Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
21. oktobrī savu 80. dzimšanas dienu svinēs Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis, kurš savu mūžu pilnībā ir savijis ar latgaliešu valodu un grāmatām latgaliešu, latviešu, krievu un citās valodās.
J. Elkšņa aizraušanos ar latgaliešu valodu, kultūrvēsturi, arheoloģiju un literatūras popularizēšanu ir novērtējuši ne tikai rēzeknieši, bet arī ikviens, kurš kaut reizi ir ielūkojies viņa izdotajā „Tāvu zemes kalendarā”, latgaliešu literārajā almanahā „Olūts” vai jebkurā citā Latgales Kultūras centra izdevniecībā klajā laistajā grāmatā, jo tās visas ir izdevniecības vadītāja izlolotas – rediģētas, vairākkārt pārlasītas un slīpētas gan no literārā, gan valodiskā, gan mākslinieciskā un poligrāfiskā skatpunkta.
Ieskats Jāņa Elkšņa biogrāfijā
Dzimis 1933. gadā Rēzeknes apriņķa Dricānu pagasta Asinovā. Pirmo grāmatu izlasījis 1941. gadā, tā bijusi krievu valodā. Tā kā grāmatā bijis daudz saistošu attēlu, topošais grāmatizdevējs ļoti ātri apguvis slāvu alfabētu. Latviešu valodā viņš pārsvarā lasījis skolas grāmatas, bet latgaliski bijusi vienīgi lūgšanu grāmata.
Rīgas 2. poligrāfijas mākslas arodskolā, kur mācījies par daiļdarbu burtlici, nācies apgūt arī zīmēšanu, gleznošanu, grafiku un kompozīciju, bet latviešu valodas programma tur bijusi pat daudz plašāka, nekā to mācījuši vidusskolā.
J. Elksnis izglītojies arī Tautas kultūras universitātes Lietišķās mākslas fakultātes Latgales keramikas nodaļā, Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultātē, Mālpils Meliorācijas mehanizācijas skolā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis mākslas maģistra grādu.
Ar īpašu cieņu un pateicību J. Elksnis atceras divus savus skolotājus – Kārli Braķi, kurš iemācījis to, ka poligrāfija ir ne tikai amats, bet arī māksla, kur katrs sīkums ir svarīgs, un Dāvi Grasu-Augu, kurš, būdams lībietis, bieži stāstījis par saviem senčiem – Latvijas pirmiedzīvotājiem – un reizē mācījis ar lepnumu nest arī latvieša vārdu.
Pirmais ar poligrāfiju saistītais darbs J. Elksnim bija Krievijā – PSRS Zinātņu Akadēmijas 2. tipogrāfijā Maskavā, pēc atgriešanās Latvijā tam sekoja darbs Ražošanas uzņēmumu kombinātā un speciālajā profesionāli tehniskajā skolā Rēzeknē. Taču doma par darbu tipogrāfijā viņu nepameta arī dzimtenē, to realizēt izdevās, kad radās nepieciešamība dažādus lietvedības materiālus izdot latviešu valodā.
1990. gadā Rēzeknē tika nodibināta sabiedriskā organizācija „Latgales kultūras centrs”. Lai atjaunotu literatūras izdošanu un apzinātu citas Latgales kultūras vērtības, izveidoja arī izdevniecību, un to vadīt uzņēmās neviens cits kā J. Elksnis. Arī šodien izdevniecība turpina iesākto – meklē gan jaunus, gan vecus autorus, kas raksta latgaliski, un izdod viņu darbus, nu tajā ir nācis klajā jau simtiem grāmatu, tostarp arī citās valodās.
Ar lielu entuziasmu J. Elksnis strādā ar autoriem, māca to darīt citiem izdevniecības darbiniekiem, kā arī sava aroda prasmes nodod tālāk studentiem.
J. Elksnis rūpējas, lai iespiestais nonāktu arī bibliotēku lasītāju rokās, tāpēc ciešā sadarbībā ar Rēzeknes Centrālo bibliotēku gādā par visas Latgales bibliotēkām, dāvinot tām grāmatas, kuras sagatavotas Latgales Kultūras centra izdevniecībā.
Pašaizliedzīgais grāmatizdevēja darbs ir novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994) un Latvijas Valsts aizsardzības fonda Goda zīmi (2003), 2004. gadā J. Elksnim tika piešķirts Rēzeknes Goda pilsoņa tituls.
Rēzeknes Centrālā bibliotēka sirsnīgi sveic J. Elksni skaistajā jubilejā un ir sarūpējusi viņam veltītu izstādi, kuru lasītavā varēs apskatīt vēl līdz 26. oktobrim.
Informācija sagatavota, izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus
