Saule mums gan dāvā enerģiju un labu noskaņojumu, gan sekmē D vitamīna veidošanos organismā, kā arī ļauj iegūt tik ļoti kāroto iedegumu. Taču Latvijā ir raksturīgs saules gaismas trūkums rudens, ziemas un bieži vien arī pavasara mēnešos. Tieši tāpēc iespaidīgs iedegums mums, cilvēkiem ar gaišu ādu, šķiet ļoti aktuāls.

     Tumša ādas krāsa mūsu platuma grādiem ir reta, nepieejama un eksotiska, tāpēc latvieši cenšas sauļoties, kad vien ir iespēja. Bet tikai nieka solis iedeguma veselīgo aspektu šķir no briesmām, jo iedegums nav nekas cits kā ādas aizsargāšanās pret kaitīgu vides ietekmi. Ozona slānim samazinoties, saules iedarbība kļūst aizvien neprognozējamāka un mums atliek kļūt uzmanīgākiem.

     Mēs gribam iegūt no saules to labāko – pozitīvu noskaņojumu, D vitamīnu, skaistumu un veselību. Cilvēks var saņemt pietiekamu D vitamīna devu, atrodoties ārpus telpām. Pietiek ar īsu brīdi – ziemā, rudenī un pavasarī ir nepieciešamas 20 minūtes, bet vasarā – piecas minūtes. D vitamīnu var iegūt, arī uzturoties ēnā, jo ultravioletie stari atstarojas no virsmām – smiltīm, asfalta, sniega.

     Saules starojums sastāv no vairākiem ultravioletā starojuma (UV) veidiem ar dažādu viļņu garumu – tostarp UVA, UVB un UVC starojuma. Solārijā izmanto tikai to starojumu, kas rada iedegumu. Saules starojuma spektrs ir daudz plašāks, un ar to ir saistīta tā dezinficējošā, imunitāti stimulējošā un D vitamīna veidošanos veicinošā iedarbība.

     Cilvēkiem ir dažādi ādas tipi. Visvairāk no saules jāsargājas cilvēkiem ar gaišāku ādas un acu krāsu. Jāņem vērā arī sava iepriekšējā sauļošanās pieredze – vai āda ātri apdeg vai ne. Visi šie nosacījumi jāizvērtē un, lai saulē neapdegtu, jāizvēlas atbilstoša stipruma aizsargkrēms. Saules starojuma stiprumu apzīmē ar ultravioletā starojuma indeksu (UV indekss), kas ir standartizēts visā pasaulē. Tas parāda, cik stiprs ultravioletais starojums ir konkrētajā zemeslodes daļā.

     UV indekss nav atkarīgs no laika apstākļiem, tas raksturo ultravioleto starojumu attiecīgā reģionā, valstī, pilsētā. Cilvēki, dodoties uz konkrēto valsti, var apskatīties kartē, kāds tur ir starojuma indekss, un izvēlēties atbilstošu ādas aizsargkrēmu.

     Ja UV indekss ir 0–2, aizsargkrēms nav jālieto, ja tas ir 3–4, tad atklātajām ķermeņa daļām – rokām un sejai – jālieto aizsargkrēms. Ja UV starojuma indekss ir zemāks (2–4), lieto mazāk spēcīgus aizsargkrēmus, ja augstāks, izmanto spēcīgākus aizsarglīdzekļus. Laikā starp pulksten 10.00 un 16.00 vispār nav ieteicams uzturēties saulē, it īpaši, ja UV indekss ir augstāks par 5.

     Mūsdienās lielākajai daļai dienas sejas krēmu jau ir pievienotas aizsargvielas pret saules starojumu. Spēcīgi aizsargkrēmi ar SPF-18–25 nav ieteicami ikdienas lietošanai, daži cilvēki tos varētu nepanest. Vidējais UV indekss, kad vajadzīgas saulesbrilles un cepurīte, ir 5–6; savukārt 7–10 ir augsts rādītājs, un tad obligāti jālieto aizsargkrēmi ar SPF-30 un spēcīgāki.

     Pārmērīgas sauļošanās izraisītās sekas ir ādas novecošanās. Ja mēs salīdzinātu divas sievietes – vienu, kas sauļojas dabīgā saulē vai solārijā, un otru, kura nesauļojas, tad vecāka izskatītos tā, kura sauļojas. Protams, meitenes 25 gadu vecumā par to nedomā, bet jaunietes, kuras apmeklē solāriju, – viņām ir grumbas jau 18 gadu vecumā. Pēc 35 un 45 gadu vecuma dzīve jau neapstājas – ja gribat pasargāt ādu no priekšlaicīgas novecošanās, jācenšas iespējami mazāk sauļoties.

