Februāra ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Februārī jubileja aprit Gunaram Janovskim (100), Pjēram Ogistam Renuāram (175) un Andrim Jakubānam (75).
Gunars Anatolijs Janovskis (pseidonīmi Mintauts Mežmīlis, Arturs Skuja, dzimis 1916. gada 8. februārī Helsinkos, Somijā, miris 2000. gada 27. aprīlī Apvienotajā Karalistē, pelni apbedīti Rīgas Raiņa kapos) bija trimdas latviešu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.
Dzimis Krievijas impērijas tālbraucēja kuģa kapteiņa ģimenē. 1919. gadā Janovskis ar ģimeni atgriezās Latvijā. No sākuma dzīvoja Liepājā, bet drīz pārcēlās uz Rīgu, kur ģimene dzīvoja Bolderājā. Visa Janovska bērnība pagāja, dzīvojot pie jūras un kopā ar tēvu ejot zvejā.
1922. gadā topošais rakstnieks uzsāka skolas gaitas Rīgas pilsētas 4. pamatskolā Pārdaugavā. No 1926. līdz 1933. gadam mācījās Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1933. gadā uzsāka klasiskās filoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Tomēr studijas nevedās, jo Janovski vairāk interesēja dzeja un literatūra. Studijas pārtrauca 1938. gadā. Paralēli studijām sāka strādāt Valsts papīru spiestuvē par korektoru. Pirmie prozas darbi publicēti “Studentu Dzīvē” 1938. gadā.
Līdz padomju okupācijai strādāja dažādus darbus. Bija darbvedis, grāmatvedis, ir krāvis malku Rīgas preču stacijā un strādājis lopkautuvē. No 1941. līdz 1944. gadam strādāja par tulku Jēkabpils apriņķa valdē.
1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Uzreiz pēc kara beigām turpināja pārtrauktās filoloģijas studijas Bonnas universitātē Vācijā. 1947. gadā pārcēlās uz Lielbritāniju. Sākumā tur strādāja smagu fizisku darbu kā laukstrādnieks un ķieģeļceplī.
Janovskis ir daudz ceļojis pa Eiropu. Visus trimdas gadus aktīvi dziedājis korī “Mežezers” un piedalījies visos Anglijas un Eiropas latviešu dziesmu svētkos. 1984. gadā pārcēlās uz dzīvi Anglijas latviešu veco ļaužu mītnē “Straumēni”. 1996. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.
Literatūrai G. Janovskis aktīvi pievērsās samērā vēlu, tikai jau dzīvojot trimdā. Darbu galvenā tematika ir dzīve trimdā un trimdinieku dažādo raksturu savstarpējās attiecības. Daudzos darbos autors atklāj arī daļu no savas dzīves, līdz ar to piešķirot tiem zināmu autobiogrāfisku nokrāsu. Plašāk pazīstams ar savu debijas romānu “Sōla”, kas ir spilgts stāsts par Baltijas trimdinieku dzīvi pēckara Anglijā. Kopā ar I. Gubiņu sarakstījis divus dzejoļu krājumus “Paskaties kļavā” un “Vai ilgi vēl”. Izdoti Kopoti raksti (1–14, kopš 1997).
Gunara Janovska darbi mūsu bibliotēkās
Pjērs Ogists Renuārs (dzimis 1841. gada 25. februārī Limožā, Francijā, miris 1919. gada 3. decembrī Kaņsirmerā, Francijā) bija franču gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, viens no ievērojamākajiem impresionisma gleznotājiem. Gleznojis galvenokārt portretus, ainavas, marīnas, aktus un kluso dabu. Vairāk par P. O. Renuāru lasiet šeit.
Andris Jakubāns (dzimis 1941. gada 28. februārī Rēzeknē, miris 2008. gada 16. jūnijā Rīgā) bija rakstnieks un žurnālists. Dzimis skolotāju ģimenē. Mācījies Cēsu, Valmieras un Rīgas vidusskolās, no 1960. līdz 1963. gadam studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā.
Strādājis par elektriķi, gaismotāju un redaktoru Latvijas TV, žurnāla “Liesma” nodaļas redaktoru, prozas konsultantu Rakstnieku Savienībā un laikraksta “Literatūra un Māksla” prozas nodaļas vadītāju. No 1987. līdz 1990. gadam bijis žurnāla “Даугава” galvenā redaktora vietnieks. No 1990. līdz 1998. – laikraksta “Neatkarīgā Cīņa” (vēlāk “Neatkarīgā Rīta Avīze”) redaktors un direktors. Kopš 1969. gada Rakstnieku Savienības biedrs.
Pirmais krājums “Mana baltā ģitāra” guva ievērību galvenokārt ar patiesu jaunatnes tematikas atveidi. Turpmākajos stāstos, atklājot dažādu sabiedrības slāņu tipiskus raksturus, Jakubāns pievērsās laikmetīgām sociālētiskām problēmām.
Krājumos “Vakariņas ar klaunu” un “Burves aiziešana” autora pasaules skatījums ir ironisks. Savukārt grāmatā “Un atkal melnais suns pie kājām” vērojama tieksme sapludināt reālistisko un fantastisko tēlojumu. Nezaudējot dzīves dramatisma izjūtu, krājuma tonalitātē jūtams lirisks, gaišs akcents.
2000. gadā izdota grāmata “Cita tūkstošgade”, 2001. gadā – “33 stāsti”.
2000. gadā A. Jakubāns vadīja Latvijas TV raidījumu “4. studija”, 2005. gadā tika ievēlēts par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) locekli.
Andra Jakubāna darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. – 741 lpp. http://biblioteka.valmiera.lv/lv/pakalpojumi/bezmaksas-pakalpojumi/literatu-datubaze/jakubans-andris http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Gunars Janovskis&id=942897&&g=1 https://lv.wikipedia.org/wiki/Gunars_Janovskis https://lv.wikipedia.org/wiki/Pj%C4%93rs_Ogists_Renu%C4%81rs
