Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2022. gada 1. novembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums tiks papildināts ar 28 jaunām grāmatām. Turpinājumā – ieskats jaunumos.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieku kolektīvā monogrāfija „Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi” turpina LKA pētnieku iesāktos pētījumus kultūras mantojuma jomā, šoreiz pievēršoties mantojuma kopienām – analizējot, kā sabiedrības grupas piedalās mantojuma saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Monogrāfijas autori pievērsušies ne tikai aptverošai dažādo kopienas jēdziena definīciju analīzei, sniedzot precīzu un zinātniski pamatotu mantojuma kopienas jēdziena izpratni, bet arī analizējuši Latvijas iedzīvotāju viedokli, zināšanas un attieksmi pret kultūras mantojumu, balstoties pētījuma ietvaros veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas reprezentatīvajos datos. Izdevumā tiek analizēti 12 elementi, kas tika pieteikti Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam: pareizticīgo iedzīvotāju kāzu rituāli Alūksnes novada Pededzes pagastā, budēļu maskošanās tradīcijas Zemgales Vecumniekos, dziedāšana ar pusbalsu, Gaujas plostnieku amata prasmes, Latgales bubyna spēles tradīcija, lībiešu kultūrtelpa, saules gadskārtas 8 svinamo laiku tradīcija, Siguldas spieķa darināšanas prasmes, tautas daiļamata meistari, tautas deju tradīcija, Upītes kultūrtelpa un Ziemeļlatgales mantojums Kurzemē.
Folkloristes Evitas Zarembas-Krīgeres grāmata „Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē” – dziesmu tekstu un melodiju krājums, kas veltīts tradicionālajai Ziemeļlatgales dziedāšanai. Izdevuma galvenais mērķis ir apkopotās melodijas padarīt pieejamas plašākam interesentu lokam, ļaut tām izplatīties un dzīvot.
Grāmatas „Antitrauslums” autors Nasims Nikolass Talebs, vērtējot sabiedrības norises, novērojis interesantas sakarības un uzkonstruējis shēmu, kas palīdz labāk izprast, kas ir antitrauslums un kā to iemantot, lai mēs mainītu ierastās domāšanas un rīcības shēmas un kļūtu veiksmīgāki. Dažādās dzīves un vēstures situācijās, tās dziļāk paanalizējot, tiek atklātas antitrausluma dažādās iespējas un izpausmes. Novērojumi un ieteikumi brīžiem šķiet absurdi un pārsteidzoši, tomēr ļoti vilinoši, jo kurš gan nevēlas iemantot īpašības, kas palīdz jebkuros apstākļos pamanīt iespējas.
Daiļliteratūras jaunieguvumu klāstā vairāki detektīvromāni. Angļu rakstnieces Keitas Atkinsones romānā „Agrā gaitā es ar suni” bijušās policistes, tagad lielveikala drošības dienesta vadītājas Treisijas Voterhausas diena rit ierastās sliedēs, līdz viņa tiek pie kāda šokējoša pirkuma. Šis neprāta mirklis apgriež Treisijas dzīvi ar kājām gaisā, rāmo ikdienas ritējumu nomaina bailes un briesmas uz katra soļa. Par lieciniekiem Treisijas neprātīgajai rīcībai Līdsas Meriona centrā kļūst sirma aktrise un Džeksons Broudijs. Viņi uzzina, ka pagātne nekad nav vēsture.
Amerikāņu rakstnieces Džūdas Devero romānā „Nosacītā slepkavība” slavenā detektīvromānu rakstniece Sāra Medlere labprāt šķetina citu cilvēku noslēpumus, bet nevēlas, lai tiktu atklāta patiesība par viņas pašas ģimeni. Tomēr liktenim ir savi plāni, un Sāras mierpilnā ikdiena tiek satricināta. Pilsētas šerifs mīklaini nozūd, un vietējie sāk mēļot par kādu pievilcīgu svešinieku, kas grasās iegādāties īpašumu tepat tuvumā. Sārai ir aizdomas, ka šis cilvēks nāk no viņas pagātnes. Turklāt pavisam drīz sāk notikt dīvaini starpgadījumi un kļūst skaidrs, ka jārisina jauna lieta.
Angļu rakstnieces Adeles Pārksas romānā „Nākotnes ēnas” augstas klases eskorta meitene Dora grasās pamest nodarbi, kuru reiz uzsāka nabadzības radīta izmisuma dēļ. Viņa ir iemīlējusies un drīz precēsies, un beidzot dzīvos normālu dzīvi. Atlicis tikai izpalīdzēt pēdējam klientam – uz vienu nedēļas nogali izlikties par viņa draudzeni. Pavadīt pāris dienu ekskluzīvā Francijas pilī un tad teikt ardievas pagātnei, turklāt ar krietnu naudas žūksni kabatā. Tomēr nekas neizvēršas, kā cerēts… Vai tiešām kāds ir uzzinājis noslēpumu, kuru viņa glabājusi gadiem ilgi?
Jauniešiem piedāvājam Agneses Pastares romāna „Atstumtā uguns” 1. daļu. Linda Gudlena ir parasta jauniete, kura dzīvo nelabvēlīgā vidē... vai vismaz tā viņai likās, līdz kopā ar brāli viņi pārvācas uz jaunu vietu, kur meitene saprot divas lietas. Pirmkārt, bailes nāk no viņas pašas, nevis no cilvēkiem. Otrkārt, Linda uzzina, ka nepavisam nav parasta. Astoņpadsmitajā dzimšanas dienā atklāj, ka spēj valdīt pār uguni. Sastopot vēl citus viņai līdzīgos, kas valda pār ūdeni, gaisu un zemi, meitenes dzīvē ienāk daudz piedzīvojumu un jaunu sevis atklājumu. Šis ir stāsts par cilvēku un elfu pasaulēm, par elementiem un to pārvaldīšanu, par mītiskām būtnēm un arī par to, kā iepazīt sevi.
Ēriks Streičs autobiogrāfiskajā prozas darbā „Latviešu dēkainis krievu armijā” aprakstījis latviešu un igauņu puišu gaitas krievu armijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Autors arī uz skarbiem notikumiem spējis palūkoties ar smaidu, rādot dzīvi no krāsainākās puses pat pelēki baisajā armijas vidē. Grāmatā spilgti aprakstītas gan armijā dienošo puišu blēņas un ēverģēlības, gan komandējošā sastāva vājības un dīvainības, bet te ir arī stāsti, kas liek sirdij sažņaugties līdzjūtībā. Tie vēsta par kļūmēm un avārijām, kuras armijā notikušas bieži, un lielākoties ar upuriem. To skaitā ir ne vien armijā dienošie jaunieši, bet arī civiliedzīvotāji – turklāt tā ir informācija, kuru velti meklēt oficiālajās vēstures annālēs.
Laipni gaidām bibliotēkā!
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. novembrī.
Jauno grāmatu diena e-grāmatu bibliotēkā (grāmatas latviešu valodā) – trešdienās.
E-grāmatas angļu valodā u. c. svešvalodās lasiet šeit.
Līdzīgi raksti
