Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā līdz 14. jūnijam apskatāma grāmatu izstāde „Fantastikas un fantāziju pasaulē”, kurā apkopta abonementa krājumā esošā fantastikas un fantāzijas literatūra. Visas grāmatas pieejamas ņemšanai līdzi uz mājām.

Mazliet teorijas…

     Fantastika (grieķu val. phantastike – iztēles spējas) ir daiļliteratūras virziens, kas aizsākās 19. gadsimtā un nopietni attīstījās 20. gadsimta literatūrā. Fantastikas literatūrai visraksturīgākā iezīme ir neparasta darbības vide vai laiks (cita pasaule, nākotne, alternatīva pagātne utt.). Daudzi fantastikas darbi tiek uzskatīti par literāri augstvērtīgiem (piemēram, Džordža Orvela „1984”, Džona Ronalda Rūela Tolkīna „Gredzenu pavēlnieks”, Staņislava Lema „Solaris”, brāļu Strugacku „Pikniks ceļmalā”).

     Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā fantastiska darbības norises vide vai laiks, vai procesi un tehnoloģijas, vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu ceļojumi, citplanētieši u. tml.), bet – atšķirībā no, piemēram, no fantāzijas literatūras – zinātniskajā fantastikā neparastais nav pārdabiska rakstura un darba ietvaros tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek uzskatīts par zinātniski pamatojamu.

     Jāatzīmē gan, ka gandrīz vienmēr šis zinātniskais pamatojums ir vairāk vai mazāk hipotētisks, spekulatīvs un ne vienmēr ir tiešām zinātniski precīzs. Pasaulē 20. gs. dominē angļu valodā rakstītā zinātniskā fantastika, lai gan tā visai spēcīgi attīstīta arī ārpus ASV un Lielbritānijas, piemēram, Polijā, Japānā, Krievijā un citur. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši visai maz rakstnieku, kas neraksta angļu valodā. Var minēt tādus autorus kā poli Staņislavu Lemu, krievus Arkādiju un Borisu Strugackus, francūzi Fransisu Karsaku, vācieti Herbertu V.  Franki

     Fantāzijas literatūra ir literatūras tematisks paveids, kurā pasauļu, tēlu, notikumu, sižetu pamatā parasti ir maģija un cita rakstura pārdabiski spēki. Fantāzijas literatūra ir spēcīgi ietekmējusies no mitoloģijas, viduslaiku leģendām, tajā bieži sastopami dažādi mītiska rakstura motīvi un tēli, un darbība fantāzijas literatūras darbos bieži vien noris vidē, kas līdzinās viduslaiku pasaulei – lai gan pastāv arī, piemēram, tā sauktā pilsētas fantāzija (urban fantasy), kur darbība var risināties arī mūsdienu pilsētās.

     Par fantāzijas literatūras pirmsākumiem mēdz uzskatīt gotisko literatūru (Mērija Šellija u. c. autori), lai gan dažkārt fantāzijas literatūra tiek aplūkota plašākā kontekstā, tās aizsākumus saistot ar pārdabiska satura literatūru vispār un tādējādi šajā kontekstā iekļaujot pat, piemēram, Homēra eposus un citus mitoloģiska rakstura darbus. Par fantāzijas literatūras aizsācēju jēdziena mūsdienu izpratnē tiek uzskatīts angļu filologs un rakstnieks Džons Ronalds Rūels Tolkīns, romāna „Hobits” un triloģijas „Gredzenu pavēlnieks” autors.

• Tweet