Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Septembrī jubileja aprit Roaldam Dobrovenskim (80), Knutam Skujeniekam (80), Andrejam Pumpuram (175) un Frānsisam Skotam Ficdžeraldam (120).
Roalds Dobrovenskis (dzimis 1936. gada 2. septembrī) ir krievu rakstnieks, tulkotājs, publicists. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (no 2002. gada).
1954. gadā absolvējis Maskavas Valsts kora skolu, 1975. gadā beidzis Augstākās literatūras kursus Maskavā. No 1954. līdz 1955. gadam studējis Maskavas konservatorijā. No 1958. līdz 1973. gadam strādājis par žurnālistu Habarovskā un Sahalīnā. 1973. gadā kļuva par Krievijas PFSR Rakstnieku savienības biedru. 1975. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā, kur no 1977. līdz 1979. gadam un no 1989. līdz 1991. gadam bijis žurnāla “Daugava” nodaļas redaktors, savukārt no 1991. līdz 1995. gadam – galvenais redaktors. Tāpat laikā no 1983. līdz 1988. gadam bijis redaktors izdevniecībā “Liesma”. Publikācijas izdevis kopš 1958. gada. Rakstījis dzejoļus, stāstus, biogrāfiskos romānus.
R. Dobrovenska biogrāfiskais romāns “Rainis un viņa brāļi” ir spilgts literārs darbs un reizē unikāls pētījums ne vien par Raini un Aspaziju, par P. Stučku un J. Jansonu-Braunu, bet arī par Jaunās strāvas un Latvijas sociāldemokrātijas attīstību plašā laikmeta kontekstā. Romānā dziļi, dokumentāli precīzi un mākslinieciski iespaidīgi analizēta Latvijas un Krievijas politiskā dzīve 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
R. Dobrovenskis nodarbojies arī ar dažādu latviešu dzejnieku dzejas atdzejošanu krievu valodā, tulkojis dažādu latviešu rakstnieku darbus. 1976. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.
1995. gadā Dobrovenskis kļuva par vienu no pirmajiem trim cilvēkiem, kam tikusi piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem.
1999. gadā saņēmis Latvijas Ministru kabineta prēmiju. 2005. gadā saņēma Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu. 2013. gadā rakstniekam tika piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Roalda Dobrovenska darbi mūsu bibliotēkās
Knuts Skujenieks (dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā) ir latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis. Dzimis rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē. Bērnību pavadījis netālu no Bauskas. No 1954. līdz 1956. gadam studējis latviešu filoloģiju LVU, 1961. gadā beidzis M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1962. gadā apsūdzēts par pretpadomju propagandu un notiesāts uz septiņiem gadiem Mordovijas lēģeros, kur turpināja rakstīt dzeju. Tur tika sacerēti apmēram 1000 dzejoļi, kurus arī pēc atbrīvošanas nebija iespējams publicēt.
Savu pirmo dzejas krājumu „Lirika un balsis” dzejnieks varēja publicēt tikai 1978. gadā (1989. gada 6. jūnijā reabilitēts). 1986. gadā iznāca dzejoļu krājums “Iesien baltā lakatiņā”, 1990. gadā – “Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963-1969”, 1994. gadā – “Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm”, 1997. gadā – “Parkā par solu”, 2006. gadā – “Tagad es esmu Aleksandrs”, 2007. gadā – “Mūsu dzīve nokalpotā”, 2010. gadā – “Nekā personīga”, 2011. gadā – “Poga”, 2011. gadā – “Simts”, 2013. gadā – “Kārtis”: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm [kopā ar Bruno Javoišu]. Izdoti “Raksti” 8 sējumos.
Pēc atgriešanās no izsūtījuma Latvijā K. Skujenieks pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. No 1989. līdz 1991. gadam PEN kluba Latvijas nodaļas vadītājs. Tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu u.c. valodām. Latvijā viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena u.c., kā arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas. 2001. gadā iznāk unikāla Skujenieka sastādīta grāmata “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti daudzu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas paraugi oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā.
1987. gadā saņēmis A. Upīša prēmiju, 1993. gadā Lietuvā – Jātvingu dzejas prēmiju, 1994. gadā Ukrainā – I. Franko prēmiju, 1998. gadā Zviedrijā – Tomasa Trānstremera prēmiju, 2000. gadā – Zviedrijas rakstnieku fonda prēmiju, 2001. gadā – Literatūras gada balvu. 1994. gadā apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni, 1995. gadā – Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā – Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni. 2008. gadā apbalvots ar 2. šķiras Atzinības krustu. 2008. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par “Rakstiem”, kas izdoti astoņos sējumos. Skujenieks divreiz saņēmis Literatūras gada balvu – 2001. gadā par labāko atdzejas grāmatu un 2010. gadā par mūža ieguldījumu literatūrā. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā.
2014. gada rudenī Knuts Skujenieks „Gaismas pilij” uzdāvinājis savu bibliotēku – 5000 grāmatu, rokrakstu un skaņuplašu.
