Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
Rēzeknes Bērnu bibliotēka ir saņēmusi vairākus vērtīgus dāvinājumus. Nedaudz ielūkosimies tajos!
Pīksis, Lēksis un Grauzis ir ļoti palaidnīgi peļu brālīši, kas ar savām skaļajām nakts ballītēm traucē Runču Papum un Runču Bērniem gulēt. Ko gan darīs Runču Papus, lai mājās atkal iestātos miers? Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas profesores Mārītes Rozenfeldes grāmata „Pasaciņas par trīs pelēniem” ir veidota kā mācību metodiskais līdzeklis vecākā pirmsskolas un jaunākā sākumskolas vecuma bērniem. Blakus pasakām grāmatā ir arī daudz jautājumu, kas liek bērniem domāt, kā rīkotos viņi, un daudz uzdevumu, kurus var izmantot gan skolotāji, gan arī vecāki, lasot kopā ar bērniem šo grāmatu.
Grāmatā „Latvijas valsts simtgade: pašu radīts un radāms stāsts” informatīvi piesātinātā, vizuāli bagātā un emocionāli uzrunājošā veidā izstāstīts stāsts par Latvijas valsts simtgades programmas norisi Latvijā un pasaulē, aptverot piecu gadu ciklu no 2017. līdz 2021. gadam. Izdevumā iekļauta informācija par Latvijas valsts simtgades svinību idejas tapšanu, organizatorisko struktūru un koncepciju, kā arī apskatīti programmas atslēgas notikumi un iniciatīvas un izceltas simtgades svinību ietvaros radītās paliekošās vērtības.
Rēzeknes Augstskolas enciklopēdiskais izdevums skolēniem „Ausmas zeme” ir iznācis 2012. gadā, ietverot informāciju par tai brīdī esošo ģeogrāfisko iedalījumu – 15 Latgales pilsētām un 19 novadiem. Izdevuma galvenais mērķis – iepazīt tuvāk un dziļāk mūsdienu Latgales cilvēkus, vietas, procesus, kultūras un materiālās vērtības, palūkoties uz to, kas ir. Lai arī teritoriālais iedalījums šobrīd jau ir mainījies, tomēr kultūras un cilvēciskās vērtības paliek tās pašas. Grāmata noderēs arī kā ceļvedis tiem, kas dodas izpētīt Latgali.
Grāmatā „Es gribētu par kaut ko kļūt… : Latvijas ebreju meiteņu dienasgrāmatas, 1934 - 1941” publicētas trīs Latvijas ebreju meiteņu dienasgrāmatas, kuras viņas rakstīja no 1934. līdz 1941. gadam. Annija Hackelsone dzimusi 1923. gadā, dzīvoja Rīgā, dienasgrāmatu rakstīja vācu valodā. Hanna Bloha dzimusi 1922. gadā, dzīvoja Strenčos un Valmierā, dienasgrāmatu rakstīja latviski. Šeina Grama dzimusi 1926. gadā, dzīvoja Preiļos un dienasgrāmatu rakstīja jidišā. Meitenes auga ļoti atšķirīgās vidēs, ģimenē runāja atšķirīgās valodās, aprakstīja atšķirīgus dzīves notikumus, bet viņas visas vieno traģisks liktenis - bojāeja Holokaustā 1941. gadā. Dienasgrāmatas atklāj ne tikai viņu novērojumus, domas, jūtas un emocijas, bet arī atspoguļo tā laika notikumus un sabiedrības noskaņojumu.
Sporta pasaulē ieved Ilgvars Forands grāmatā “Latvijas sporta apskats”, kuru caurvij divas tēmas - sporta pārvalde un sportistu sasniegumi. Grāmatā sniegti arī sportistu biogrāfijas dati. Savukārt par kuģniecību stāsta Edmunds Krastiņš grāmatā „Kuģniecība Latvijā”, pievēršoties tieši tirdzniecības kuģniecības vēsturei Latvijā, neiedziļinoties tādās ar kuģošanu saistītās jomās kā zvejniecība un kara flote.
Sakām paldies dāvinātājiem – Mārītei Rozenfeldei, Ingai Kaļvai-Miņinai, Edmundam Krastiņam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Ebreju muzejam Latvijā, Latvijas Sporta pārvaldei.
