Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Rēzeknes Bērnu bibliotēkā šobrīd aplūkojamā izstāde „Esi zinošs internetā!” veltīta drošībai internetā un datu aizsardzībai. 

Vai zināji, ka…

     Jau 15. gadu pēc kārtas 28. janvārī  tiek atzīmēta Eiropas datu aizsardzības diena, kuras mērķis ir sekmēt ikvienas personas izpratni par personas datu apstrādes un aizsardzības jautājumiem. Tas ir īpaši svarīgi, attīstoties informāciju tehnoloģijām, jo šis attīstības process ir būtiski palielinājis personas datu apstrādes apjomus.

Personas datu iedalījums

* Dati par personu – vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzīvesvietas adrese utt. Datus par personu uzkrāj un uzglabā dažādas valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas.

* Privātie dati – cilvēka fotogrāfijas un citi objekti, kas var būt arī tiešā veidā nesaistīti ar šo cilvēku, bet tomēr ir šai personai svarīgi, piemēram, kāds elektroniski izveidots un datorā apkopots ideju krājums.

     Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka bez personas piekrišanas viņa datus izmantot nedrīkst un personai ir tiesības zināt, kur un kā, kādiem mērķiem viņa dati tiek izmantoti. Datu valsts inspekcija (DVI) uzrauga Fizisko personu datu aizsardzības likuma ievērošanu. 

Jāatceras!

     Pirms sniedz savus datus kādai organizācijai, iestādei, interneta vietnei, noskaidro, kādiem mērķiem tie tiks izmantoti. 

     Nesniedz savus datus internetā, ja to pieprasa nezināma persona, nedalies ar informāciju par sevi interneta tērzētavās vai forumos. Rūpīgi izvērtē, vai vietne, kurā sniegsi savus datus, ir oficiāla. 

     Lai izvairītos no svarīgu datu pazušanas, saglabā tos rezerves kopijās – ārējos cietajos diskos, atmiņas kartēs. Rūpīgi izsver nepieciešamību saglabāt datus internetā (mākoņpakalpojumos). Ja piedalies dažādās datņu apmaiņas vai koplietošanas sistēmās, rūpīgi izvērtē, kādi dati no tava datora ir pieejami citiem. Neuzmanība var maksāt dārgi, un, piemēram, visa tava privāto fotogrāfiju kolekcija var tikt izmantota nekrietniem mērķiem. 

Svarīgi ir apzināties, ka nevienu personas datu izpaušanu elektroniskajā vidē nevar padarīt par nebijušu!

     Informācijas aprite ir tik strauja un tehnoloģijas tik sarežģītas, ka nav iespējams konstatēt, kur paliek datņu kopijas, pat tad, ja ir it kā izdevies kādu daļu no tām atrast un izdzēst. 

     Pikšķerēšana (phishing) ir krāpšanas veids, kādā interneta noziedznieki no sava upura mēģina izmānīt lietotājvārdus, paroles, kredītkaršu un bankas kontu numurus, kā arī citu personīgo informāciju, kas var nest viņiem finansiālu labumu. Parasti šī krāpšana notiek, aizvilinot uz tīmekļa vietnēm, kas atdarina reālu organizāciju vietnes. 

Esi uzmanīgs internetā un izmanto drošas vietnes!

Materiāls sagatavots, izmantojot grāmatu „Drošība internetā. Rokasgrāmata skolotājiem”, Rīga, 2011.