     Kur ir visplānākā āda? Tā ir seja, plakstiņi, rokas, kakls, dekoltē, pleci. Kad cilvēks pārsauļojas, uzreiz ir redzams, ka šajās vietās āda ir sausa, sažuvusi, parādās pigmentācijas plankumi. Nelielos daudzumos sauļošanās nav kaitīga, bet nevēlama ir pārāk stipra un ilgstoša saules iedarbība.

     Pēc sešu stundu sauļošanās imūnās sistēmas aktivitāte var būt samazinājusies līdz 1/3 no parastā līmeņa, palielinot tās ievainojamību pret ādas infekcijām un vēzi. Saules ietekme var izraisīt zemu asinsspiedienu, jo ķermenis zaudē šķidrumu un sāli, kas var radīt reiboņus un atūdeņošanos. Saules stari veicina glikozes koncentrācijas pazemināšanos asinīs, tādējādi tai ir nozīme diabēta profilaksē.

     Saule spēcina kaulus un palīdz lūzumu profilaksē, sauļošanās ādā dabiskā veidā ražo D vitamīnu, kas ir nepieciešams kalcija uzsūkšanai un normālai kaulu un zobu attīstībai. Tā kā organisms mēģina saglabāt normālu temperatūru, ādā tiek pastiprināta asinsrite, kas no sirds prasa palielinātu asins ražošanas jaudu – daži pētījumi liecina, ka šī ražotspēja pieaug par apmēram 29%.

     Ķermenī ir apmēram trīs miljoni mikroskopisku sviedru dziedzeru, kuri svīšanas laikā palīdz ķermenim saglabāt tā optimālo temperatūru. Pārmērīga sauļošanās var radīt lielu slodzi nierēm sakarā ar iespējamo atūdeņošanos. Šis process apgrūtina nieru spēju pārstrādāt atkritumu produktus, jo tie kļūst daudz koncentrētāki un satur vairāk sāls un toksīnu.

     Vasaras siltums stimulē matu augšanu, un saule var mainīt to krāsu. Pēdu sauļošana un staigāšana basām kājām pludmalē uzlabo visa organisma pašsajūtu. Dažiem var būt alerģiska reakcija pret sauli un izpausties kā ādas pietūkums, nātrene vai tulznas. Lūpām ir tikai 3-5 ādas šūnu slāņi – uz pārējā ķermeņa ir 15 slāņi, to sarkanā josla nesatur sviedru dziedzerus, tāpēc saulē lūpas kļūst sausas un var saplaisāt.

    UV stari stimulē herpes vīrusu (aukstumpumpas), un sauļošanās var to izprovocēt. Pārmērīga acu pakļaušana UV starojumam var izraisīt sāpīgu acs virsmas apdegumu, radīt kataraktu vai deģenerāciju, kas draud ar aklumu. Taču saule darbojas arī kā katalizators, rosinot smadzenes ražot endorfīnus – vielas, kas ir organisma dabiskie opiāti un rada vispārēju labsajūtu, nervu sistēmas un muskuļu atslābināšanos.

     Par ādas krāsu mēdz runāt kā par modes tendenci. Senatnē iedegums bija šķiras pazīme – jo bālāka āda, jo augstākai kārtai cilvēks piederēja. Elizabetes laikmets aktualizēja aristokrātisku bālumu, taču mūsdienās bālums tiek saistīts ar neveselīgumu. 20. gadsimta sākumā Koko Šaneles iedegušais augums, iekļūstot žurnālā „Vogue”, izmainīja priekšstatu par tumsnējas ādas pievilcību. Nu dāmas beidzot varēja baudīt sauli, jo tā sniedz skaistumu, veselību, prieku un atpūtu.

     Nav pilnīgi jāatsakās no saules, jo bez tās neiztikt – tā nepieciešama gan cilvēka psihiskajai, gan fiziskajai veselībai. No 16. līdz 30. maijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma sauļošanās tematikai veltīta izstāde. Aicinām papildināt savas zināšanas!

• Kūkoja A. Iedegušais latvietis // Ir. - Nr.20 (2010).- 35. lpp.
• Mukāne I., Puntule S. Saules faktors // Veselība. - Nr.6 (2003). - 16.-17. lpp.

• Tweet