Slavenības Latvijā un pasaulē. Februāris

Detaļas: Publicēts 01 Februāris 2017

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.

Februārī jubileja aprit Mirdzai Ķempei (110), Sidnijam Šeldonam (100), Mārai Zālītei (65) un Skaidrītei Kaldupei (95).

Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi 1907. gada 9. februārī Liepājā, mirusi 1974. gada 4. decembrī Rīgā) bija latviešu dzejniece.

Dzimusi Liepājas rakstveža un šuvējas ģimenē. No 1915. līdz 1919. gadam mācījusies Liepājas 1. pamatskolā, tad Liepājas 1. vidusskolā, ko pabeidza 1925. gadā. Jau skolas gados pievērsusies literatūrai: pirmais dzejolis “Ne jums!” 1923. gada 29. jūlijā publicēts laikrakstā “Kurzemes Vārds”. Tai pašā gadā pārtulkojusi A. Puškina lugu “Mocarts un Saljeri”. 1927. gadā iestājusies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtrauca un 1928. gadā sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti (no 1930. līdz 1940. gadam).

1930. gados Ķempe darbojās galvenokārt kā tulkotāja. Pēc Latvijas okupācijas iecelta par Rīgas radiofona literāro raidījumu nodaļas vadītāju (no 1940. līdz 1941. gadam). Sākoties karadarbībai Latvijas teritorijā, viņa 1941. gada jūnijā devās bēgļu gaitās uz Padomju Savienību, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā un Maskavā, strādādama LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, no 1942. gada leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju.

Pēc Sarkanās armijas pretuzbrukuma 1944. gada rudenī atgriezās Latvijā. Līdz 1947. gadam strādāja Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju. 1943. gadā Ķempe kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. No 1948. līdz 1972. gadam bija dzejas konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā, audzinot vairākas dzejnieku paaudzes. Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju.

Izdoti dzejoļu krājumi: “Rīta vējš”, “Drauga vārdi”, “Mieram un dzīvībai”, “Es nevaru klusēt”, “Skaudrā liesma”, “Gaisma akmenī”, “Cilvēka ceļš”, “Ērkšķuroze”. Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. Dzejniece rakstījusi liriskas miniatūras, kas apkopotas krājumā “Dzintara spogulis”. Viņa tulkoja no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas.

Mirdzas Ķempes darbi mūsu bibliotēkās

Sidnijs Šeldons (dzimis 1917. gada 11. februārī Čikāgā, Ilinoisa, ASV, miris 2007. gada 30. janvārī Kalifornijā, ASV) bija amerikāņu rakstnieks, scenārists.

Dzimis Vācijas ebreja un Krievijas ebrejietes ģimenē. Viņš sāka rakstnieka karjeru 20 gadu vecumā kā scenārists Holivudā. Šeldons bija lidmašīnu pilots Otrā pasaules kara laikā, bet pēc kara atgriezās civilā dzīvē un sāka veidot mūziklus un rakstīt scenārijus kinostudijām “Metro-Goldwyn-Mayer” un “Paramount”. 1947. gadā viņš saņēma “Oskaru” labākā oriģinālscenārija kategorijā par scenāriju filmai “The Bachelor and the Bobby Soxer”, kurā filmējās Kerijs Grānts un Šērlija Templa. Lai gan Šeldons turpināja rakstīt kino un televīzijas filmu scenārijus arī piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, viņš tomēr ieguva pasaules slavu kā romānists.

1970. gadā viņš debitēja ar romānu “The Naked Face” (“Kailā seja”). Šeldona bestselleri ir tulkoti 56 valodās, tai skaitā latviski. Romāni izdoti vairāk kā 100 valstīs. Sidnija Šeldona vārds ir kļuvis par sinonīmu vārdam “bestsellers”. Viņa vārds ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā: Šeldons – tulkotākais autors pasaulē. 1982. gadā par nopelniem literatūrā un kino mākslā rakstniekam tika piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.

Latviski izdoti tādi slaveni romāni kā, piemēram, “Ja rītdiena pienāks”, “Svešinieks spogulī”, “Kas tu esi šoreiz?”, “Lieliskais plāns” un “Sabrukušās debesis”.

Sidnija Šeldona darbi mūsu bibliotēkās

Māra Zālīte (dzimusi 1952. gada 18. februārī Krasnojarskas novadā) ir latviešu dzejniece un dramaturģe, kā arī sabiedriskā darbiniece.

Dzimusi izsūtīto ģimenē. 1956. gadā atgriezās Latvijā un bērnību pavadīja Slampes Kalna Ķivuļos. 1970. gadā beigusi Murjāņu sporta internātskolu. 1975. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes (toreizējās Latvijas Valsts universitātes – LVU) Filoloģijas fakultāti. Strādājusi par Latvijas Rakstnieku savienības tehnisko sekretāri un referenti, Jauno literātu studijas vadītāju, žurnāla “Liesma” dzejas konsultanti (no 1974. līdz 1989. gadam) un izdevniecības “Karogs” un žurnāla “Karogs” galveno redaktori (no 1989. līdz 2000. gadam), kopš 2000. gada ir Latvijas Autoru apvienības prezidente. Ir Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle, KM Autortiesību konsultatīvās padomes locekle, KM Nacionālās kultūras padomes locekle, ZA goda locekle, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle kopš 1999. gada, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja no 2002. līdz 2004. gadam. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, Barikāžu piemiņas medaļu, saņēmusi vairākas literārās prēmijas.

