Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2014. gada 17. martā Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 48 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
Gavēnis tradicionāli ir pārdomu un atturības laiks, kad visā valda pieticība un vienkāršība – arī ēšanas ziņā. Daži labi pazīstami produkti, tradicionālas garšvielas, vienkāršs pagatavošanas veids – un gavēņa maltīte ir gatava. Grāmatā „Gavēņa ēdieni” apkopotas 154 gavēņa laikam piemērotu ēdienu receptes. Šinī ēdienkartē galvenais uzsvars tiek likts uz dārzeņiem un putrām. Lai ēdieni būtu sātīgāki, tos aizdara ar sviestu vai augu eļļu. Lai nodrošinātu organismu ar olbaltumvielām un taukiem, ēdienu papildina ar sēklām un riekstiem. Saldināšanai izmanto medu.
„Rakstnieku pavārgrāmatā” savukārt atradīsiet receptes, ko rakstniece Gundega Repše savākusi no saviem spalvas brāļiem un māsām, intervējot tos un izveidojot savdabīgu grāmatu ar sarunām par un ap ēdienu. Izdevumā pārstāvēti Inga Ābele, Ēriks Hānbergs, Gundars Ignats, Nora Ikstena, Andris Kolbergs, Liāna Langa, Laima Muktupāvela, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Lelde Stumbre, Inese Zandere un, protams, pati G. Repše. Katrs savā savdabīgajā stilā, katrs ar savām valodas spēlēm un jocīgumiņiem. Rakstnieku pavārgrāmata ir ne tikai aizraujoši lasāma, bet arī izmantojama virtuvē gluži praktiskiem nolūkiem.
Franču zinātnieks Ž. Ē. Seralini izdevumā „Ģenētiski modificēti organismi, kas maina pasauli” apskata ĢMO visā to krāšņumā un postā, sniedzot detalizētu ieskatu ĢMO vēsturē, attīstībā un izplatībā. Grāmatā tiek atbildēts arī uz jautājumiem, kas nodarbina daudzu cilvēku prātus: kas īsti ir tas, ko mēs ēdam; vai un kā ĢMO lietošana uzturā ietekmē mūsu veselību; kādēļ produkti, ko iepērkam veikalā, nav precīzi marķēti, tādējādi izslēdzot iespēju uzzināt, vai to ražošanā izmantoti ĢMO u. c.
Benediktiešu mūks A. Grīns „Lielajā patiesas laimes grāmatā” māca, ka laime ir meklējama nevis materiālās, bet garīgās vērtībās – mīlestībā un sevis piepildījumā – un ikkatrs no mums var būt laimīgs. Autors ir teoloģijas doktors, studējis arī biznesu un psiholoģiju, kas palīdzējis labāk izprast cilvēkus un palīdzēt viņiem. Viņš ir sarakstījis vairāk nekā 300 grāmatu, tās tulkotas trīsdesmit valodās un pasaulē pārdotas vairākos desmitos miljonu eksemplāru. Ar savu grāmatu un lekciju starpniecību, ko A. Grīns pasniedz visā pasaulē, viņš kļuvis par garīgo skolotāju vairākiem miljoniem cilvēku.
V. Raundingas „Aleksa un Nikijs” ir dramatisks stāsts par imperatoru Nikolaju II un viņa sievu Aleksandru Fjodorovnu – pēdējo Krievijas caru un carieni. Detalizētais un dziļi personiskais pētījums sniedz pilnīgu psiholoģisku ieskatu pāra laulībā un tajā, kā šo cilvēku kopdzīve ietekmēja notikumus, kas galu galā abus nogalināja.
S. Kreigs grāmatā „6 vīri, kas būtu nepieciešami katrai sievietei” iedala laulību sešos dažādos posmos. Ar dzīvesgudrību un labsirdīgu humoru viņš aplūko tradicionālos mītus un izaugsmes iespējas, kas raksturīgas katram posmam. Izmantojot Dr. Kreiga saskarsmes instrumentus, darāmo darbu sarakstus un pārmaiņas veicinošos uzdevumus, pāri uzzinās, kā mainīties, lai spētu balstīt viens otru visos dzīves posmos. Grāmatā atradīsiet stratēģijas, padomus un „trikus”, kas māca ne vien, kā mainīties, bet arī kad un kāpēc to darīt.
Daiļliteratūras klāstā šoreiz M. Zālītes „Pieci pirksti” – autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.–60. gadu mijā. Grāmata pārliecinoši nostājas līdzās latviešu autobiogrāfiskās literatūras labākajiem piemēriem – Doku Ata, E. Birznieka-Upīša, V. Plūdoņa, A. Brigaderes, J. Jaunsudrabiņa, J. Kalniņa, V. Belševicas un, no nesenā laikā publicētajām grāmatām, G. Repšes bērnības tēlojumiem – un iezīmē jaunu posmu mūsdienu latviešu rakstnieku prozā.
P. Bankovska jaunajā grāmatā „Es neko neatceros” vēstītāja loma tikusi lietām „bez sirds un dvēseles”. Savu mūžu nokalpojis dvielis, jau sen aizsaulē nonākusi šaursliežu dzelzceļa lokomotīve, kabatas nazis, vīna kaste – tie visi ir priekšmeti, kas vēlas dalīties ar savu pieredzi, vērojumiem un pārdzīvojumiem. Grāmatā saikni starp garajiem stāstiem veido īsi, kodolīgi dialogi, iezīmējot absurdas situācijas, kādas rodas, kad pieaugušie mēģina iepazīstināt savus bērnus ar „lietu dabu”. Stāstus papildina autora akvareļi, kas ilustrē aprakstītās ainas un situācijas vai, iespējams, ļauj ielūkoties stāstu notikumu tuvumā esošajās vietās.
I. Rēdliha ir latviešu autore, kas ar aizrautību raksta par cilvēku likteņiem un viņu jūtu samezglojumiem. Grāmatu „Soļi” ir radījusi rakstnieces fantāzija, smeļoties iedvesmu gotisko mīlas romānu detektīvu literatūrā. Galvenās varones Reinas mierīgā dzīve sagriežas kājām gaisā, kad mīklainos apstākļos nomirst viņas māte, atstādama mantojumā nezināmu īpašumu. Ierodoties tajā, viņa vēlas noskaidrot ko vairāk par savu māti, taču tā vietā uzrodas arvien jauni noslēpumi. Tajā pašā laikā par Reinu ieinteresējas pievilcīgais, bet noslēgtais Lukass. Kādi rēgi liedz viņam ļauties jūtām un kādus noslēpumus glabā Reinas mātes trauksmainā pagātne? Atbildes uz šiem jautājumiem Reinu satrieks.
M. Runguļa romantiskais garstāsts „Mana mīļā učene” adresēts ne tikai jauniešiem, bet arī skolotājiem un vecākiem. Profesors un studente, skolotāja un skolnieks…− arī tādas mīlestības vai citu cilvēcisku vēlmju atraisītas attiecības pieder dzīves daudzveidības izpausmēm un veido indivīda unikālo pieredzi. Ko domājam un kā izturamies pret tādām attiecībām mūsdienās – savā vai svešā vidē, literatūras vai kino attēlotā dzīvesstāstā? Garstāsts „Mana mīļā učene”, vēstīdams par notikumiem 20. gadsimta 60. gadu Latvijas skolā, aicina pārvērtēt mūsdienu Latvijas sabiedrības un katram savu nostāju – rosina domāt par to, ko vēlamies un atļaujamies paši un kā izturamies pret citu cilvēku izvēli.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. aprīlī.
Līdzīgi raksti
