2016. gada 16. septembrī Rēzeknes 2. bibliotēkā pulcējās Rēzeknes 5. vidusskolas 7.b klases jaunieši un skolotāja Biruta Trimalniece, lai piedalītos dzejas stundā “Tikšanās ar dzejoli”, kurā jaunieši iepazina dzeju un bibliotēkas datu bāzes.

     Septembris vienmēr nāk ar dzeju, tā ir sava veida drošības sajūta pat tiem, kas Dzejas dienas neapmeklē – tās ir, notiks un būs. Jau vairāk nekā 50 gadus septembris ir dzejas mēnesis, kurā tiek atzīmētas Dzejas dienas, jo tieši šajā laikā, visā Latvijā, tiek svinēta dzejnieka Raiņa dzimšanas diena.

     Sauklis “Dzeja pavedina” aicina radīt dzeju, kas nedarbus vērš uz atklāšanos, jauniem meklējumiem un uzdrošināšanos. Varbūt kāds nekad  nav bijis bibliotēkā un septembris ir tā reize, lai  bibliotēkā satiktos ar dzeju...

     Skolotāja Biruta pati ļoti mīl dzeju un nevar septembri iedomāties bez Dzejas dienām. Arī savus skolēnus viņa mudina radoši domāt un paskatīties uz pasauli caur dzejas rindām. Dzejas stunda bija viens no tiem pasākumiem, kas notika ārpus skolas un katram bija iespēja sevi parādīt kā jauno dzejnieku. Kā tas viņiem izdevās, vari apskatīt šeit. Jāsaka, ka lielu daļu šo darbu jaunieši bija sacerējuši vēl mācoties 6. klasē. Šī jauniešu dzejas darbu izstāde apskatāma visu septembri Rēzeknes 2. bibliotēkā.

     Atceries! Dzīvojot dzīvi ir svarīgi to vienkārši dzīvot – pieredzēt un būt priecīgam! Sandis Bulduris un Austra Litavniece dzejo par prieku… .

Man šodien lielais prieks,

Bet priekš citiem tīrais nieks,

Man jau tas būs, protams, lieks,

Bet man jauns ir svilpaunieks.

Vakarā uz akmens klausos,

Līst man prieciņš ziedu kausos.

Kad pie manis atnāks miegs,

Sapņos rādīsies man prieks.

(Sandis Bulduris )

Es paveru savas rokas,

Kas nespēj man pretoties.

Tās atgādina tos… tos…

Ak jā – tos ziedu kausus,

Bet pagaidi tik…

Ko kausos likt iekšā?

Ko tur liet iekšā?

Tu paveries apkārt un redzi

Ezera atspulgu sevi.

Smaids man uz lūpām liels

Un domas gaišas.

Apkārt visur prieks,

To novaldīt nespēs it neviens.

Bet tas ir labi, vai ne?

Jo kausos līst prieks.

…

(Austra Litavniece)

     Uz jautājumu, kāpēc rakstu, var atbildēt klasiski – nevaru to nedarīt. Rakstu maz, bet rakstu! Ja ir iekšā, tad laužas arī uz āru – teic jaunieši.

     Kā jauniešiem gāja bibliotēkā, skati šeit!