2015. gada 2. novembrī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 35 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

     J. Būmaņa grāmata “Pretošanās kustība dienvidaustrumu Latvijā (1944. gada jūnijs – 1956. gads)” adresēta vēsturniekiem, novadpētniekiem un visiem, kas interesējas par Latvijas vēsturi. Pretošanās kustības pētījumi pierādījuši, ka 1944.-1956. gadā notika plašākais un ilgstošākais nacionālo partizānu karš Latvijas valsts vēsturē. Autors savācis iespējamos materiālus no Latvijas Valsts Vēstures, Latvijas Valsts un Latvijas Kara muzeja arhīva par notikumiem Daugavpils, Ilūkstes, Jēkabpils, Ludzas, Madonas un Rēzeknes apriņķa pagastos. Pētījumā izskatīti vairāk kā 3500 cilvēku likteņi. Izdevums ir veltījums padomju okupācijas upuru piemiņai un atgādinājums par mūsu tautas ciešanām. Autors cer, ka šī grāmata paliks nākamajām paaudzēm kā cieņas apliecinājums tiem, kuri Latvijas brīvības vārdā ziedoja savu dzīvību nacionālo partizānu rindās, cietumos un izsūtījumos.

     Kultūrvēsturiskās un literārās gadagrāmatas “Tāvu zemes kalendars 2016” 77. gadagājuma izdevumā iekļauti raksti par lauksaimniecības, medicīnas, arheoloģijas, valodniecības, vēstures un kultūrvēstures jautājumiem, kā arī latgaliešu literārie un publicistiskie darbi.

     Daiļliteratūras klāstā literātu radošās kopas “Latgales ūdensroze” dalībnieku uzrakstīto stāstu un dzejoļu krājums “Rositten”, kas veltīti Rēzeknes pilsētas 730 gadu jubilejai. Grāmatā ir deviņu autoru – Marutas Avramčenko, Betijas Bergas, Jāņa Bruģa, Ivetas Dimzules, Arvīda Gļaudas, Ingas Kaļvas, Elvīras Pinkas, Edgara Stepiņa un Aijas Zujas – radošie darbi, kas stāsta gan par Rēzekni jeb Rositten 1287. un 1288. gadā, gan par notikumiem 14. gadsimtā, kas savijušies ar tagadni; gan par Latgales Māru, par Rēzeknes pilskalnu, par „Goru” u.c.

     G. Viegliņas-Vallietes romāns “Ar zobenu un mīlestību” ir ceļojums cauri laikmetiem vairāk nekā sešu gadsimtu garumā. Tas ir vēstījums par latviešu karavīru cīņām laikā no 13. līdz 20. gadsimtam – par savu zemi, par bērnu un sievu dzīvībām. Kopā ar žemaisiem un lietuviešiem viņi daudzās kaujās guva ne vienu vien uzvaru. Daudzi krita. Viņi atdusas kādas upes ielokā zem milzīga ozola saknēm. Tumšās nakts stundās grāmatas autore saklausa kritušo karavīru dvēseļu stāstus par kaujām un mīlestību, par cīņas sparu pret ienaidniekiem neskaitāmās kaujās. Grāmatā ir aprakstītas dažādas vēsturiskas epizodes no mūsu tautas bagātās pagātnes, lai ne tikai iepazīstinātu ar to, kas netiek atspoguļots vēstures grāmatās, bet arī parādītu, ka gadsimtu laikā pēc būtības cilvēku attiecībās nekas nav mainījies. Līdzās ir mīlestība, skaudība, nenovīdība, labestība, cerība un apziņa – es esmu latvietis!

     K. Ieviņa romāns “Jaunie cīnītāji” ir stāsts par agrākajiem laikiem, kas dīvainā kārtā ir ļoti mūsdienīgi, un latviešu lauku jaunatni – tādu, kas darbojas mazpulkos un kurai dārgāka par visu ir tēva māja, dzimtā puse. Gadās, ka dažam pēc tēva nāves jācīnās, lai glābtu saimniecību no parādiem. Romānā attēlotas divas māsas, kurām liktenis uzkrāvis lielu pārbaudījumu. Kaimiņš ar brāli, kuri agrāk aizdevuši viņu tēvam naudu, grib dabūt savā varā ne tikai zemi, bet arī meitenes.

     H. Vasmu romānā “Šie mirkļi” ļauj lasītājam ielūkoties savā dzīvesstāstā no agras jaunības līdz laikam, kad viņa jau bija atzīta un populāra rakstniece. Autore atklāj, cik svārstīga bijusi viņas pašapziņa, cik nerimtīgi viņai nācies cīnīties pašai ar sevi un cik kvēli bijuši viņas radošie sapņi un vēlme par kaut ko kļūt. Vienlaikus šis romāns ir arī saistošs vēstījums par nesenu pagātni, par izglītību un ģimenes dzīvi Norvēģijā pārmaiņu laikā. Tas atklāj autores ilgas pēc mīlestības, kurai viņa pati netic, nodevību, atvērtību, ar kādu viņa ļāvās apkārtējai pasaulei, un nesalaužamu spītību. Lasītājs pamazām iepazīst sievieti, kura pārvar nedrošību, lauž iesīkstējušus tabu un galu galā atrod pati savu ceļu.

     R. Bulas romānā “Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās” Pēteris Sveikulis bija sasniedzis Jēzus vecumu – aprīlī viņš kļuva 33 gadus vecs. Kas tur bijis ar Jēzu un viņa trīsdesmit trīs gadiem, to gan Sveikulis lāgā nezināja. Tomēr Pēteris, viņaprāt, piemērotās situācijās mēdza savilkt šauro sejiņu dziļdomīgā izteiksmē un lēnīgi, ar tādu kā nelielu sērīgumu balsī teikt: “Jā, Jēzus vecums ir klāt...” Visādi citādi Pēteris jutās un uzvedās kā parasti – dzīvoja šodienai. Ja vien viņu – gandrīz godīgu meistaru, gandrīz nedzērāju – nemocītu trīs nepiepildītas vēlēšanās... Vai labvēlīgais liktenis uzklausīs Pēteri un dāvās viņa sapņu piepildījumu?

     Izdevumā “Sirdsmīļo brālīt!” Raiņa pētniece Gaida Jablovska apkopojusi vēstules, kuras sarakstē ‍ar Līzi priecēja ģimeni 16 gadu garumā.‍ Sarakstes aizsākums, kad puikam 14 gadi. Viņš pirmoreiz mūžā aizbraucis tālu, tālu no mājām – uz Rīgu – un sācis mācīties vācu ģimnāzijā. Grāmatas ievadā rakstnieks, Raiņa dzīves un daiļrades pētnieks Roalds Dobrovenskis raksta: “Līze Pliekšāne ar savu mīlestību un inteliģenci deva Rainim un tuvākajiem bezgala daudz - visu, kas viņai bija, dzīvi ieskaitot.” Izdevumā apkopotās vēstules ļauj lasītājam Raini iepazīt kā personību.

Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.

Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. novembrī.