Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija katru gadu pulcē plašu dalībnieku skaitu. Jau vairākus gadus Rēzeknes pilsētas Bērnu bibliotēkā visvairāk lasītāju ir jaunākajās ( 5+ un 9+) vecumgrupās. Grāmatu skaits, kas ir jāizlasa, katru gadu mainās. Šogad katras vecumgrupas lasītājiem ir jāizlasa un jānovērtē piecas grāmatas.
Ja arī tu vēlies būt grāmatu eksperts, lasīt un vērtēt jaunāko bērnu un jauniešu literatūru, piesakies Rēzeknes Bērnu bibliotēkā un Rēzeknes 2. bibliotēkā. Gaidām lasītāju pulkā arī bērnu vecākus un vecvecākus.
Nedaudz ieskatīsimies vecumgrupas 9+ grāmatu lappusēs.
Rutas Svažas grāmata „Pelesdēls Gudrinieks” ir pārsteidzošu notikumu pilna pasaka par pelēnu, kurš nenobijās un devās tālajā ceļā, lai izglābtu savu mežu no milža Baismas. Katra lappuse ir spraigu piedzīvojumu pilna un slēpj kādu negaidītu pavērsienu. Kā jau pasakām pienākas, arī šai pasakai ir sava pamācība – mazs un nobijies pelēns var paveikt lielus darbus, ja vien iet un dara.
Lietuviešu autoru Vitalijas Maksvītes un Marjus Marcinkeviča grāmata „Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana” ir stāsts par draudzību, ilgošanos, sapņu piepildīšanu un visbrīnišķīgāko dzimšanas dienas dāvanu. Jautri un asprātīgi dialogi, vērojumi par bērnu dzīvi un pieaugušajiem. Šo grāmatu lasot, uznāk nepārvarama vēlme lasīt skaļi un dalīties ar apkārtējiem piedzīvojumā.
Dainas Tabūnas grāmata „Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” aktualizē pieaugšanas tēmu un ceļu pie sevis. Mazais lasis Stasis gluži negaidīti dodas ceļojumā uz Atlasijas okeānu, kas iesākumā ir šķitusi tāda mazliet mītiska vieta, par kuru visi runā, bet neviens no turienes nav atgriezies. Ceļojums iesākas piesardzīgi, Stasis nav īsti pārliecināts, vai ceļu vajadzētu turpināt, bet griezties atpakaļ arī vairs nav iespējams. Tā nu mazais lasis peld uz Atlasijas okeānu, pa ceļam piedzīvojot savu transformāciju, iegūstot un zaudējot draugus, kā arī nonākot līdz kādai ļoti būtiskai dzīves atziņai – mīlestība ir spēks, kas ļauj pārvarēt visus pārbaudījumus un atgriezties pie savējiem.
Gajas Gunas Ekles grāmata „Brālis, kas nebija vajadzīgs” rosina apstāties un paskatīties uz savu līdzcilvēku, pajautāt, kā viņš jūtas. Gvida vecāki grasās adoptēt Tomu, Gvida vienaudzi, un savā aizrautībā piemirst par sava bērna sajūtām, kurš nu jūtas mazliet nodots un vientuļš, jo viņš ir gribējis mazu brālīti. Brālīti, kuram Gvido varētu labs lielais brālis, ar kuru lepoties. Bet nu vecāki ir pārņemti ar jauno ģimenes locekli, svešu puiku, kuru Gvids pavisam negrib. Turklāt neviens neieklausās zēnā, nepalīdz viņam tikt galā ar sarežģītajām sajūtām.
Trīnu Lānas grāmata „Skeleta Juhana gaitas” ir sirsnīgs, lai arī brīžiem mazliet skumjš stāsts par kāda pensionēta skeleta jauno dzīvi kādās lauku mājās. Skolas bioloģijas kabinetā nodzīvojis savu darba dzīvi, nu skelets iegūst vārdu Juhans, tēti un māmuku, pats savu krēslu un platmali, kā arī sāk rosīgi piedalīties lauku mājas ikdienā. Juhans aizbiedē laupītājus, palīdz māmukam uzcelt sniega pērtiķi, pat dodas uz izstādi, kur strādā par skeletu skapī. Tomēr vislabāk viņš jūtas vasaras virtuvē, no kuras var novērot visu mājinieku rosību.
Ar kuru grāmatu sāksi bērnu žūrijas lasīšanas izaicinājumu? Gaidām bibliotēkās!
