Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2024. gada 2. decembra RCB abonementa jaunieguvumos piedāvājam projektā “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām” iegūtās grāmatas. Programmu ir izstrādājusi un realizējusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Projekta mērķis ir atbalstīt grāmatniecības nozari un grāmatu autorus, tulkotājus un ilustratorus, papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar kvalitatīviem pēdējo gadu izdevumiem un nodrošināt tiem plašāku Latvijas iedzīvotāju pieejamību.
Turpinājumā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas programmas izvēlēto un iegūto grāmatu apskats.
Arhitekta Jāņa Dripes grāmata “Kultūrtelpa: 21. gadsimta kultūras būves Latvijā” ir bagātīgi ilustrēts un apliecinošs vēstījums par 83 arhitektoniski veiksmīgām un nozīmīgām kultūras būvēm un 9 projektiem visos Latvijas novados. Tajā apkopotas pēdējos divos gadu desmitos valsts, pašvaldības vai privātas iniciatīvas rezultātā radītas vai atjaunotas nācijas kultūras vērtības. Redzamākās no tām ir Gaismas pils, Rundāles pils, Mežaparka Lielā estrāde, Mākslas muzejs. Grāmatas 392 lappusēs iekļautas 10 Latvijas jaunās bibliotēkas, 5 koncertzāles, 19 muzeji, 5 teātri, 18 kultūras centri un saieta nami, 12 brīvdabas estrādes un vasaras koncertzāles un 12 būves kultūras izglītībai. Grāmatu veido bagāts fotogrāfiju un vizuālā materiāla klāsts, vispārīga un profesionāla informācija latviešu un angļu valodā par katru objektu.
Dendrologa Andreja Svilāna grāmata “Eiropas skaistākie dārzi” ved pastaigā no Igaunijas ziemeļiem līdz Spānijas dienvidiem. Fotogrāfijās un asprātīgos stāstos uzmirdz Eiropas monarhu baroka un angļu stila dārzi, kas ieskauj greznās un noslēpumainās pilis, nepieradinātais Guela parks Spānijā ar arhitekta Antonio Gaudi iekārtojumu, biedējošais Sakro Bosko un citi tik dažādie un Eiropas kultūras kopainā ierakstītie dārzi un parki.
Inkes Hummelas grāmata “Ne par stingru, ne par maigu: tavs drošais ceļš starp rāšanos un izlutināšanu” ir ceļvedis visiem vecākiem, kuri vēlas pārvarēt nedrošību un uzlabot attiecības ar savu bērnu. Atrast pareizo līdzsvaru starp pārmērīgu aizsardzību un skarbumu bērna audzināšanā dažkārt nav viegli. Izmantojot konkrētas ikdienas situācijas autore parāda, kuras vecāku reakcijas nav vēlamas un kāda audzināšanas pieeja ir piemērota katram bērnam un veicina viņa veselīgu attīstību. Grāmatā uzzināsiet, kā veicināt vecāku un bērnu saikni, kas sniedz drošību visai ģimenei un stiprina attiecības pat izaicinošās situācijās.
Pārāk daudzi cilvēki piedzīvo izdegšanu un upurē līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, cenšoties virzīties pa karjeras kāpnēm. Tomēr īstais ceļš uz panākumiem un laimi sākas ar rūpēm par sevi. Garīgās veselības eksperte Petra Velceboer aicina mainīt pieeju, uzsverot, cik svarīgi ir prioritizēt savu labklājību un garīgo veselību darbā. Grāmatā "Sāc ar sevi: ieguldi garīgajā labsajūtā un gūsti gandarījumu profesionālajā dzīvē" tiek piedāvātas praktiskas stratēģijas – no iekšējo un ārējo ietekmju atpazīšanas līdz efektīvu atbalsta mehānismu izveidei. Šis ceļvedis palīdzēs ikvienam atrast līdzsvaru un sasniegt harmoniju starp profesionālajām un personīgajām vērtībām.
Literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes sakārtotais Roberta Mūka eseju krājums “Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst” piedāvā plašu ieskatu viņa pārdomās, apkopojot darbus, kas tapuši dažādos laikos, tostarp līdz šim grāmatās nepublicētas esejas. Tematiski šis krājums aptver trīs izziņas laukus, kas Mūkam vienmēr bijuši nozīmīgi: dzīves jēgas meklējumus, literatūru un reliģiju. Mūka domāšana ir ceļš – ceļš pie sevis, kurā tiek meklēta dažādu uzskatu un pārliecību harmoniska līdzāspastāvēšana. Esejās aplūkotie jautājumi ir aktuāli arī mūsdienu digitālajā, tehnoloģiju laikmetā, kurā cilvēki steidzīgi cenšas atrast brīžus norimt un piestāt; jo domāt nozīmē dzīvot. Neraugoties uz apskatīto jautājumu sarežģītību, Mūks spēj tos pasniegt vienkāršā un pieejamā izteiksmē. Viņa pārdomas aicina lasītāju ne tik daudz atrast galīgās atbildes, cik ieskatīties jaunos virzienos un turpināt meklējumus.
Latvietis dzīvo saskaņā ar Saules tecējumu, gadsimtiem saistīts ar dabu un zemi. Pavasara atmodā zeme gaida sēklas, vasaras saulgriežos smaržo Jāņu vainagi, bet rudenī latvietis svin ražas svētkus un piemin senčus. Mārtiņos ziemai atver vārtus, un sniega klātie lauki sagaida Ziemassvētkus ar puzuriem, eglīti un sveču gaismu, kas iezīmē jaunā Saules gada sākumu. Cilvēka dzīve atgādina gadskārtu ciklu – no pavasara līdz saltajai Aizsaules ziemai. Etnogrāfes Indras Čeksteres grāmata “Latvieša gads: gadskārtu svētki un tradīcijas” apkopo vairāk nekā 150 stāstus, dzimtu fotogrāfijas un receptes, atklājot latviešu tradīcijas, darbu un mīlestību, kā arī citu tautu ietekmi uz mūsu kultūru.
Psihoterapeita Benta Falka grāmata “Atklāta saruna: klātbūtne, veselais saprāts un robežas, kad vēlies kādam palīdzēt” noderēs speciālistiem un citiem interesentiem, kam ikdienā nepieciešamas zināšanas par atbalsta sniegšanu līdzcilvēkiem. Tā detalizēti aplūko robežu būtību un nozīmi, vēlmi runāt autentiski un būt patiesi klātesošam otra cilvēka pieredzē, kā arī jūtīgu un taupīgu valodas lietojumu. Uzsverot, ka neviena konkrēta atbilde nav vienmēr pareiza vai nepareiza. Šī grāmata iedvesmo veidot dziļu izpratni par saskarsmes praksi. Aplūkojot krīzes un trauksmes pieredzi, autors piedāvā praktiskas stratēģijas, gadījumu izpēti un dialogu paraugus ar reāliem jautājumiem un atbildēm.
Svena Kuzmina grāmatā "Brīvībene" no jauna mākslinieka skatpunkta atklājas kāda Rīgas nama liktenis un tā iemītnieku dzīves. Romāns vēsta par 2002. gada nogali, kad topošais mākslas students pārceļas uz sava vecvectēva denacionalizēto īpašumu. Nams, zaudējis sendienu krāšņumu, joprojām ir mājvieta vecajiem, sociāli nelabvēlīgajiem īrniekiem, kuri tur saimnieko it kā nekas nebūtu mainījies. Tomēr pārmaiņas ir skārušas gan Rīgu, gan pasauli: Dvīņu torņu sagraušana, Latvijas gatavošanās uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO, kā arī niknu skinhedu bari Vecrīgā veido tā laika noskaņu. Savukārt jaunās paaudzes mākslinieki un literāti, kā vienmēr, meklē patiesību un skaistumu jauna laikmeta priekšvakarā. Grāmatas autors Svens Kuzmins par jauniznākušo darbu saka: "Tas ir stāsts par dzimtas spožumu un postu, par ticību mākslai un par vēstures slāņiem, kurus glabā ne tikai šī, bet arī daudzu citu vecās Eiropas namu sienas."
Ingas Gailes jaunajā dzejas krājumā “Un varbūt ka mēs visi izdzīvosim” iekļauti dzejoļi, kas sarakstīti laikā kopš 2022. gada 24. februāra. Vairākos dzejoļos nolasāmas tiešas alegorijas par Krievijas karadarbību Ukrainā, mēģinot atrast poētisku valodu, kā par to runāt. Citi krājuma dzejoļi meklē metaforas un veidu, kā runāt par pasaules varmācību plašākā nozīmē, atklājot, ka konkrētu valstu īstenotā karadarbība ir kulminācija sabiedrības struktūras izveides kļūdām.
Čehu rakstnieces Kateržinas Tučkovas romānā “Gerta” 1945. gada 31. maija naktī no Brno tiek izdzīti vācu tautības pilsoņi, sākot tā saukto Brno nāves gājienu. Gerta Šnirha, dažus mēnešus vecas meitiņas māte, kopā ar citiem dodas pretī nezināmai nākotnei. Gājiens beidzas Pohorželices nomalē, kur daudzus pievārē tīfa un dizentērijas epidēmija. Gertai izdodas izdzīvot, paliekot piespiedu darbā Dienvidmorāvijā. Vēlāk, atgūstot Čehoslovākijas pilsonību, viņa atgriežas Brno un piedzīvo vētrainos divdesmitā gadsimta notikumus. Romāns uzdod sāpīgus jautājumus par vainu, piedošanu un čehu-vāciešu attiecībām, kā arī pievēršas mātes un meitas attiecībām, nesapratnei starp dažādām paaudzēm un grūtībām nodot savu pieredzi nākamajām paaudzēm.
Laipni gaidām bibliotēkā!
