Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
1957. gada 1. februārī tika dibināts “Rēzeknes ražošanas kombināts”, kas atradās tagadējā Atbrīvošanas alejā 141. Tajā tika ražotas dzelzsbetona un metāla konstrukcijas un detaļas, ķieģeļi, flīzes u.c. 1967. gadā rūpnīcai pievienoja “Rēzeknes celtniecības materiālu rūpnīcu”, savukārt 1974. gadā sākās rūpnīcas darba procesu mehanizācija un automatizācija. 1989. gadā rūpnīcu pārdēvēja par “Rēzeknes celtniecības materiālu un konstrukciju kombinātu”, bet 1995. gadā uzņēmums tika reģistrēts kā SIA “Rēzeknes būvmateriāli”. 20. gs. 90. gados uzņēmums piedzīvoja privatizācijas grūtības un krīzi, taču, izturējis parādu un nodokļu slogu, 90. gadu beigās tas kļuva par vienīgo uzņēmumu Latgalē, kas ražoja būvmateriālus. 2011. gadā “Rēzeknes būvmateriāli" tika likvidēts. Vairāk par šo un citiem uzņēmumiem Rēzeknē iespējams uzzināt vienā no uzņēmumiem veltītajam novadpētniecības mapēm “Uzņēmumi: P-Ž”.
19. gs. beigās tiltu būves specialists Staņislavas Kerbedzs (1810-1899) nopirka Laizānu sādžas poļu muižnieku, brāļu Pētera un Jūlija Dlužņevsku īpašumu, kurā viņa meita 20. gadsimta sakumā uzcēla iespaidīgo Lūznavas muižu. Celtnē laika lokos atradās gan Krievijas Impērijas armijas, gan vācu armijas štābi, darbojās arī dažādas mācību iestādes, pagasta administrācija, bibliotēka. 1977. gadā muiža tika iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Savukārt 2015. gada sākumā, pēc rekonstrukcijas darbiem (2011-2014), mūsu novada arhitektūras pērle vēra durvis apmeklētājiem. Šodien muiža darbojās kā kultūras centrs, piedāvā izzinošas nodarbības, ekskursijas un ekspozīcijas, tostarp interaktīvo izstādi "Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām". Lai uzzināt vairāk par Lūznavas muižu, aicinām ieskatīties vienā no muižām veltītajam novadpētniecības mapēm “Muižas: L-Ž”.
Rēzeknes 2. vidusskola tika dibināta uz Režicas Valdības krievu ģimnāzijas bāzes 1944. gadā. Sākotnēji skolas telpas atradās piecās dažādās ēkās Rēzeknē. Jaunā (tagadējā) skolas ēka tika atklāta 1956. gadā. Ēkas projekts ir īpašs, pēc tā Latvijā uzceltas vien divas ēkas - Rēzeknē un Jelgavā. Tas paredzēja, ka kara gadījumā celtne varētu kalpot par patvēruma vietu un hospitāli. Kādreizējais skolas direktors Nikolajs Tovpeņecs savulaik piedalījies celtniecības un teritorijas iekārtošanas darbos, kā arī ieguldījis skolas ārpus klases nodarbību attīstībā. 1992. gadā skolas ēkā sāka darboties pilsētā vienīgais akvaterārijs, 2010. gadā tika veikta sporta stadiona pilna rekonstrukcija. Šodien skolā mācības notiek renovētās telpās ar mūsdienīgu aprīkojumu, izveidots multifunkcionāls sporta komplekss, audzēkņiem ir iespēja darboties gan interešu programmās un pulciņos, gan projektos. Vairāk par Rēzeknes 2. vidusskolu un aktuālajām norisēm skolā aicinām uzzināt novadpētniecības mapē “Rēzeknes 2. vidusskola”.
Dzejnieks Pāvels Plotņikovs dzimis 1946. gada 22. februārī Baltkrievijā. Bērnību pavadīja Lietuvā, bet vēlāk dzīves līkloči viņu aizveduši uz Latviju. Savu radošo ceļu viņš uzsāka agri - skolā dziedāja korī, vēlāk pievērsās arī dzejas rakstīšana. Latgale īpaši iekarojusi dzejnieka sirdi, tai autors veltījis daudzus darbus, viņa dzeja iekļauta vairākos krājumos, tostarp dzejas almanahā “Rēzekne”. Viņš bijis aktīvs dažādu radošo savienību biedrs, dziedājis vokālajā ansamblī “Sudaruški”, viens no Radošās literārās darbnīcas "RUSLO" dibinātājiem. Savulaik P. Plotņikovs ieguvis Viļānu Goda pilsoņa nosaukumu. Vairāk par dzejnieku aicinām uzzināt novadpētniecības mapē “Pāvels Plotņikovs”.
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā aizvadītajā gadā. Balva tiek piešķirta tiem, kas veikuši spilgtu, kvalitatīvu, sabiedriski nozīmīgu, sabiedrības un profesionāļu atzinību guvušu darbību vai jaunradi kultūras nozarē. Pirmo balvu “Boņuks 2008” pasniedza 2009. gada 26. aprīlī, tās saņēmēji bija Ilga Šuplinska, Valentīns Lukaševičs, Osvalds Kravalis un Raibīs (īstajā vārdā Oskars Orlovs). Pagājušajā gadā balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā ieguva fotomākslinieks un fotovēsturnieks Igors Pličs. 2024. gadā balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņems Krāslavas kultūras darbinieks, Krāslavas Romas katoļu draudzes un Krāslavas poļu biedrības dzīves organizators Jāzeps Dobkevičs. Vairāk par balvu, pretendentiem, kā arī nozīmīgākajiem Latgales kultūras notikumiem aicinām uzzināt novadpētniecības mapē “Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks””.
Materiāli pieejami Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā (trešajā stāvā). Laipni gaidīti!
