Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

2010. gada 8. decembrī Rēzeknes Domē tikās „Latvijas pasta” un pilsētas domes pārstāvji, lai runātu par situāciju Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā. Sīkāku informāciju par tikšanos sniedz pilsētas portāls Rezekne.lv.

     „Trešdien, 8. decembrī, Rēzeknes domes Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Jaudzema, Pilsētas saimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks, deputāts Jurijs Petkevičs un Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Marija Sproģe tikās ar VAS „Latvijas pasts” pārstāvjiem, lai runātu par Rēzeknes pilsētas Centrālās bibliotēkas darba apstākļiem.

     Jau ilgāku laiku Rēzeknes pilsētas dome meklē risinājumu problēmai, kas skar bibliotēkas darba apstākļus un rada neapmierinātību bibliotēkas apmeklētāju vidū. Bibliotēkas apmeklētāji ir ievērojuši, ka vasaras karstajā laikā gaiss bibliotēkas telpās ir ļoti karsts un smacīgs, toties ziemā gaisa temperatūra telpās tikai par nedaudz grādiem pārsniedz āra temperatūru. Tas rada neērtības lasītājiem, ir kaitīgi grāmatām un, protams, ļoti negatīvi ietekmē bibliotēkas darbinieku darba apstākļus.

     Taču šī ēka ir „Latvijas pasts” īpašums, no kura pilsētas pašvaldība nomā telpas bibliotēkas vajadzībām. Lai rastu problēmas risinājumu, pašvaldības darbinieki vairakkārt rosinājuši „Latvijas pasts” vadību runāt par šo telpu izmantošanas un labiekārtošanas jautājumiem. Visbeidzot šā gada 8. decembrī Rēzeknē ieradās uzņēmuma „Latvijas pasts” pārstāvji – tehniskās vadības departamenta direktors Oskars Dzirkals un nekustamo īpašumu administrators Jānis Bisenieks. Tika apspriesti dažādi varianti – gan Rēzeknes pašvaldības dalība ēkas siltināšanas, logu nomaiņas un ventilācijas sistēmas projektā, gan nomas maksas paaugstināšana, ja minētos darbus veic „Latvijas pasts”, gan arī iespēja pašvaldībai iegādāties šo ēku savā īpašumā, iznomājot Latvijas pastam telpas, kuras tas aizņem pašreiz.

     VAS „Latvijas pasts” pārstāvji piekrita rēzekniešu izteiktajām piezīmēm, taču konkrētas atbildes tikšanās reizē netika sniegtas. Viņi apsolīja, ka ziņos par situāciju uzņēmuma vadībai un kā ēkas īpašnieki varētu veikt ēkas energo auditu, lai pēc tam spriestu par turpmāko rīcību situācijas uzlabošanai.”

Avots: www.rezekne.lv