Aprīļa ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Aprīlī apaļa jubileja aprit Edgaram Vollesam (140), Emīlam Zolā (175), Teodoram Zeifertam (150) un Arturam Heilijam (95).
Edgars Volless (dzimis 1875. gada 1. aprīlī Griničā, Londonas rajonā Lielbritānijā, miris 1932. gada 10. februārī Holivudā, ASV) bija angļu rakstnieks, dramaturgs, scenārists, žurnālists, literārā žanra trilleris dibinātājs. Dzimis aktieru ģimenē.
Savu tēvu Edgars nekad nav redzējis. Viņš tika audzināts Dika Frīmena ģimenē. Skolu pametis 12 gadu vecumā. Līdz 18 gadu vecumam mainījis vienu darbu pēc otra. Vēlāk iestājies armijā.
1896. gadā Volless devās uz Dienvidāfriku, kur kalpoja medicīnas vienībā. Tur arī sāka rakstīt dzeju. Pēc demobilizācijas strādāja Londonas laikrakstā „Daily Mail” par korespondentu. Viņa rakstu tonis un saturs neapmierināja armijas vadību, un Edgaram tika aizliegts rakstīt pat līdz Pirmā pasaules kara sākumam.
1901. gadā Volless kļuva par laikraksta redaktoru Johannesburgā. Vollesa pirmie romāni, ko viņš publicēja savā izdevniecībā, neatmaksājās. Komerciālā veiksme nāca 20. gs. 20. gados. Viņš kļuva par visvairāk publicēto angļu rakstnieku (katra ceturtā izdotā grāmata bija viņa romāns).
Savas dzīves laikā sarakstījis 173 romānus, 23 lugas, vairāk nekā 1000 stāstus un neskaitāmus rakstus avīzēm un žurnāliem. Viņa daiļrade joprojām ir kinematogrāfa fenomens – pēc Vollesa darbiem uzņemtas 170 filmas. Rakstnieks miris Holivudā, strādājot pie slavenā „King-Konga” scenārija. 1969. gadā viņa meita Penelope nodibināja starptautisku Vollesa sabiedrību, kuru šobrīd vada rakstnieka mazmeita.
Edgara Vollesa darbi mūsu bibliotēkās
Emīls Fransuā Zolā (dzimis 1840. gada 2. aprīlī Parīzē, Francijā, miris 1902. gada 29. septembrī Parīzē) bija viens no visu laiku izcilākajiem franču rakstniekiem, spilgts naturālisma pārstāvis literatūrā. Dzimis inženiera ģimenē. Pēc tēva nāves 1847. gadā ģimene palikusi bez iztikas līdzekļiem. No 1848. līdz 1852. gadam Zolā ir bijis pansiona „Notre-Dame” audzēknis, vēlāk mācījies Eksas pilsētas koledžā, 1858. gadā iestājies Senluija licejā, bet mācības nav izdevies pabeigt.
1859. gadā avīzē „La Provence” pirmoreiz tika iespiests dzejolis, kas veltīts tēva piemiņai, „Zolā kanāls”. 1862. gadā ar grūtībām iekārtojies pastāvīgā darbā kādā lielā grāmatu izdevniecībā un vaļas brīžos rakstījis dzeju un literāras kritikas. Drīz viņš atstājis izdevniecību un pilnīgi nodevies literārajam darbam.
1864. gadā tika publicēts noveļu krājums „Ninonas stāsti”, 1965. gadā – pirmais romāns „Kloda grēksūdze”. Zolā darbi „Terēze Rakēna” un „Madlēna Fera” ir naturālistiskā romāna paraugi. Visizcilākais Zolā darbs – epopeja „Rugonu-Makāru dzimta” – sastāv no 20 romāniem. „Dāmu paradīze” ir rakstnieka slavenākais romāns.
Zolā atstātais mantojums ir visai daudzveidīgs. Tas aptver vairākus stāstu, literāri kritisku un publicistisku rakstu krājumus, dramatiskus darbus un romānus.
Emīla Zolā darbi mūsu bibliotēkās
Teodors Zeiferts (dzimis 1865. gada 3. aprīlī Tukuma apriņķa Džūkstes pagasta Pēternieku Ļūļās, miris 1929. gada 9. decembrī Rīgā) bija literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks. Dzimis saimnieka ģimenē, beidzis Irlavas skolotāju semināru ar uzslavu.
