Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2013. gada 16. februārī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 51 jaunu grāmatu. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
B. Obamas grāmata „Mana tēva sapņi” tapusi pirms viņa politiskās karjeras sākuma. Šajā liriskajā autobiogrāfijā bez lieka sentimenta melnādaina afrikāņa un baltādainas amerikānietes dēls meklē praktiski realizējamu jēgu savai melnādainā amerikāņa dzīvei. Tas aizsākas Ņujorkā, kur Baraks Obama uzzina, ka viņa tēvs – tēls, kuru viņš pazīst vairāk kā mītu, nevis kā reālu cilvēku – gājis bojā autoavārijā. Šī negaidītā nāve inspirē emocionālu odiseju – vispirms uz nelielu pilsētiņu Kanzasā, kur viņš atsauc atmiņā savas mātes ģimenes pārceļošanu uz Havaju, un tad uz Keniju, kur viņš sastop savas afrikāniskās saknes, apcer sava tēva dzīves rūgtās patiesības un beidzot samierinās ar savu dalīto izcelsmi.
J. Pavloviča grāmatā „Padomju Latvijas ikdiena” lasītāju uzmanībai tiek piedāvāta pēckara Latvijas ikdienas dzīves vēsture no kara beigām 1945. gadā līdz „Gorbačova laiku” sākumam 1985. gadā. Šī grāmata ir populārzinātnisks pieejamo faktu apkopojums, kurā nav nevienas darbojošās personas – tās vienīgais varonis ir laikmets, kurā atradās visi un ikviens.
R. Rudušas izdevums „Pagrīdes citādība. Homoseksuāļi Padomju Latvijā” ir papildinājums un turpinājums 2010. gada jūnijā notikušajai konferenecei „Cilvēktiesības un homoseksualitāte – pagātne, tagadne, nākotne”. Grāmatā autore apkopojusi 12 homoseksuālu cilvēku dzīvesstāstus, kas tapuši pusotra gada laikā. Šī grāmata ir liecinājums par izolētību, ciešanām un kompromisiem, ar kuriem padomju laikā bija jāsaskaras katram cilvēkam, kas apzinājās savu homoseksualitāti. Tā apgāž mītu, ka PSRS laikos homoseksuāļu nebija.
F. Rufa izdevums „Pa stāvu liesmu debesīs” ir pētījums par mazzināmu mūsu vēstures lappusi – latviešu anarhistiem un dažādu it kā nesaistītu notikumu brīžiem dīvainajām kopsakarībām, kas lielā mērā noteica 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma situāciju gan Latvijā, gan Eiropā, – savu pirmizdevumu piedzīvo tulkojumā latviešu valodā. Par šo darbu jāpateicas ne tikai autora pētnieka dzinulim un viņa sievai Irēnai, bet arī visiem daudzajiem cilvēkiem Latvijā un pasaulē, kuri kopš 80. gadu beigām palīdzēja „dzīt pēdas” vienam no slavenākajiem gadsimta sākuma Londonas biediem – Pēterim Mālderim.
B. Spolska jaunākā grāmata „Valodas pārvaldība” ir veltīta valodas politikai un tās īstenošanai dažādās dzīves jomās – ģimenē, izglītības iestādēs, reliģiskajās organizācijās, armijā un policijā, valsts varas un pārvaldes institūcijās, kā arī uzņēmējdarbībā. Izmantojot bagātīgu faktu materiālu par pasaules valstu pieredzi, autors saistošā veidā atklāj saikni starp apzinātu valodas politiku un sabiedrības lingvistisko praksi un pārliecību.
Latviešu pasaku karaliene S. Kaldupe literārās pasakas raksta vairāk nekā 40 gadus, un tās allaž rosina lasītāju domāt par ētiskām un tikumiskām vērtībām. Arī jaunāko pasaku krājumā „Kviešu vārpu vainags”, kurā darbojas gan cilvēki, gan dzīvnieki, gan fantāzijas tēli, rakstniece, rādot cilvēku savstarpējās attiecības, atgādina par viņu labajām un peļamajām īpašībām.
