Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2011. gada 16. aprīlī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 75 jaunas grāmatas. Turpinājumā vairāk par dažām no tām.

 

     Grāmatā „Sviestmaižu ballīte” atradīsiet padomus un idejas, kā sviestmaižu gatavošanu pārvērst jaukos radīšanas un baudīšanas svētkos – jautrā sviestmaižu ballītē ģimenes un draugu lokā. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts un pārliecina lasītāju, ka pat no ierastākajiem produktiem var pagatavot visneparastākās sviestmaizes.

 

     D. Loro „Vienkāršības māksla” ir grāmata visiem, kuri vēlas dzīvot vienkāršāk – materiāli, fiziski, psiholoģiski un garīgi, reizē izzinot pašiem savu neaptverami plašo iekšējo potenciālu un nonākot harmonijā ar sevi. Elegance, labsajūta un skaistāka dzīve – šādus solījumus dod grāmata, ko iedvesmojusi austrumu dzīves filozofija. Grāmatas autore sniedz praktiskus un izpildāmus ieteikumus, sākot no mājas iekārtošanas, līdz pat skapja un rokassomas saturam, ēšanas ieradumiem un kosmētikai.

 

  

 

     Horvātu tautības priesteris un profesors T. Ivančičs ir izstrādājis hagioterapijas metodi īpaši atbrīvošanai no garīgām slimībām un dažādām atkarībām. Tagad bibliotēkā būs pieejama viņa grāmata „Dievs pārmaina”, kuras pamatā ir rekolekciju materiāli. Autors piedāvā īsas lūgšanas un risinājumus, kas palīdz cilvēkam saņemt miesas, psihes un gara dziedināšanu. Grāmata ikvienam palīdzēs labāk izprast sevi un Dievu, kā arī izkopt attiecības ar Viņu.

 

     Šoreiz piedāvājumā arī indiešu domātāja Dž. Krišnamurti grāmata „Par attiecībām”. Tās autora publiskās uzstāšanās savulaik ir pulcinājušas lielas klausītāju masas daudzās pasaules valstīs, šobrīd lasītājs ar viņa uzskatiem var iepazīties drukātā veidā. „Problēma ir nevis pati pasaule, bet gan jūsu attiecības ar citiem cilvēkiem,” saka Dž. Krišnamurti.

 

     Dž. Š. Bolenas grāmata „Katrā sievietē ir dieviete” daiļā dzimuma pārstāvēm palīdzēs atklāt savu iekšējo dievietes tipu, kas ļauj labāk izprast sevi un līdzcilvēkus. Tā būs arī lieliska lasāmviela vīriešiem sieviešu psihes iepazīšanai un ārstiem, sniedzot ieskatu sievietes iekšējos konfliktos. Jo sarežģītāka ir sieviete, uzsver Dž. Š. Bolena, jo iespējamāk, ka viņā aktīvas ir daudzas dievietes. Svarīgākais ir izlemt, kuru attīstīt un kuru izskaust. Šī grāmata rāda, kā to izdarīt.

 

 

 

     Bestselleru „Indigo bērni” un „Indigo suminājums” autori L. Kerols un Dž. Toubere savā jaunajā grāmatā „Indigo bērni pēc 10 gadiem” atklāj, kas notiek ar indigo pusaudžiem. Spilgti, inteliģenti, ar spēcīgu gribu un aktīvi – tādi ir indigo bērni, kurus uzskata par garīgās revolūcijas daļu, jaunā psihiskās izaugsmes un sapratnes laikmeta bērniem. Pagājuši 10 gadi, un indigo bērni tagad ir indigo pusaudži, kuri beidz skolu, sāk strādāt un saskaras ar pavisam jauniem pārbaudījumiem – kā pieņemt pieaugušo dzīvi.

 

     Daiļliteratūras klāstā šoreiz V. Freimanes atmiņu stāsts „Ardievu, Atlantīda”, kura īpatnība ir tā, ka tas aptver nepierastu dažādību sociālajā, nacionālajā, ģeogrāfiskajā un kultūras jomā pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdz pat 1945. gadam – kara beigām un padomju diktāta ilgtermiņa nostiprināšanās sākumam. Autores iecere ir personisko bērnības un jaunības atmiņu robežās raksturot šīs dažādās vides, kurās viņa auga: Parīzes un Berlīnes finanšu buržuāziju un mākslinieku bohēmu, īpaši filmu pasauli ar kinovēsturē zināmām personībām, arī Rīgas ebreju, vācbaltiešu, krievu baltās emigrācijas aprindas, to dzīvesveidu, skolas Berlīnē un Rīgā, un tad visas šīs Eiropas daļas sagruvumu, sapostīšanu un pazušanu nebūtībā 1940.–1945. gadā.

