Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     2016. gada 17. oktobrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 46 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

    Imanta Lancmaņa izdevums “Vidzemes muižu arhitektūra” ir pētījums, kas tapis sadarbībā ar Cēsu muzejā 2015. gadā atvērto izstādi “Vidzemes bruņniecība un Latvija”. Darbs veidots kā materiālu krājums par Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa vasaļu, kā arī no tiem izaugušo vēlāko muižniecības celtņu aprakstu, bez pretenzijām uz visaptverošu vēsturi un tēmas apskatu.

 

     Bagātīgās fotogrāfijas, faksimili un portreti ļauj ielūkoties Vidzemes un Latvijas vēsturē plašāk, parādot viduslaiku un jauno laiku vēstures posmu bruņniecības un muižniecības kādreizējo spozmi un pašreizējo, saglabāto mantojumu.

 

     Ko mēs varam mācīties šajā laikmetā? Tas ir būtiskākais jautājums uz ko atbildi mēģina rast autors Tomass Piketī savā apjomīgajā darbā “Kapitāls 21. gadsimtā”. Ņemot palīgā ekonomikas, vēstures, literatūras, socioloģijas un filozofijas atziņas autors izvērtē bagātības un ienākumu nevienlīdzību Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs kopš 18. gadsimta.

 

     Kas ir piektais gadalaiks? “Tā ir bērnība,” saka grāmatas “Piektais gadalaiks” autore Kornēlija Apškrūma, kuras dzeju pazīst daudzi no mums. Grāmatā autore stāsta par savu bērnību un agrīno jaunību – par apkārt notikušo. Kornēlija raksta par savu iedvesmas avotu un lielo mīlestību – viņas pašas dārzu, īpaši piektajā gadalaikā.

 

     Viņas stāstījumā iestarpinātas dzejas rindas un fotogrāfijas tver, iemūžinātos piektā gadalaika mirkļus, piedzīvotās emocijas, jūtas un domas. Šī grāmata ir savdabīgs stāsts par dzīvē pieredzēto.

 

     Madaras Fridrihsones “Kāda Aina Nekurienē” stāsta par pilsētnieci Ainu, kura pārceļas uz dzīvi laukos, tādējādi realizējot sen loloto sapni. Taču ikdiena galīgi neatbilst Ainas priekštatiem par dzīvi laukos.  Mītošo ļaužu dzīvesveids ir savādāks, turklāt dažiem, viņas paaudzes pārstāvjiem, raksturs ir tik ass, ka sākumā grūti vedās pat sadzīviska komunikācija. Bet varbūt šie ļaudis tomēr ir savādāki, kā pirmajā mirklī varētu likties?

 

     Grāmata “Pasakas, kas dzimušas Latvijā”, kā saka pati jaunā, vietējas izcelsmes, autore Evija Puķe, ir veltījums visiem latviešiem, kas mīl savu zemi, gan lielajiem, gan mazajiem. Katra pasaka ataino dažādus notikumus arī pašas autores dzīvē.

 

     Autore darbā apkopojusi pasakas, kas rakstītas dzejas formā. Pasakās attēloti dažādi tēli, kas tuvi mūsu tautai – Lāču mīlis un bruņinieks (eposa “Lāčplēsis” attēloto tēlu – Lāčplēša un Tumšā bruņinieka –  līdzinieki), princeses, Saules dēli, Baltā vārna u.c.

 

     Vladimira Kaijaka romāns “Enijas bize”, kas ir tetraloģijas “Likteņa līdumnieki” pirmā grāmata, kā arī pārējās daļas ir ņemti par pamatu Latvijas Televīzijas visu laiku populārākajam seriālam “Likteņa līdumnieki”. Romāns “Enijas bize” vēsta par Nārbuļu dzimtas vairākām paaudzēm vairāk nekā 100 gadu ilgā laikposmā.

 

     Šajā lakoniskajā vēstījumā autors mēģina skaidrot to, vai mantiskā bagātība un lepnums par to, ir tā patiesā laime, iepretim – patiesajai mīlestībai, kā arī to, kur cilvēku var novest dziļi aizvainotas jūtas, kas ļaujas to plūsmai.

 

     Artura Balta romāns “Staro” vēsta par galvenā varoņa dzīves ceļa meklējumiem, par tās savas iekšējās būtības meklējumiem, kas virza dzīvi uz priekšu. Darbs, kas vēsta par pašas personas attīstību, par virzību uz sevī gaišīgo pusi, pārciešot dažādus dzīves pārbaudījumus un grūtības.

 

     Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

 

     Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. novembrī.

 

     Grāmatu jaunumi Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā tiek publicēti divas reizes mēnesī!