārijus. 1967. gadā rakstnieks pārcēlās uz Spāniju. Tajā pašā gadā iznāca romāns „Simt vientulības gadu”, kas sagādāja literāru slavu un kļuva par populārāko prozas darbu Latīņamerikā. Viņa nozīmīgākie darbi ir arī „Patriarha rudens”, stāsti „Pulkvedim neviens neraksta” un „Lielās mātes bēres”.
G. Garsija Markess bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko maģiskā reālisma rakstnieku, kurš atspoguļo Latīņamerikas pagātni un nākotni. 1972. gadā rakstnieks ieguva Neištates starptautisko balvu literatūrā, bet 1982. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Lai gan dzimis Kolumbijā, Garsija Markess lielākoties dzīvojis Meksikā un Eiropā.
Gabriela Garsija Markesa darbi mūsu bibliotēkās
Džons Apdaiks (dzimis 1932. gada 18. martā Rīdingā, Pensilvānija, ASV, miris 2009. gada 27. janvārī Danverā, Masačūsetsa, ASV) bija amerikāņu rakstnieks, romānu, stāstu, dzejoļu un eseju autors.
Apdaiks bērnību pavadījis Šillingtonas ciematā. Zēna bērnības prieku aizēnojusi cīņa ar psoriāzi un stostīšanos, taču māte mudinājusi viņu rakstīt. Dzīvodams nomaļajā lauku mājā, zēns paplašināja savu pasauli, lasīdams fantāzijas un detektīvromānus, galvenokārt izvēloties angļu autoru darbus. Pabeidzis Šillingtonas koledžu, kur viņa tēvs strādāja par zinātnes skolotāju, Džons izvēlējās stāties Hārvardā – tāpēc, ka tā bija arī pasaules vecākā humora žurnāla “Lampoon” mājvieta. Apdaiks 1954. gadā kļuva par angļu filoloģijas studentu un pēc neilga laika arī par vienu no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, vēlāk arī redaktoriem. 1955. gadā viņš pievienojās laikraksta “The New Yorker” komandai un ķērās pie sleju, dzejas, stāstu un kritiku rakstīšanas. No 23 gadu vecuma rakstnieks galvenokārt pelnīja iztiku rakstot. Viņš pārvācās uz Ipsviču Masačūsetsā un pavadīja tur nākamos 17 gadus.
1958. gadā Apdaiks debitēja kā dzejnieks, laižot klajā krājumu “Galdnieka virpotais gailis un citas garlaicīgas radības”. Autora pirmais romāns “Nabagmājas tirgus” tapis 1959. gadā pāris mēnešu pēc viņa un ģimenes pārvākšanos uz Jaunangliju. Apdaiks bija izlēmis kļūt par pašnodarbinātu rakstnieku.
Pasaulē viņš pazīstams ar darbiem “Trusi, bēdz” (izdots 1960. gadā), “Truša atgriešanās” (izdots 1971. gadā), “Trusis bagāts” (izdots 1981. gadā) un “Trusis atpūtā” (izdots 1990. gadā). Savukārt, runājot par jau šī gadsimta darbiem, ievērojams ir romāns “Terorists” (izdots 2006. gadā). Autobiogrāfiskajā darbā “Dogvudas koks – zēna gadi” rakstnieks min seksu, mākslu un reliģiju, kā trīs lielos cilvēces pieredzes noslēpumus. Apdaiks vienlīdz spēja vērtēt reliģiju reliģijas kategorijās un cilvēku – cilvēka kategorijās.
Džons Apdaiks ir saņēmis daudz ievērojamu apbalvojumu, tostarp: Gugenheima biedrības balvu, Rozentāla balvu, Nacionālā Mākslu centra balvu, Nacionālo Prozas balvu, O.Henrija balvu, Amerikas Grāmatu balvu, Nacionālo Kritikas balvu par prozu, Linkolna balvu, Nacionālā Mākslu kluba Goda medaļu, Nacionālo Mākslu medaļu, un daudzus citus apbalvojumus un goda posteņus. Par darbiem “Trusis bagāts” un “Trusis atpūtā” Apdaiks ieguvis Pulicera prēmijas.
Latviski izdotie Apdaika darbi: “Precēsimies!” (1983. gadā), “Trusi, bēdz!” (1983. gadā), “Īstvikas raganas” (1998. gadā), “Brazīlija” (2003. gadā) un Kentaurs (1969. un 2008. gadā).
Džona Apdaika darbi mūsu bibliotēkās
Jānis Einfelds (dzimis 1967. gada 27. martā Rīgā) ir latviešu rakstnieks.
Mācījies Rīgas 46. profesionāli tehniskajā vidusskolā, ieguvis kuģu elektromontiera specialitāti. Strādāja rūpnīcā.
Einfelda pirmā publikācija – pasaka “Īsās ziemas kauja”, kas 1988. gada 22. aprīlī publicēta laikrakstā “Pionieris”. Rakstījis stāstus, prozu, romānus, noveles. 1999. gada filmas “Trīs stāsti par...” kinonoveles “Tristans un Izolde” scenārija autors. Darbos pievērsies varmācības tēmai, radot ciniskā romantisma bruņinieka veidolu. 1995. gadā izdots prozas krājums “Mēness bērns”, 1996. gadā klajā nāk romāns “Cūku grāmata”, 1999. gadā – romāns “Veči”. 2001. gadā izdots noveļu un stāstu krājums “Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs”, 2005. gadā – stāstu krājums “Neļaudis”, 2007. gadā – romāns “Palaidnis”, 2009. gadā – jaunā gadsimta pasakas “Meļu dzīres”, 2015. gadā – triloģija “Rīga”.
Einfelda prozai raksturīgs sirreāla pasaules skatījuma savijums ar grotesku redzējumu, reālistisku, pat raupju un naturālistisku sadzīves detaļu līdzāsesamība romantiskai izjūtai un skaidri sajūtamai sāpei par ideālu trauslumu mūsdienu pasaulē. Līdzās sadzīves realitātei jaušamas pasaules kultūras tēlu, motīvu, jēdzienu reminiscences.
Einfelda darbi savas īpatnējās stilistikas dēļ kļuvuši par latviešu prozas būtisku sastāvdaļu, radot pat savdabīgu terminu “einfeldi”, ar to apzīmējot tēlainības principu.
Rakstnieka darbi publicēti latviešu prozas izlasēs “Der idiotische Mond” (Vācijā 1997. gadā) un “New Latvian fiction” (ASV 1998. gadā).
Kopš 1996. gada Jānis Einfelds ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. 1992. gadā saņēmis Klāva Elsberga literāro prēmiju prozā. Par prozas darbu “Neļaudis” 2005. gadā saņēmis Literatūras gada balvu.
Jāņa Einfelda darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 741 lpp.
100 mūsu laikmeta rakstnieki. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003. – 223 lpp.
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=einfelds&id=938202&=&g=1
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=kurs%C4%ABte&id=946624&g=1
http://www.satori.lv/autors/271/Dzons_Apdaiks
https://lv.wikipedia.org/wiki/Jan%C4%ABna_Kurs%C4%ABte-Pakule
