Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2020. gada 2. novembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums tiks papildināts ar 35 jaunām grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats jaunumos.

 

     Šogad nozīmīgās 100. jubilejas kārta ir pienākusi Dailes teātrim, kuru dibinājis leģendārais aktieris un režisors, romantiķis un skatuves fantasts Eduards Smiļģis. Teātra kritiķe Līvija Dūmiņa ir veltījusi apjomīgu grāmatu Dailes teātra aktierim Artūram Skrastiņam – “Artūra Skrastiņa Spogulija”. Skrastiņš ir īstens sava teātra patriots, un to uzsver daudzi, kurus, lasot grāmatu, sastapsiet aktiera radošajā telpā. Autore atklāj, kāds bijis Artūra ceļš skatuves un kino mākslā un cik pretrunīgi reizēm mēdz būt panākumi. L. Dūmiņa par savu uzdevumu izvirzījusi analizēt tos aktiera radošā darba aspektus, kuros izgaismojas nevis slavas acumirklīgie uzplaiksnījumi, bet galvenokārt pastāvīgas grūtības un šaubas, pieredze un mainīgums – personības tapšana un nobriešana.

 

     Miega un neirovizualizācijas laboratorijas direktora, neirozinātnes un psiholoģijas profesora Kalifornijas Universitātē Bērklijā Metjū Volkera grāmata “Kāpēc mēs guļam?” sniedz jaunu skatījumu, kādēļ miegs un sapņi ir tik nozīmīgi. Smadzenēs miegs bagātina spēju mācīties, iegaumēt un pieņemt loģiskus lēmumus. Tas atkārtoti kalibrē cilvēka emocijas, atjauno imūnsistēmu, precīzi noregulē vielmaiņu, kā arī apetīti. Sapņošana mazina sāpīgas atmiņas un rada virtuālas realitātes telpu, kurā smadzenes apvieno pagātnes un tagadnes zināšanas, tā veicinot mūsu radošumu. Volkers atbild uz būtiskiem ar miegu saistītiem jautājumiem: kā miegu ietekmē kofeīns un alkohols, kādēļ dzīves laikā mainās miega paradumi, kā cilvēku ietekmē miega palīglīdzekļi un vai tie var nodarīt ilglaicīgu kaitējumu.

 

     Mūsu novadniece Vineta Trimalniece savā debijas stāstu krājumā “Piepildīts” ar neparastu iejūtību un dziļu izpratni atklāj pansionāta iemītnieku dažādos dzīvesstāstus. Jaunā autore liek lasītājam aizdomāties par dzīves patiesajām vērtībām un katra cilvēka paša lomu sava likteņa veidošanā. “Strādājot kādā pansionātā pie cilvēkiem, kuri jau savas lielākās cīņas izcīnījuši, es iedvesmojos rakstīt un iedvesmojos dzīvot, uzkrāju sevī viņu stāstu pieredzi un prātoju, cik milzīgs neredzams spēks viņos ir par spīti smagumam kaulos. “Izstāsti mani tālāk…” – reizēm man šķita, ka pansionāta sienās var dzirdēt šo cilvēku dzīves mani uzrunājam. Un es liku uz papīra to, ko dzirdēju, ko redzēju, ko nojautu, ko iztēlojos,” tā par savas pirmās grāmatas tapšanu stāsta V. Trimalniece.

 

     Lauras Vinogradovas garstāsta “Upe” galvenās varones Rutes dzīve ir labklājīga, tomēr tajā ir iestājies tukšums, kuru arvien lielāku un neciešamāku dara atmiņas par skarbo bērnību, ilgas pēc sen pazudušās māsas, sāpīgas domas par māti, kas atrodas cietumā, neprasme atvērties pašiem tuvākajiem cilvēkiem, arī vīram Stefanam. Tēvu Rute nekad nav pazinusi, taču, kad viņš mirst, atstājot meitai mantojumā lauku māju pie upes, Rute bēg uz turieni – bēg no pilsētas, no cilvēkiem, pati no sevis…

 

     Lietuviešu mākslas vēstures zinātņu doktores, rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites jaunākais vēsturiskais romāns “Pētera imperatore” ir pirmā diloģijas grāmata, balstīta uz vispusīgiem un izsmeļošiem laikmeta pētījumiem, autentiskiem avotiem, vēsturisko personu vēstulēm, kas saglabājušās līdz mūsdienām, un lieliski atklāj mentalitāšu kulturoloģisko vēsturi. Vienlaikus tas ir aizraujošs un atklāts vēstījums par izcilu sievieti divu pasauļu sadursmes krustpunktā. Tā ir vēsture, ko raksta sieviete, ko stāsta sieviete, tāda, kam vairs nav, ko zaudēt, bet kura savulaik ieguvusi no dzīves teju visu, ko vien var vēlēties. Te nu viņa ir, Krievijas imperatore Katrīna I, Pētera I sieva un bērnu māte, dzimusi kā Marta Skovroņska.

 

     Franču rakstnieces Mailisas de Kerangalas romāns “Salabot dzīvos” stāsta par trim jauniešiem, kuri agrā svētdienas rītā vēl pirms rītausmas dodas sērfot. Būdami pārguruši, atpakaļceļā viņi iekļūst avārijā uz nomaļa ceļa. Divi no puišiem ir piesprādzējušies, bet trešais ietriecas automašīnas logā. Ārsti slimnīcā viņam konstatē smadzeņu nāvi, taču viņa sirds turpina pukstēt... “Salabot dzīvos” ir romāns par sirds transplantāciju. Varoņeposs, kas tiek izspēlēts tieši divdesmit četrās stundās. Spriedze un pacietīgas gaidas, trauksmaini darbības kāpinājumi un meditatīvas pauzes, metafizisks piedzīvojums, kolektīvs un reizē dziļi personisks, kurā sirds ne tikai veic organiskās funkcijas, bet ir arī emociju mājvieta un mīlestības simbols. Romāns saņēmis vairāk nekā desmit literārās balvas.

 

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. novembrī.

Jauno grāmatu diena e-grāmatu bibliotēkā (grāmatas latviešu valodā) – katru trešdienu.

E-grāmatas angļu valodā u. c. svešvalodās lasiet šeit.

 

Līdzīgi raksti