Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2011. gada 15. novembrī notika Rēzeknes reģiona bibliotekāru seminārs, kurā piedalījās arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības koordinācijas departamenta un Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta pārstāves.
Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Savienības aktualitātēm – ES daudzgadu budžeta 2014–2020 jautājumiem, eiro ieviešanas plāniem Latvijā, Latvijas prezidentūru 2015. gadā u. c.
Ārlietu ministrijas pārstāves šajā dienā pasniedza patīkamu dāvanu Rēzeknes Centrālajai bibliotēkai (RCB) – vērtīgas grāmatas (24 nosaukumi) un CD (12 nosaukumi). Līdz 14. decembrim dāvinājumu var apskatīt RCB lasītavā, bet pēc tam iespieddarbi un CD būs pieejami arī ņemšanai līdzi uz mājām.
A. Kasekampa grāmata „Baltijas valstu vēsture” (Rīga, 2011) sniedz ieskatu tās teritorijas vēsturiskajā attīstībā, kur šobrīd atrodas Latvija, Lietuva un Igaunija. Grāmata aptver laika periodu no Ledus laikmeta līdz pat mūsdienām.
Par pretrunu pilno laiku, kad pirmo reizi vēsturē radās neatkarīgā Latvijas valsts un tika likti pamati neatkarīgai Latvijas diplomātijai, stāsta profesora P. Treija grāmata „Latvijas diplomātija un diplomāti” (Rīga, 2003).
Angļu profesors N. Deviss savā grāmatā „Eiropas vēsture” (Rīga, 2009) sniedz vispārēju ieskatu Eiropas vēsturē no senajiem laikiem līdz mūsdienām, no Ledus laikmeta līdz aukstajam karam, no Reikjavikas līdz Volgai…
I. Kivles grāmata „Filosofija” (Rīga, 2011) noderēs tiem, kas interesējas par filozofiju un ideju vēsturi, tās lasīšana neprasa īpašu sagatavošanos, bet mudina uz sarunu…
Dāvinājumā arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta 2010. gadā publicētais pētījums par integrācijas procesiem Latvijā „Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība?” (Rīga, 2010).
F. Gordona krājumā „Publicistika” (Rīga, 2011) apkopotas vairāku gadu publikācijas. Vairāk par pašu autoru uzzināsiet, izlasot krājuma rakstu „Kas ir Franks Gordons?”.
Par Raiņa un Aspazijas trimdas gaitām Šveicē vēsta rakstu krājums „Robežas” (Rīga, 2006). Tā četri autori, P. Bankovskis, V. Matīsa, N. Ikstena un B. Rubesa, izmantojuši materiālus no Raiņa un Aspazijas daiļrades, lai attīstītu savu aspektu tēmai par robežas novilkšanu un šķērsošanu dažādās dimensijās.
Fotoalbums „Private” (Rīga, 2008) iepazīstina ar mūsdienu Latvijas fotomākslu un fotomāksliniekiem. Mākslas albums „Glasstress Rīga” (Rīga, 2011) savukārt sniedz ieskatu studijas Berengo (Venēcija) darbos un stāsta par izstādi, kas tika sagatavota „Rīgas biržas” Mākslas muzeja atvēršanai.
Par Latvijas olimpisko kustību un Latvijas sportistu sasniegumiem pēdējās Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā var uzzināt grāmatās „Latvijas olimpiskā vēsture” (Rīga, 2008), „Olimpiskā ābece” (Rīga, 2008) un „Latvija Vankūverā” (Rīga, 2010).
Par plakāta mākslas vēsturi Latvijā un tā evolūciju 135 gadu garumā tiek stāstīts albumā „Plakāts Latvijā” (Rīga, 2008). Izdevums piedāvā ap 300 plakātu reprodukciju un fotogrāfiju. Fotoalbums „Tā mēs gājām uz neatkarību” (Rīga, 2009) savukārt stāsta par vēsturiskajiem notikumiem Latvijā 20. gadsimta 80.–90. gados.
P. Kovtuņenko grāmata „Mores kauja” (Rīga, 2009) atgādina par vienu no Otrā pasaules kara kaujām un iepazīstina ar leģionāra likteni, valsts vēstures lappusēm un cilvēku likteņgaitām.
Dāvinājumā arī Ārlietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas arhivāru biedrību, zinātniekiem un speciālistiem sagatavotais izdevums „Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem (1918–1998)” (Rīga, 1999).
Ar unikālu cilvēku T. H. Rikmanu un viņa darbiem iepazīstina albums „Ainas no rīdzinieku dzīves” (Rīga, 2002), tā pamatā ir litogrāfijas, kuras vēsta par 19. gadsimta Rīgu un pilsētas iedzīvotājiem.
J. Raiņa grāmatā „Trejkrāsainā saule” (Rīga, 2007) dzejnieka darbi ir publicēti paralēli latviešu, gruzīnu un ukraiņu valodā.
Krievu valodā ir I. Butuļa un A. Zundas grāmata „История Латвии” (Rīga, 2010), kura bija izraisījusi lielas diskusijas internetā. Grāmatā tiek aplūkota Latvijas vēsture kontekstā ar Baltijas reģiona un Eiropas vēsturi kopumā.
Angļu valodā dāvinājumā saņēmām šādas grāmatas: P. Apiņa albumu „Latvia” (Rīga, 2000), M. Bišofa zīmējumu albumu „My Latvia” (Rīga, 2004) un „The Self” (Rīga, 2011), kura iepazīstina ar pagājušā gadsimta 60.–80. gadu mākslu Padomju Latvijā. Par Ārlietu ministrijas ēku stāsta V. Bangas grāmata „The Latvian Foreign Ministry Building Through the Arches of Time (1914–2008)” (Rīga, 2009), bet krāsainais izdevums „Latvia the land we love” (Rīga, 2008) iepazīstina ar Latvijas pilsētām, dabu, pieminekļiem un baznīcām.
Bibliotēkas elektronisko resursu krājumu savukārt papildinās šādi Ārlietu ministrijas dāvinātie CD: „Tev mūžam dzīvot, Latvija!” (latviešu patriotiskās dziesmas), „Iepazīsti Eiropas Savienību un izmanto savas iespējas”, „No Baltijas krasta” (mūzika Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” izpildījumā), „Pianista biogrāfija” (Raimonda Paula mūzika), „XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki” (noslēguma koncerta ieraksts), „Muzikantu pasakas” (resursā iekļautas 14 latviešu tautas pasakas un dziesmas, pasakas lasa un muzicē Ilga Reizniece un Mārtiņš Liepa, Valdis un Māris Muktupāveli, Laima Jansone, Kristīne Kārkle, Gatis Gaujenieks un Egons Kronbergs, bet dziesmas iedziedājušas Ilgas Reiznieces audzēknes) u. c.