Skolotājs Lubezerē, Olainē. No 1898. līdz 1910. gadam Cēsīs bijis J. Ozola izdevniecības literāri kritisko rakstu krājumu „Jaunā Raža” redaktors, no 1913. līdz 1914. gadam – literatūras un mākslas žurnāla „Druva” redaktors, no 1915. līdz 1919. gadam – skolotājs L. Ausēja reālskolā Cēsīs, kur iedraudzējās ar J. Grīnu, pārzināja bēgļu skolas un patversmes Vidzemē.
1917. gada septembrī ar J. Grīnu nodibinājis laikrakstu „Laika Vēstis”. Šis laikraksts bija pirmais, kas presē pauda ideju par neatkarīgu Latvijas valsti. 1919. gadā viņš tika iecelts par Rīgas apriņķa pamatskolu inspektoru. Kopš 1920. gada bijis žurnāla „Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” redaktors un latviešu valodas un literatūras lektors Latvijas Universitātē.
Darbojies Rīgas Latviešu biedrības zinātņu komisijā. Rakstījis dzeju, tā izdota 4 krājumos. Sarakstījis 20 monogrāfijas par rakstniekiem. Mūža darbs ir „Latviešu rakstniecības vēsture” 3 sējumos.
Miris ar tuberkulozi, apbedīts 1. Meža kapos, kur 1936. gadā viņam uzcelts K. Jansona veidots piemineklis.
Arturs Heilijs (dzimis 1920. gada 5. aprīlī Lutonā, Lielbritānijā, miris 2004. gada 24. novembrī savās mājās Bahamu salās) dzimis Anglijā, dzīvojis arī Kanādā, taču tiek uzskatīts par amerikāņu rakstnieku.
Mācījies bezmaksas vidusskolā, bijis teicamnieks. Lasījis daudz grāmatu un pats rakstījis poēmas, lugas un rakstus vietējai avīzei. Viņa skolas gaitas beigušās 14 gadu vecumā, jo vecāki nevarēja atļauties apmaksāt augstskolu. 3 gadus strādājis kādā ofisā par kurjeru. 1937. gadā izgājis stenogrāfijas un mašīnrakstīšanas kursus un kļuvis par ierēdni.
Otrā pasaules kara laikā viņš bijis pilots Lielbritānijas Karaliskajos gaisa spēkos. 1947. gadā Heilijs devies uz Kanādu, vēlāk kļūstot par tās pilsoni. Toronto Heilijs strādājis par traktoru un kravas auto ražotāja tirdzniecības veicināšanas menedžeri, līdz galu galā pievērsies televīzijas scenāriju rakstīšanai.
Heilijs ir sarakstījis 11 grāmatas, tostarp slavenos trillerus „Lidosta” un „Viesnīca”, kas kopumā pārdotas 170 miljonos eksemplāru 40 valstīs. Romāns „Viesnīca” divkārt ekranizēts, tajā savijas kriminālās pasaules intrigas un sociālo problēmu atainojums.
Savos romānos Heilijs bieži aprakstīja parastus cilvēkus, kas nokļūst ārkārtas situācijās. Viņa pirmais romāns „Galīgā diagnoze” tika publicēts 1959. gadā un stāstīja par ārstu, kas kļūdas dēļ pieļauj zīdaiņa nāvi.
1969. gadā rakstnieks ar sievu apmetās uz dzīvi Bahamu salās. „Arturs bija ļoti pazemīgs cilvēks, bet viņu iepriecināja lasītāju vēstules, ko viņš saņēma pēc savu grāmatu iznākšanas. Viņš bija ļoti lepns par tām,” ir teikusi rakstnieka sieva. Savu pēdējo romānu Heilijs sarakstīja 77 gadu vecumā. Pēdējos gados rakstnieks pārstāja rakstīt darbus pārdošanai, taču turpināja rakstīt savam priekam.
Artura Heilija darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: XX gadsimta ārzemju literatūras vēsture. – R.: Liesma, 1965. - 796 lpp. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp. Zolā E. Lurda. -R.: Zvaigzne, 1987. - 462 lpp. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/emils-zola-tereza-rakena.d?id=22719402 http://www.diena.lv/arhivs/miris-rakstnieks-arturs-heilijs-12231996 http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=6&q=zeiferts&id=969765&&g=1 http://loveread.ws/biography-author.php?author=Edgar-Uolles https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A5%D0%B5%D0%B9%D0%BB%D0%B8,_%D0%90%D1%80%D1%82%D1%83%D1%80