 

     Afgāņu izcelsmes ASV ārsta H. Hoseinī romāns „Pūķa ķērājs” savukārt vēstī par diviem zēniem, kas gandrīz kā brāļi uzaug Afganistānā – zemē ar senām austrumu pasakām, skaistiem namiem un ziedošiem granātkokiem, kur bērni katru ziemu laiž pūķus un cilvēki seko paaudzēs koptām tradīcijām. Taču diemžēl ikvienā no mums un apkārtējā pasaulē mīt pārāk daudz pretrunu un kārdinājumu. Sabrūk pasaule, kuru sev radījuši mazie puikas, sabrūk pasaule ap viņiem. Bet ir iespējams atkal kļūt labam. „Pūķa ķērājs” ir aizkustinošs, aizraujošs un domāt rosinošs romāns par mīlestību pret zemi un cilvēkiem.

 

  

 

     E. Džeimsas „Dzeguzes nams” ir stāsts par nelaimīga rakstnieka un kādas meitenes Alises neparastu satikšanos interesantos apstākļos. Grāmatu raksturo cilvēciskuma meklējumi, slēpjoties aiz biezām bruņām un vēstījums smalkos savijumos ar burvīgu humoru un vienreizējiem dialogiem.

 

     Bestselleru autores G. Lindsas romāns „Zelta bibliotēka” ir labākajās tradīcijās ieturēts spiegu trilleris. Senās pasaules cilvēki kolekcionēja grāmatas, lai izglītotos un rādītu savu bagātību un stāvokli sabiedrībā, taču daudz plašākā nozīmē bibliotēkas tika veidotas, lai saglabātu zināšanas. Pēdējā lielākā sen zudušās Rietumu pasaules zinību glabātava bija valdnieku bibliotēka Konstantinopolē. Stāsts par leģendāro bibliotēku ir stāsts par ģeopolitiku, aprēķina laulībām, vājprātu un nebeidzamu mīlestību pret grāmatām. Tiek nogalināts CIP slepenā aģenta labākais draugs, veiksmīgs ķīmiķis un uzņēmējs. Veicot privātu izmeklēšanu, aģents uzzina par drauga saistību ar slepenāko no pasaules biedrībām – Zelta bibliotēku – un iesaistās bīstamā spēlē uz dzīvību un nāvi.

 

     K. Loransa romānā „Šajās rokās” savukārt ar aizkustinājumu un humoru apraksta mīlas sakaru visdažādākās šķautnes. Autore atzīstas, ka jau kopš bērnības vīrieši ir viņas vienīgais ziņkāres un kāres objekts. Stāstot gan par satiktiem, gan aizmirstiem vīriešiem, kaislīgi izdzīvotu laulību un pirmās mīlestības uz mūžu atstātajām pēdām, viņa beidzot grib tikt galā ar tiem, kuri kādreiz tai sagrozījuši galvu.

 

  

 

     Somu rakstnieces S. Oksanenas vēsturiskais romāns „Attīrīšanās” atspoguļo Igaunijas padomju laika vēsturi, kas sasaucas ar 21. gadsimta problēmu Baltijas jūras reģionā – cilvēku tirdzniecību. Rakstniece stāsta par nodevību, iekāri un aklām jūtām, par cilvēku spēku un vājumu, par kādas dzimtas pieredzētajiem likteņa līkločiem. Šis vēstījums visā pilnībā atklāj autores prasmi atšķetināt Igaunijas neseno noklusēto vēsturi, kas pilna netaisnības, samezglojumu un tomēr arī cerības. Rakstnieces atklātais stāsts būs tuvs arī Latvijas lasītājam. Jāatzīmē, ka par šo romānu S. Oksanena ir saņēmusi arīdzan prestižo Finnlandia balvu.

 

 

     Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

     Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 2. maijā.

 

 

 

Līdzīgi raksti