Pirmā publikācija – dzejolis “Balāde” žurnālā “Karogs” 1972. gada 1. numurā. Dzejoļu krājumos “Vakar zaļajā zālē” un “Rīt varbūt” atklāts 20. gs. 70. gadu jaunatnes koptēls ar tai raksturīgu dzīvesveidu un problemātiku. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krājumā “Debesis, debesis”. 80. gados Māra Zālīte pievērsās dramaturģijai.

Dzejniece sarakstījusi libretu Zigmāra Liepiņa rokoperai “Lāčplēsis” (teātrī 1988., bet grāmatā 1991. gadā). Tēmas traktējums te atšķirīgs no tradicionālā – A. Pumpura un J. Raiņa dotā. Sadarbība ar teātri Mārai Zālītei īpaši auglīga ir kopš 90. gadiem. Sarakstīti vairāki mūzikli un rokoperas. Dramatiskie darbi un libreti apkopoti grāmatās “Divas dramatiskas poēmas” un “Sauciet to par teātri”. Zālītes runas un raksti izdoti krājumos “Brīvības tēla pakājē” un “Kas ticībā sēts”.

2013. gadā tika izdota Mārās Zālītes autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata “Pieci pirksti”, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.–60. gadu mijā. 2015. gadā izdevniecība “Mansards” laidusi klajā dzejas krājumu “Dziesmu rakstā”, kas apkopo rakstnieces dzejoļus, kas komponēti muzikālajām izrādēm “Meža gulbji”, “Kaupēn, mans mīļais”, “Indriķa hronika”, “Putnu opera”, “Tobāgo!”, “Priekules Ikars”, “Sfinksa”, “Eža kažociņš “ u. c.

Māras Zālītes darbi mūsu bibliotēkās

Skaidrīte Kaldupe (dzimusi Skaidrīte Ķikute; 1922. gada 24. februārī Mellužos, mirusi 2013. gada 6. janvārī) bija latviešu rakstniece.

Dzimusi amatnieka ģimenē. 1937. gadā beigusi E. Glika pamatskolu, 1942. gadā – Alūksnes ģimnāziju, 1951. gadā – LVU Filoloģijas fakultāti. No 1943. līdz 1946. gadam studējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Strādājusi Alūksnes vidusskolā par vācu valodas skolotāju, Raiņa Literatūras muzejā par zinātnisko līdzstrādnieci, latviešu valodas un literatūras skolotāju Jūrmalā, tagadējā Pumpuru vidusskolā. 1960. gadā Skaidrīti Kaldupi uzņem Latvijas Rakstnieku Savienībā. Viņa nolemj turpmāk nodarboties tikai ar rakstniecību.

Pirmais rakstnieces dzejolis “Dzimtenei” publicēts laikrakstā “Ventas Balss” 1945. gada 8. maijā. Pirmā dzejoļu grāmata “Jūras tuvums” izdota 1958. gadā. Kopš pirmās publikācijas viens no Skaidrītes Kaldupes galvenajiem dzejas motīviem ir dzimtās zemes mīlestība. Sākot ar krājumu “Linu zieds”, pievērsusies arī vēstures tematikai. Dzejai izteikta latviska mentalitāte. Daudzi dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem.

Rakstniece pievērsusies literārās pasakas žanram. Izdotas grāmatas: “Piejūras dārzi”, “Griezes bērns”, “Pūķagalva”, “Dižā kalve”, “Ziemeļzemes pasakas”, “Vidzemes ceļinieks”, “Rīgas vējlukturi”, “Cīruļmaize”, “Parunā ar mani, pīlādžkoks”. Pasakās tēlotas cilvēku savstarpējās attiecības, aizstāvētas dzīves ētiskās vērtības.

Rakstījusi arī stāstus, kas apkopoti grāmatās: “Lielupes sils”, “Padebešu kalns” un “Ozolslieksnis”. Stāstos Kaldupe pievērsusies cilvēka jūtu dzīvei, nedodot personu detalizētu zīmējumu, bet akcentējot tikai dažas raksturīgas līnijas. Autobiogrāfiski tēlojumi sakopoti krājumā “Rīta rasas rokrakstā”. Sarakstījusi vairākus romānus: “Meža mozaīkas”, “Dievaiņu ezers”, “Bez mājām”, “Lievenis”, “Svētvakara viesis”, “Dīvainā māja pie Lielupes”, “Liepu dārzs”, “Novēlotā atgriešanās”, “Tumsā uz sveša ceļa”, “Mēs - tie no turienes”, “Sila purenes klusē”, “Liktenis stāv blakus klusēdams”, “Sapnī es nāku uz mājām”, “Ezeri atmostas rītausmā”, “Deg pīlādži Kurzemes sniegos” u. c.