Ļoti pozitīvu gaisotni 2. bibliotēkā ienesa lasīšanas pasākums 2017. gada 9. martā, kas bija veltīts Zentas Ērgles daiļradei. Pasākums noritēja divās daļās – stilizētās mācību stundās. Pirmajā mācību stundā pasākuma dalībnieki, Rēzeknes 5. vidusskolas skolēni no 7. b klases, iepazina Zentas Ērgles biogrāfiju un daiļradi. Savukārt otrajā mācību stundā pasākuma dalībnieki veidoja literāri informatīvu avīzi par Zentu Ērgli, kā arī centās rast atbildes uz jautājumiem par to, kas ir lasīšana, kāpēc cilvēki lasa un ko tā mums dod.

    Visiem secinājums viens – pēc gada noteikti jārīko līdzīgs pasākums, bet tikai par cita autora daiļradi. Protams, turpināsim lasīt arī ikdienā! Kā teicis franču filozofs Denī Didro: “Cilvēki pārstāj domāt, ja pārstāj lasīt.” Dažādi jautājumi par lasīšanu un grāmatām tika uzdoti arī pasākuma dalībniekiem – skolotājiem un skolēniem. Lūk, kādas bija atbildes:

     “Lasot Zentas Ērgles grāmatu “Pāri gadiem bērnības zemē”, sapratu, ka, kaut gan Zenta Ērgle nenāca no īpaši bagātas ģimenes, viņa bija laimīga, dzīvespriecīga, labi izglītota un apmierināta par savu bērnību. Šī grāmata man ļoti patika, patika nedaudz atgriezties bērnībā, pasapņot, uzzināt, kā cilvēki dzīvoja toreiz, kā arī iepazīt jaunu grāmatu žanru – atmiņu tēlojumi.” (7. b klases skolniece Diāna)

     “Kāpēc cilvēks lasa? Iemesli noteikti ir dažādi – savam priekam un garastāvoklim, iedvesmai, atpūtai, attiecībām un darbam.” (bibliotekāre Zenta)

     “Vai jūs zināt kādu cilvēku, kurš nelasa? Nemaz, nemaz nelasa? Pat ne cenu zīmes veikalā, pat ne īsziņas un fotogaleriju komentārus sociālajos tīklos? Nu lūk, īstenībā jau nav tādu cilvēku, kuri nelasītu vispār. Un vispār jau var arī nelasīt. Bet vai vajag? Vajag tā, lai ir viegli, lai pats gūsti lasot, un tad pats arī gūsi, citiem stāstot.” (skolotāja Biruta Trimalniece)

     “Man patika Zentas Ērgles “Mūsu sētas bērni”. Lasīšana cilvēkam dod pamatu turpmākajai dzīves kvalitātei. Es ieteiktu izlasīt “Ķīnas eksperimentu”.” (7. b klases skolniece Austra).

     “Bērnībā patika lasīt “Cittautu pasakas”. Pēdējā laikā neesmu lasījusi nevienu tādu grāmatu, ko vēlētos ieteikt citiem, bet varbūt – “Mūsu zvaigžņu vaina”. Lasīšana, protams, bagātina valodu, attīsta prasmes izteikties, nostiprina zināšanas par gramatikas likumiem, attīsta iztēli.” (7. b klases skolniece Zane)

     “Atceros, ka bērnībā man patika A. Milna “Vinnijs Pūks un viņa draugi”. Es lasu grāmatas un citiem iesaku izlasīt “Ēnu spēles”. Grāmatas atver plašāku skatu uz dzīvi.” (7. b klases skolniece Agnese)

     “Bērnības mīļākā grāmata bija Astrīdas Lindgrēnas “Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki”. Man patīk lasīt, es lasīju, lasu un lasīšu! Lasīšana – sadusmo, iepriecina, mulsina, mierina – tā ir burvestība. Tā liek raudāt un smieties, ļauj pabūt tur, kur nekad dzīvē nevarēsi būt klātienē. Ieteiktu izlasīt Karloss Ruiss Safons “Vēja ēna”.” (5. vidusskolas skolotāja Ināra)

     Kā atzīst Zentas Ērgles mazdēls un grāmatnieks Artis Ērglis: “Zenta Ērgle lieliski juta un izprata piedzīvojumu burvību. Tolaik nebija mobilo telefonu un planšetdatoru, bet ja būtu – tie noteikti figurētu darbos. Laiki mainās, bet bērnu alkas pēc piedzīvojumiem – nekad!”

Daži aforismi par lasīšanu

     “Grāmatas – labākie biedri vecumā, bet tajā pat laikā arī labākie skolotāji jaunībā.” (Smailzs)

     “Mīļāka par grāmatu man drauga pasaulē nav.” (Navoji)

     “Vienatne ar grāmatu ir labāka par ģeķu sabiedrību.” (Buasts)

     “Lasīšana prātam – tas pats, kas fiziski vingrojumi ķermenim.” (Addisons)

     “Neapšaubāma jebkuras labas grāmatas pazīme ir tā, ka tā patīk arvien vairāk, jo vecāks paliek cilvēks.” (Lihtenbergs)

     “Grāmata gan pieder autoram, taču kā domas iemiesojums – bez pārspīlējuma var teikt – tā ir visas cilvēces īpašums.” (Igo)

     “Sliktas grāmatas var mūs samaitāt, tāpat kā slikti draugi.” (Fīldings)

     “Cilvēki pārstāj domāt, ja pārtrauc lasīt.” (Didro)

     Fotogrāfijas no pasākuma var aplūkot šeit!