Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
2014. gada 17. februārī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 38 jaunas grāmatas. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.
Dizaineri Kristiānu Dioru zina daudzi, bet ne visi pazīst Dioru – cilvēku. Grāmata „Kristiāns Diors par Dioru” ir autobiogrāfija. Tas ir smalks, ļoti personisks stāsts, pilns negaidītu atklājumu, atzīšanos, pašironijas – gan neaptumšotu, gan rūgtu atmiņu un pat mistikas. Izdevums aptver gandrīz visu lielā meistara dzīvi, jo pabeigts tika 1956. gadā. (Dizaineris mūžībā aizgāja 1957. gadā) Samērā vēli panākumi, kurus Diors guva tikai četrdesmit divu gadu vecumā, tikai desmit gadi viņa radītajā modes namā un pasaules slava, kura arī 21. gadsimtā necik nav pabalējusi, – tas viss dara Kristiāna Diora stāstu par vienu no neparastākajiem veiksmes stāstiem 20. gadsimtā.
Grāmatā „Latvijas viensētu stāsti” satiksiet simts viensētu saimniekus no daudziem Latvijas novadiem. Šinī izdevumā ir atrodama informācija arī par Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta „Liepusalām”, Dricānu pagasta „Pumpuriem” un Nagļu pagasta „Zvejniekiem”. Katra lauku sēta ir īpaša ar savu stāstu – ar prasmi savu viensētu uzturēt sakoptu un saimnieciski veiksmīgu, ar spēju veidot latviskas dzimtas mājas un rādīt piemēru kaimiņiem un viesiem, ar stāstu par dzimtas saknēm, māju vēsturi un pašu nodarbošanos. Stāsti mudinās lasītājus apzināties latviešu dzīvesziņas un dzimtu spēku. Latvijas viensētās ikviens var iegūt idejas un drosmi uzdrīkstēties.
P. Akula grāmata „Neiroloģija un neiroķirurģija Rēzeknē” sniedz informāciju par neiroloģiskā, vēlāk arī neiroķirurģiskā dienesta veidošanos un attīstību Rēzeknē un reģionā. Izdevumā dots īss ieskats vispārējā veselības aprūpes struktūrā, parādīta ārsta neirologa loma iedzīvotāju veselības aprūpē, sniegti galvenie dati par neirologiem, kuri kādreiz strādājuši un strādā Rēzeknē, kā arī atspoguļots neirologu un neiroķirurgu darbs Rēzeknes slimnīcā un veselības aprūpes centrā. Autors visu savu darba dzīvi, nu jau 50 gadus, ir saistīts ar Rēzeknes neiroloģijas dienestu un ilgus gadus to vadījis. Grāmatas 2. daļā „Personīgi – mana dzīve medicīnā” P. Akuls stāsta par savām gaitām medicīnā un savā specialitātē – neiroloģijā.
P. Zeile grāmatā „Latgales periodika” aplūko Latgales periodiku, sākot no pirmā latgaliski izdotā kalendāra 1862. gadā, no pirmās latgaliski izdotās avīzes „Gaisma” 20. gs. sākumā līdz pašiem jaunākajiem Latgalei veltītajiem izdevumiem mūsdienās – 21. gs. otrajā desmitgadē. Tādējādi aptverot 150 gadu ilgu laikposmu. Autors izvēlējies visus izdevumus grupēt hronoloģiski, izņemot kalendārus, kuri sakārtoti kā atsevišķa grupa.
Daiļliteratūras klāstā šoreiz sērijā „Lata romāns” izdotais A. Zelča darbs „Abrene 2002”, kurš ir aizraujošs fantāzijas un realitātes stāsts par iespējamo Latviju – kā mēs dzīvotu, ja Latvija nebūtu okupēta un Abrene joprojām piederētu mūsu valstij. Kur un kā mēs strādātu? Kādus politiķus vēlētu un partijas dibinātu? Ko mīlētu un kādas attiecības veidotu? Kāda būtu latvieša daba un vai tā maz spēj būt citāda arī iedomātā Latvijā? Autors pārliecinoši uzbur turīgu, skaistu, nacionālu un varenu Latviju.
Populārās mūsdienu krievu prozaiķes M. Stepnovas romāns „Lazara sievietes” ir neparasta ģimenes sāga no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Romāna centrā ir Lazars Lints, ģeniāls zinātnieks un reizē liels, apjucis bērns, un trīs sievietes, kuru dzīves un likteņi saistīti ar šo pretrunu plosīto personību. Marusja, Lazara vecākā kolēģa un drauga sieva, ir jaunā zinātnieka slepenā mīla, šīs jūtas tā arī paliek viņa rūpīgi glabāts noslēpums. Gaļina, jauna un naiva praktikante, pat nenojauš, ka kļuvusi par jau krietni padzīvojušā Lazara kaisles objektu. Tomēr pavisam drīz viņas dzīve sagriežas kājām gaisā, atraisot jaunajā sievietē vistumšākās dziņas un uz mūžu laupot spēju mīlēt. Lidočka, Linta mazmeita, ir apveltīta ar izcilu talantu, tomēr paredzamā spožā nākotne uz lielās skatuves nesniedz nekādu gandarījumu. Iespējams, meitenei jāizpērk vectēva grēki, bet varbūt – lemts izrauties no dzimtas pārpratumu, nedienu, naida un nolemtības apļa.
U. Eko romāna „Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma” galvenais varonis Džambatista Bodoni, saukts par Jambo, ir sešdesmitgadīgs vīrietis, Milānas grāmatu antikvārs, kurš izmisīgi pūlas atcerēties savu pagātni. Atmodies slimnīcas gultā, viņš lieliski atceras, kas bija Napoleons, zina, kā jābrauc ar mašīnu, taču nezina, kas ir viņš pats un apkārtējie cilvēki. Lai atgūtu atmiņu, sieva viņam iesaka pārcelties uz vecajām ģimenes lauku mājām Pjemontā. Tur viņš augas dienas pavada bēniņos un vectēva kabinetā, klausoties vecas plates un šķirstot bērnībā iemīļotos komiksus un grāmatas. Tā sākas lēns atgūšanās ceļš, kas ar redzes tēlu, skaņu un smaržu palīdzību ļauj Jambo atgūt bērnības un pusaudža gadu atmiņas. Taču pilna apziņas un atmiņas iemantošana notiek tikai neparedzamajā finālā, kad visā dramatismā atklājas dzīves jēgas paradokss.
Igauņu rakstnieka J. Krosa vēsturiskais romāns „Profesora Martensa aizbraukšana” publicēts 1983. gadā un līdz šim tulkots 11 valodās. Kādā 1909. gada jūnija rītā igaunis, izcils starptautisko tiesību eksperts un cara slepenpadomnieks profesors Martenss dodas ceļā no Pērnavas uz Pēterburgu. Nezinādams, tomēr neskaidrās nāves bailēs nojauzdams, ka tas ir viņa pēdējais brauciens, viņš atskatās uz savu dzīvi – no nabagskolas audzēkņa līdz starptautiski ievērojamam politiķim un Nobela miera prēmijas reālam kandidātam – un vienlaikus uz 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma vēsturi.
Pilnu jauno grāmatu sarakstu skatieties šeit.
Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 1. martā.
Līdzīgi raksti
