Pētot Lieldienu nosaukuma izcelšanos, angļu zinātnieks Sv. Bede nonācis pie uzskata, ka šis vārds cēlies no skandināvu Ostra un ģermāņu Ostern vai Eastre. Šie vārdi apzīmējuši mitoloģiskās pavasara un auglības dievības, kurām veltītos svētkus pagāni savulaik svinējuši laikā, kad mēs svinam Lieldienas.
Kristietībā Lieldienas ievada Klusā nedēļa – 40 dienas ilgušā Lielā Gavēņa kulminācijas brīdis, kurā tiek pieminētas Kristus ciešanas un nāve.
Sākotnēji pat Romas kristīgajai baznīcai nebija vienota viedokļa par laiku, kad jāsvin Lieldienas. 325. gadā Nikejas koncilā nolēma, ka Lieldienas svinamas svētdienā pēc pavasara pirmās pilnās mēness fāzes, pieņemot, ka pavasaris iestājas 21. martā. Viduslaiku Eiropā Lieldienu laikā tika rīkotas krāšņas reliģiska satura izrādes – mistērijas, kurās aktieri atainoja Jēzus Kristus dzīves gājumu, upuri un augšāmcelšanos.
Pašas Lieldienas tiek ievadītas ar Lielās Ceturtdienas dievkalpojumiem, sākot trīs svētās dienas Kristus nāves uz augšāmcelšanās piemiņai. Lielās Ceturtdienas dievkalpojums tiek noturēts par piemiņu Pēdējam Vakarēdienam, kura laikā Kristus iedibināja un dalīja apustuļiem Vissvētāko Sakramentu. Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un reizē arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīcās šai dienā lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – ticīgajiem un neticīgajiem.
Lieldienu simboli ola un zaķis, ko pazīstam mūsdienās, ir nākuši no pagāniskajām tradīcijām – ola kā saules un arī jaunas dzīvības, bet zaķis – auglības un bagātības simbols. Pēc kristietiskajām tradīcijām laiks pirms Lieldienām ir lielais gavēnis, kura laikā olu ēšana ir strikti noliegta. Tieši tādēļ Lieldienās ola ir viens no iecienītākajiem produktiem uz svētku galda.
Es oliņu appušķojuAr sarkanu dzīpariņuLai nebrieda rudzi, mieži,Lai nezviedza kumeliņi.
Lieldienu olas ir saistītas ar seniem pavasara kultiem, un tās lieto, lai veicinātu veselību cilvēkiem un lopiem, pasargātu no dažādām nelaimēm. Kristietībā ola nozīmē Kristus augšāmcelšanos, pārvarot visus šķēršļus (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību. Lieldienu rītā saimnieks sagrieza olu tik gabaliņos, cik mājā bija ļaužu. Arī olu krāsošanai ir gadsimtu ilga vēsture. Sākotnēji tās krāsoja sarkanas, ar šo spilgto krāsu simbolizējot Lieldienu prieku. Pamats tam meklējams ne tikai Romas katoļu, bet arī Austrumu baznīcā. Neiztika arī bez sišanās ar olām. Katrs saņem savu olu un iedomājas kādu vēlēšanos. Tad olas sasit ar tievgaļiem kopā. Kam ola nesaplīst, tam vēlēšanās piepildās, bet sasistā ola jāatdod stiprākās olas īpašniekam.
Mūsu tautai ir raksturīga vēl kāda savdabīga un ļoti sena Lieldienu ieraža – putnu dzīšana. Tautas tradīcijā putni nozīmēja ļaunumu un slimības, ļaunos garus, raganas un laumas. Aizdzenot tos no lauka un sētas, ļaudis cerēja pasargāt lopus un sējumus, aizraidīt tālāk no mājām plēsīgos zvērus.
Viens no galvenajiem seno latviešu Lieldienu rituāliem, kas citām tautām ir maz zināms vai arī vispār nav pazīstams, ir šūpoļu kāršana un šūpošanās, kas veicina auglības spēku. Jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma, jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu. Šūpoles parasti iešūpoja to kārēji, vispirms šūpoties aicināja cerēties sākušos pārus, tad nāca kārta bērniem un visiem pārējiem. Par šūpošanos bija jāmaksā ar olām. Šūpojās arī visu nedēļu pēc Lieldienām, bet pēc tam šupoles sadedzināja.
Ticējumi
Ja Lielā piektdiena ir skaidra – būs labs siena laiks.Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.Kas olu ēd bez sāls, tas visu gadu melos.Lieldienas rītā redzētie sapņi piepildoties.Ja pirmo Lieldienu lietus līst, tad govis dos daudz piena.Ja Lieldienās nemainās ar olām, tad cāļi nepadosies.Kurš Lieldienas rītā agrāk uzceļas, tas visu vasaru nekad neizguļas.Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā priekš saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas.
Šobrīd bibliotēkā aplūkojamas divas Lieldienām veltītas izstādes – viena abonementā, otra lasītavā.