Knuta Skujenieka darbi mūsu bibliotēkās
Andrejs Pumpurs (dzimis 1841. gada 22. septembrī Rīgas apriņķa Lieljumpravas pagasta Ķeirānu meža mājā, miris 1902. gada 6. augustā Rīgā) bija dzejnieks. Dzimis muižas vīndedža Indriķa Pumpura un viņa sievas Līzes ģimenē. No 1853. līdz 1856. gadam mācījās Lielvārdes draudzes skolā, pēc tās beigšanas strādāja tēvabrāļa saimniecībā “Lāčplēši” Rembates muižā par mērnieka palīgu. Vēlāk palīdzējis tēvam darbā, bijis koku pludinātājs, no 1858. gada mērnieka palīgs vairākās Vidzemes muižās, no 1867. līdz 1872. gadam dzīvojis un strādājis Piebalgā. Tur sarakstījis romantiskus dzejoļus, kuros atainots senatnes un dzimtās zemes dabas skaistums, kas modināja latviešu nacionālo pašapziņu. Satīriskajos dzejoļos vērsās pret pašlabuma meklētājiem.
No 1874. līdz 1876. gadam A. Pumpurs dzīvoja Rīgā, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā (revidents, rakstvedis, runas vīrs). Šajā laikā sarakstīja vēsturisku stāstu par senprūšu brīvības cīņām “Erkus Munte”. 1876. gadā iestājās slāvu brīvprātīgo pulkā, lai piedalītos serbu cīņās pret turkiem (tika ieskaitīts par topogrāfu). Kaut arī karš beidzās agrāk nekā brīvprātīgo pulks nokļuva frontē, serbu nacionālās atbrīvošanas centieni nostiprināja Pumpura pārliecību par tautas, arī latviešu nacionālās patstāvības nepieciešamību.
1882. gadā 15. rezerves bataljona sastāvā A. Pumpurs atgriezās Latvijā. 1888. gadā, dzīvodams Terbatā, A. Pumpurs pabeidza 3. Dziesmu svētkiem veltīto eposu “Lāčplēsis” – vienu no izcilākajiem latviešu literatūras sasniegumiem. Eposā vēsturiskās 13. gs. latviešu cīņas pret vācu iebrucējiem meistarīgi sasaistītas ar 19. gs. tautas etniskā apliecinājuma un valstiskās atbrīvošanās centieniem. Eposa tēlus un sižetu savā daiļradē vairākkārt izmantojuši arī citi latviešu rakstnieki, dzejnieki un komponisti.
1878. gadā beidza Odesas junkuru skolu. 1890. gadā A. Pumpurs kļuva par štabkapteini un no 1895. gada dzīvoja Daugavpilī un strādāja intendantūrā. Pavadot armijas sūtījumus pa Krieviju un Āziju, A. Pumpurs saaukstējās un saslima ar reimatismu no kura neizveseļojās. Apbedīts Lielajos kapos, kur 1929. gadā uzstādīts piemineklis (tēlnieks K. Zāle).
Andreja Pumpura darbi mūsu bibliotēkās
Frānsiss Skots Ficdžeralds (dzimis 1896. gada 24. septembrī Sentpolā, Minesota, ASV, miris 1940. gada 21. decembrī Holivudā, Kalifornija, ASV) bija amerikāņu romānu un īso stāstu rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem amerikāņu rakstniekiem, tāpat tiek pieskaitīts pie zudušās paaudzes rakstniekiem.
No 1913. līdz 1917. gadam studējis Prinstonas universitātē, no 1924. līdz 1930. gadam dzīvojis galvenokārt Francijā. 1920. gada sākumā uzsācis literāro darbību. Ir pabeidzis četrus romānus: “Šaipus paradīzes”, “Skaistie un nolādētie”, “Lielais Getsbijs” un “Ir maiga nakts”. Piektais, nepabeigtais romāns “Pēdējais magnāts” tika izdots pēc rakstnieka nāves 1941. gadā.
Sarakstījis arī vairākus īsos stāstus, tai skaitā “Bendžamina Batona neparastais dzīves stāsts”, pēc kura motīviem 2008. gadā tika uzņemta filma. Ekranizēti tikuši arī citi Ficdžeralda darbi. Pēc “Lielā Getsbija” sižeta ir tikušas uzņemtas vairākas filmas vairāk nekā 90 gadu garumā, no kurām pēdējā – 2013. gadā. “Lieliskais Getsbijs” ir himna aizgājušajiem laikiem – Amerikai, kur īsā laikā bija iespējams saraust bagātības, kur pludoja šampanietis, līksmoja daiļas sievietes un iznesīgi puiši, kur ballītes un dārza svētki ilga dienām. Zelta jaunatnes izpriecas, sentiments un patiesas jūtas: Džejs Getsbijs, romantiskais ciniķis, sapņotājs un kontrabandists un pie naudas upes dzimušie Dēzija un Toms Bjūkenani, ļaudis, kuriem kopš mazotnes piederējis itin viss...
Paša rakstnieka dzīve no 1937. līdz 1940. gadam tikusi atainota 1959. gadā filmā “Beloved Infidel”.
Frānsisa Skota Ficdžeralda darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti:
http://www.izdevnieciba.com/book.php?isbn=9984-663-85-X
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=Pumpurs%20Andrejs&id=967032&&g=1
http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=3111716
https://lv.wikipedia.org/wiki/Roalds_Dobrovenskis
https://lv.wikipedia.org/wiki/Fr%C4%81nsiss_Skots_Ficd%C5%BEeralds
