Foto no: Mōras Zeme, Nr. 3 (1991, 1. febr.)

     Līdz 17. jūnijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā var iepazīties ar vēsturniekam Leonardam Latkovskim veltītu izstādi. Sveicam Leonarda kungu skaistajā 70 gadu jubilejā!

 

Ieskats Leonarda Latkovska biogrāfijā

 

     Leonards Latkovskis (juniors) ir dzimis Kārsavā 1943. gada 9. jūnijā ievērojamā latgaliešu zinātnieka un kultūras kopēja profesora Leonarda Latkovska ģimenē kā ceturtais bērns.

 

     Leonards ir tikai gadu vecs, kad ģimene ir spiesta atstāt savu dzimteni un doties bēgļu gaitās – sākumā uz Vāciju, bet 1950. gadā uz ASV. Skolas gaitas mazais Leonards uzsāk Vācijā, bet Amerikā 1961. gadā ar izcilību pabeidz vidusskolu. Tālāk koledžā tiek studēta vēsture un trijos gados iegūts bakalaura grāds, pēc tam izglītošanās tiek turpināta Džordžtaunas universitātē Vašingtonā.

 

     Šajā laikā L. Latkovskis koncentrējas uz Krievijas jaunāko laiku vēsturi, paralēli apgūstot arī svešvalodas – vācu, latīņu, krievu un franču. Tā kā Leonards ir uzaudzis latgaliešu ģimenē, kur tika godātas senču tradīcijas un valoda, jau bērnībā viņam ir izveidojusies interese arī par Latgali un tās vēsturi.

 

     Ne velti savai disertācijai L. Latkovskis izvēlas tematu par Latgales vēsturi, konkrētāk – par Latgales atmodas laiku. Disertācijā viņš pēta rusifikācijas jautājumus, drukas aizliegumu un tautas atmodu, kas stājās pretī rusifikācijas centieniem.

 

     Kopš 1968. gada L. Latkovskis pasniedz vēsturi Amerikas studentiem, ir vēstures profesors, kurš savos darbos stāsta par Latgali, Latviju, par krieviem un ebrejiem Latvijā, par latgaliešu valodu, rusifikāciju un baznīcas vēsturi.

 

L. Latkovskis avīzes „Mōras Zeme” redakcijā 1992. gadā

Foto no: Rēzeknes Vēstis, Nr. 8 (1992, 18. janv.)

 

     Neraugoties uz to, ka profesora apzinīgais mūžs ir aizritējis tālu no dzimtenes, viņš sevi vienmēr ir apzinājies kā latgalieti un latgalisko identitāti ir iznesis cauri visam mūžam. L. Latkovskis ir daudzkārt viesojies Latvijā, vistuvākās vietas te viņam šķiet Aglona un Varakļāni.

 

Informācija sagatavota,
izmantojot bibliotēkas novadpētniecības materiālus