Saulainu vasaras dienu mūsdienās ir grūti iedomāties bez saldējuma nobaudīšanas. Tas ir produkts, ar ko daudzi, jo īpaši bērni, grib atveldzēties karstā laikā. Līdz 8. augustam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā var aplūkot izstādi par šo iecienīto našķi.

    Runā, ka saldējums esot senākais kārums pasaulē. Par saldējuma dzimteni dažādi avoti sniedz atšķirīgas ziņas – vieni norāda, ka šis gardums radies vēl 400 gadu pirms Kristus dzimšanas un pirmie tā cienītāji bijuši persieši, kas no kalniem savākto sniegu esot aplējuši ar vīnogu sulu un izbaudījuši kā atvēsinošu uzkodu. Citviet par saldējuma izgudrotājiem min gan ķīniešus, gan senos romiešus. Pirmie izdomājuši sniegu sajaukt ar pienu, bet otrie sniegu baudījuši kombinācijā ar svaigiem augļiem.

     Viduslaikos saldais kārums Eiropā parādījās pēc tam, kad tā recepti no Ķīnas atveda itāļu ceļotājs Marko Polo. Saldējuma pagatavošanas recepti itāļi glabāja 300 gadus! Sākotnēji šis produkts tika pasniegts kā delikatese uz augstākās sabiedrības galda, bet mūsdienās ir pieejams ikvienam. Pirmā krējuma saldējuma recepte publicēta 1718. gadā Londonā, bet 1888. gadā radās ideja šo kārumu pasniegt vafeļu glāzītē.

     Saldējuma rūpnieciskā ražošana attīstījās tikai 20. gadsimtā. Dažādās valstīs ir atšķirīgi likumi, kuri nosaka, kādus produktus drīkst saukt par saldējumu. Dažviet par saldējumu uzskata tikai klasiski saputotu piena produktu, citviet – arī sasaldētu sulu un uz augu bāzes ražotu produktu. Latvijā par saldējumu drīkst saukt arī no augu taukiem pagatavotu izstrādājumu, un pie mums saldējuma tirgus gadā ir mērāms 20 miljonos latu.

     Mūsdienās, kad saldējums ir kļuvis par vasaras gardumu numur viens, tā ražotāji piedāvā arvien jaunas garšas un piedevu kombinācijas. Latvijā veiktās aptaujas liecina, ka populārākās saldējuma garšas ir vaniļas, šokolādes un zemeņu. Tātad – visai klasiski un tradicionāli.

     Taču daudzviet pasaulē ražo saldējumus ar tādām garšām, kas mums Latvijā var likties īpatnējas un pat nepieņemamas. Piemēram, Japānā visai pieprasīts ir saldējums ar zivju, astoņkāju un kartupeļu garšu, citviet sajūsminās par cāļa gaļas, ķiploku un alus garšas saldējumu. Mūsdienu attīstītās tehnoloģijas faktiski ļauj radīt saldējumu ar jebkādu garšu. Ražotāji atzīst, ka eksperimentēt var un vajag, taču galu galā visu izšķir cilvēka garšas kārpiņas, tās tad arī nosaka jaunradītā veida noietu un pieprasījumu.

     Zinātnieki ir secinājuši, ka saldējums spēj uzveikt stresu un uzlabot garastāvokli, jo kā piena produkts tas satur aminoskābi triptofānu, kam piemīt nomierinošs efekts. Arī paši droši vien esam pārliecinājušies, ka, svelmainā dienā ēdot saldējumu, kaut uz īsu brīdi kļūstam patiesi laimīgi.

     Lasītavā apskatāmajā izstādē varēsiet rast atbildes uz jautājumiem, kā pareizi izvēlēties veselīgāko un dabiskāko saldējumu, kā neapjukt bagātīgajā saldējuma piedāvājuma klāstā veikalos un kādu iespaidu saldējums var atstāt uz mūsu veselību un labsajūtu, ja par daudz un neapdomīgi ar to aizraujamies.

• Kļavis A. Viens saldējums, 70 garšu. // Ir, Nr.22 (2011), 36.-39.lpp.
• Siksna I. Gudri izvēlies auksto našķi. // 36,6°C, Nr.6 (2013), 26.-29.lpp.

• Tweet