 |
| Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv |
2018. gada 16. jūlijā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementa krājums tika papildināts ar 33 grāmatām. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
Grāmatā “Nepalikt vienai tumsā. Nora Bumbiere” autore žurnāliste Ineta Meimane piedāvā savu versiju, kas balstīta uz sarunām, tapušām 2002. un 2018. gadā, bet pārējais jau ir lasītāja ziņā – moralizēt, liekuļot, vai saprast. Pirmo reizi īpaši šim grāmatas izdevumam radīts iespējami pilnīgs Noras Bumbieres ierakstu apkopojums, ko veidojusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. Sarakstā apkopoti gan izdotie, gan tikai arhīvos palikušie ieraksti.
Izdevuma “Skriešana iesācējiem” autors Džefs Gelovejs, kuram ir 50 gadu skriešanas pieredze un kurš ir uzklausījis vairāk nekā 300 000 cilvēku pieredzi par to, kā skriešana ir uzlabojusi viņu dzīves kvalitāti, vēlas uzaicināt pievienoties skriešanas pasaulei.
Daiļliteratūras jaunieguvumos vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" izdots Andra Akmentiņa romāns “Skolotāji”, kurš vēsta par lauku skolotājiem Hruščova atkušņa laikā (1953-1960).
Britu rakstnieces Rebekas Džeimsas romānā “Sieviete spogulī” jaunā guvernante Elisa Millere iemīl Vinterbornu jau no pirmā mirkļa. Varenā māja, kas slēpjas pāri klintīm, šķiet kā vienīgā vieta, kur sieviete varētu paslēpties no savas pagātnes rēgiem. Ar katru dienu arvien vairāk Elisa sevi sāk iztēloties kā šīs idilliskās mājas un ģimenes daļu. Nākotnes sapņu skurbumā Elisa nemana tumšās ēnas, kas savelkas pār viņas galvu. Nemana, ka viņu naidīgi vēro kāda sieviete spogulī.
Angļu rakstnieces Frānsisas Hārdingas romāna “Melu koks” darbība noris 19. gadsimta Anglijā, galvenā varone Feita Sanderlija ir 14 gadus veca meitene ar attīstītu prātu un lielu interesi par zinātni. Taču, kā jau lielākajai daļai tā laika meiteņu, Feitai nav ļauts savu potenciālu īstenot. Viss mainās brīdī, kad varones ģimene ir spiesta pārcelties uz nomaļo Veinas salu, lai izvairītos no zinātnieku aprindās izcēlušās skandāla, kurā iesaistīts Feitas tēvs.
Igauņu rakstnieces Mārjas Kangro dokumentālais romāns “Stikla bērns” ir atklāts vēstījums par autores personīgo traģēdiju, uzzinot par ilgi gaidītā bērna nedziedināmo slimību. Zaudējums uzjunda eksistenciālus jautājumus, un apbrīnojama ir autores spēja saglabāt pašironiju un humoru pat tumšākajos dzīves brīžos.
Angļu rakstnieces Džilas Menselas jaunākais darbs “Debesīs sadziedas putni” ir smeldzīgs stāsts par mīlestību, zaudējumiem un noslēpumiem, kurus nav iespējams glabāt mūžīgi.
Marijas Plataces Fačsas Fainas grāmata “Platās acis” – aizkustinošs stāsts par to, kā kara bārene pēc septiņdesmit gadiem atklāj savas latviešu saknes. Nacistu karavīri Mariju, gadu vecu mazuli, un viņas māti Solomeju sagūstīja 1944. gada martā, atriebjoties par viņas tēva Broņislava Platača līdzdalību partizānu darbībā Latgalē.
Karavīri māti ar bērnu kā politiskos ieslodzītos nogādāja Rēzeknes cietumā, bet pēc tam – Salaspils koncentrācijas nometnē. Solomeju aizsūtīja uz vācu koncentrācijas nometnēm, bet Mariju uz Latvijas un Vācijas bāreņu namiem. 1949. gadā Mariju ar lidmašīnu aizveda uz ASV, kur meitenīti adoptēja amerikāņu pāris un viņa kļuva par ASV pilsoni.
Līdz septiņdesmit gadu vecumam Marija neko nezināja par savu izcelsmi. Ģimenes detektīvs Rīgā 2014. gadā uzzināja faktus par viņas vecākiem. Tas Marijai deva iespēju satikties ar vienīgo vēl dzīvo viņas tēva ģimenes locekli, Broņislava māsu Leonoru. Šis atklājumu ceļš atvēra Marijai acis, palīdzot saskatīt viņas identitāti, atbilstoši viņas uzvārdam Platačs – “platās acis”.
Monikas Zīles krājumā “Mētelis ar sudrablapsu” apkopoti pavisam jauni stāsti par mīlestību, satikšanos, šķiršanos un citām dzīves kaislībām. Savukārt Lata romāna sērijā iznākušais Ingunas Dimantes romāns “Divi džokeri un papardes zieds” ir emocionāls, erotisks, aizkustinošs stāsts par mīlestību, attiecībām, uzticību, piedošanu.
Līdzīgi raksti
