Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv
16. novembrī Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas ietvaros Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādē „Zvaniņš” viesojās Bērnu bibliotēkas darbinieces, lai Rītausmas stundā kopā ar sagatavošanas grupiņas „Saulīte” bērniem un skolotājām lasītu fragmentu no norvēģu autora T. Ēgnera grāmatas „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā”.
Kā jau esam rakstījuši iepriekš, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļai katru gadu tiek izvēlēta noteikta tēma un kāda autora literārais darbs, kura fragmentu bērni lasa Rītausmas, bet pieaugušie – Krēslas stundās.
Šogad Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas Rītausmas stundas pasākums Rēzeknē bija neierasts, jo nevis bērni ciemojās bibliotēkā, bet gan bibliotēkas darbinieces devās pie viņiem, lai atbilstoši 2011. gada tēmai „Humors ziemeļvalstīs” kopīgi draudzīgā atmosfērā iepazītu norvēģu rakstnieka T. Ēgnera humorpilno daiļradi, īpašu uzmanību pievēršot grāmatas „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā” fragmenta lasīšanai.
Kopā ar bērniem tika lasīta grāmatas piektā nodaļa, tajā Kāpējpeļukam bija jāpieskata vāveres ģimenes bērni, kuriem bija laiks doties gulēt, taču miedziņš nenāca un mazuļi izdomāja dažnedažādas interesantas nodarbes. Lai nomierinātu mazos nerātneļus, Kāpējpeļukam vajadzēja tēlot zirgu, būt par helikopteru, dziedāt fallerallerā dziesmas… līdz beidzot aizmiga nevis bērni, bet aukle.
Kā pats autors saka, ka Šurumburummežs ir maza, iedomāta pasaule, kas daudzējādā ziņā atgādina mūsu pašu lielo pasauli. Kāpējpeļuks, Mortens, Lāču tēvs un visi citi Šurumburummeža iemītnieki nav parasti dzīvnieki – tie ir fantāzijas tēli, kas savas īpašības aizguvuši gan no zvēriem, gan cilvēkiem. Tiem ir dzīvnieku nosaukumi un zināmā mērā arī izskats, bet mugurā viņiem ir drēbes, viņi staigā uz divām kājām, dzīvo mājās un ar savu darbību un runāšanu atgādina mūs, cilvēkus.
Pēc lasījuma bērni atcerējās gadījumus no savas dzīves – pastāstīja, ko viņi dara brīžos, kad nenāk miegs. Pasākuma dalībnieki aktīvi iesaistījās sarunā par smieklīgiem, amizantiem un viņuprāt interesantiem atgadījumiem, salīdzināja sevi ar mazajiem vāverēniem un saprata, ka viņi ir ļoti līdzīgi Šurumburummežā dzīvojošiem varoņiem. Bērni pastāstīja, ka arī viņiem pirms gulētiešanas gribas darīt dažnedažādas lietas: jokoties, pļāpāt, spēlēt spēles, dziedāt dziesmas un pat dejot…
Rītausmas stunda noslēdzās ar svētku kliņģera baudīšanu un solījumiem satikties vēlreiz, nu jau Bērnu bibliotēkā.
