e4dcd385 37e6 4510 93ad aaaecc43d23b

            Bērnu bibliotēkas plauktos jaunumi! Nedaudz pašķirsim grāmatu lappuses. 

        Pēnelopei piemīt aizrautīga fantāzija. Zobu pasta pārvēršas par kaujas ieroci. Zobs, kurš kustas mutē, izraisa pārdomas par tā tālāko likteni, kas notiks, kad tas izkritīs. Varbūt sarīkos meitenes mutē trakulīgu balllīti? Bet varbūt tomēr kļūs par dārznieku un audzēs gudrības zobus? Kā tētim piedabūt Pēnelopi iztīrīt zobus? Sāras Kekeleinenas grāmata  “Pēnelopes zobu tracis” ir dumpinieciska, bet vienlaikus arī asprātīga un sirsnīga.

 

             Ingunas Unas Cepītes grāmatā “Vēders un Galva” iepazīstas divi neparasti varoņi un dodas ceļā uz jūru. Vai viņi to sasniegs? Mazais grāmatas lasītājs varēs pasmaidīt par jautrajiem ceļotājiem, savukārt lielākus bērnus grāmata rosinās uz pārdomām par būtisko.

 

             Millijas skolā meitenes to vien dara, kā runā par saviem šķirnes suņiem un došanos uz Dogu klubu. Arī Millija gribētu iet, bet viņai nav sunīša. Millija katru rītu atgādina mammai: - “Es gribu sunīti! Vienalga kādu…”, un katru rītu mamma saka – nē! Tomēr kādu rītu atbildē atskan – jā, un mamma ar Milliju dodas uz dzīvnieku patversmi. Millijai iepatīkas kāds mazs, sprogains sunītis. Viņa to nosauc par Princi. Tomēr Princis neatbilst pārējo meiteņu gaumei un kļūst par izsmiekla objektu. Kā rīkosies Millija? To jālasa Kitijas Krauzeres grāmatā “Es gribu sunīti, vienalga kādu”.

 

          Katri Kirkopelto grāmatā “Mollis” stāsta par kādu mazu radībiņu ar lielu sapni. Mollis ilgojas pēc drauga un grib iemācīties smaidīt. Jo sarežģītāk tas ir tāpēc, ka Moļļa ģimenē visu laiku ir atgādināts, ka smiekli ir muļķīgi un lieki, neviens īsts vīrs nesmaida. Vai Mollim izdosies uzvarēt pašam sevi un iegūt draugus?

 

          Nav kaprīzāka takšeļa par Hipolitu Kabeli. Te viņš ieslīgst pārdomās, te šķobās virs ēdiena bļodiņas, te metas sevi žēlot, te… Ak, viņam, šim sunim, nu gan ir noskaņojumu vairāk kā blusu! Nav viegli būt ar viņu biedros. Tam nepieciešama gluži eņģeliska pacietība un neizsmeļamas miera rezerves. Un kam gan tādas ir? To var izlasīt Roksanas Jendžejevskas-Vrubļevas grāmatā “Hipolita Kabeļa noskaņojuma grāmata”.

 

            Andras Manfeldes grāmata “Vai mamma mājās?” lasītāju ieved mazliet trakulīgā vasarā un ģimenē, kas vasaras pirmajā dienā ir ievākušies sarkanajā mājā. Šai mājā viss pazūd, un kādu rītu atklājas, ka ir pazudusi… mamma!

 

           Klāruka vectētiņš Tomāšs, kurš meiteni audzina, ir skursteņslauķis. Kādu dienu viņš nokrīt no jumta un nokļūst slimnīcā, bet Klārukam jāpaliek pie diezgan nejaukas kaimiņienes. Meitene raksta vectētiņam vēstules, no kurām viņš saprot, ka Klārukam labi neklājas. Vectētiņš nosūta mazmeitu pa kārtai pie dažādām senām jaunības draudzenēm, kas viņu kādu laiku pieskata un audzina – katra pēc savas gaumes un saprašanas. Klāruka dzīve bez vectēva ir grūta, bet neticami interesanta, jo par viņu rūpējas veselas 11 vecmāmiņas! Olgas Černas romāns “Klāruks un 11 vecmāmiņas” ir vēstuļromāns, kas ir visai neierasts žanrs bērnu literatūrā.

 

Gaidām bibliotēkā!