D. Rukšānes stāstu krājumā „Ķīpsalas putni” vienlīdz svarīgi gan putni, gan cilvēki, turklāt autorei veiksmīgi izdevies realizēt pietiekami dažādus asociatīva saistījuma modeļus, kuros cilvēku pieredzē, raksturojumā iekļaujas putnu noslēpumainā un vienlaikus dabiskā dzīve. „Ikviena mūsu zemes vieta ir īpaša. Visa Latvija ir kā savērta no dažādām pērlēm – katrai sava nokrāsa, forma, katra ar savu stāstu un dzīvi. Man palaimējās veselu gadu mitināties Ķīpsalā un atklāt, cik ļoti daudzslāņaina, noslēpumaina un raiba ir šī teritorija. Es nezinu, vai tā bija sala, kas atvērās man, vai arī es atvēros salai, taču stāsti par putniem un cilvēkiem nāca pie manis cits pēc cita un negrasījās atstāties, kamēr nebiju tos pierakstījusi,” tā saka autore.
Rakstnieka un tulkotāja S. Moreino grāmata „Frāze un līdzsvars” ietver vairāk nekā desmit gadu laikā tapušas autora esejas, kā arī stāstu, par kura lasījumu autors saņēmis 2010. gada Prozas lasījumu galveno balvu. Savukārt esejas, kurās runāts par latviešu dzejniekiem un rakstniekiem Juri Kunnosu, Jāni Rokpelni, Ojāru Vācieti, Uldi Bērziņu vai krievu fantastikas žanra lielmeistariem brāļiem Strugackiem, vai daudz apspriesto un ilgi atminamo dzejnieku Paulu Cēlanu, ir dāsnas pret lasītājiem, kas mīl domāt.
A. Kadeģa „Izrakteņi. Atmiņas un liecības. XX gadsimts” ir viena no neparastākajām memuāru grāmatām, kas jebkad uzrakstīta latviešu valodā. Atmiņu tēli savijas ar izrakstiem no dienasgrāmatas, kas vietām graciozi pārtop prozā, ceļojumu piezīmēs, pat spiegu romānā.
T. Margēviča vēsturiskā drāma „Zigfrīda Annas Meierovica sadalītā mīlestība” ir neaizmirstams dzīves stāsts par Zigfrīda Annas Meierovica un Kristīnes mīlestības virpuli, kas balstīts uz patiesiem faktiem. Grāmata īpaša ar to, ka nav pilnībā definējama kā luga, jo iekļauti arī teksti prozā, kuros autors apraksta vēsturisko ainu. Aizraujoša ar to, ka autors nelielās epizodēs atklāj Meierovica un Kristīnes attiecības – iepazīšanos, iemīlēšanos, kopdzīvi un traģisko šķiršanos. Zigfrīds Anna Meierovics bija izcils Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Kristīne Bakmane nodzīvoja tikai 28 gadus, bet paspēja sevi pieteikt gan kā enerģiska uzņēmēja, gan Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica savaldzinātāja, gan arī Latvijas pirmās un vienīgās privātās lidmašīnas būves darbnīcas īpašniece.
H. Murakami jaunais kulta romāns „Kafka liedagā” ir stāsts, kā, starp bezgalīgi daudziem svešajiem atrodot sevi, pasaules haotiskā mozaīka kļūst par saprotamu un skaistu rakstu, bruģējot ceļu dzīvei. Darbojas vārdu maģija, kas atbrīvo, nevis paverdzina. Kafka Tamura, aizbēgušais zēns, vēlas atrast savu māti un māsu, un atbrīvoties no tēva lāsta. Savādā pasaule ar pļāpīgiem kaķiem un vīru bez atmiņas, kurš prot kaķu valodu, pasaule, kurā ir tikai viena dziesma un viena īpaša, īpaša glezna. Te no debesīm krīt zivis un dēles un debesīs aiziet akmeņi, atmiņas un cilvēki.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. martā.
Līdzīgi raksti
