Foto: www.rezeknesbiblioteka.lv

     Eiropas Savienības Literatūras balva dibināta 2009. gadā, to organizē Eiropas Rakstnieku padome, Eiropas Grāmatizdevēju asociācija un Eiropas grāmattirgotāju asociācija, ik gadu rosinot virkni Eiropas valstu izvērtēt jauno autoru darbus un nominēt literāri spilgtākos. 

     Būtiski ir, lai autoriem pirmais darbs būtu iznācis pēdējo piecu gadu periodā un parādītos literārais radošais potenciāls darba turpināšanai literatūrā. Žūrijas izvēlētu uzvarētāju darbi (pa vienam katrai valstij no tām, kas piedalās konkursā rotācijas kārtībā) sasniegs plašāku starptautisko sabiedrību un uzrunās lasītājus ārpus valodas un nācijas nospraustajām robežām.

     Eiropas Savienības Literatūras gada balvas nominantu sarakstā šogad ir četri latviešu autori.

     Rasas Bugavičutes-Pēces garstāsts „Puika, kurš redzēja tumsā” jau ir ieguvis projekta „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2020” pirmo vietu kategorijā 15+. Stāsts vēsta par Jēkabu, kurš dzimis neierastā ģimenē. Bet viņš vēlas būt tāds pats kā visi – braukāt apkārt ar riteni, spēlēt spēles, rūpēties par kaķēnu, valkāt foršu jaku, peldēt ezerā un sūtīt Lienei mīlas pilnas īsziņas. Tomēr viņam ir jābūt savu vecāku acīm. Kā ir pieaugt šādos apstākļos? 

     Janas Egles stāstu krājums „Dzimšanas diena” ir veltīts sievietei no bērnības līdz uzplaukumam, briedumam un vecumam. Reālistiskās, līdz sāpīgumam precīzās sadzīves detaļas grāmatā apvij silts mirdzējums, jo lai arī Jana Egle raksta asredzīgi, viņa netiesā nevienu – ne dzīves šķietami saulītē ieceltos, ne pabērnus. 

     Bijušā rēzeknieša Svena Kuzmina grāmata „Hohma” lasītāju aizved uz kādu klusu piejūras kūrortpilsētiņu Hohmu. Pilsētiņas šķietami rāmā ikdiena, vēsture un mitoloģija savijas kopā ar tās iemītnieku dzīvesstāstiem, atklājot iekšējās pretrunas, attiecību labirintus un gadiem ilgi glabātus noslēpumus. Galvenā varoņa intīmākais jautājums – tev reizēm nav tāda sajūta, ka tu īstenībā esi nevis tu pats, bet pavisam cits cilvēks? – vijas cauri visiem stāstiem un rada ironisku, traģisku, brīžiem sirreālu, brīžiem absurdu noskaņu.

     Rute negaidot manto tēva lauku māju pie upes. Tēvu viņa nekad nav pazinusi, taču pārlieku labi pazīst sāpes par skaudro bērnību un pazudušo māsu, pazīst neiederības izjūtu un tukšumu sirdī. Un Rute bēg – bēg no pilsētas, no cilvēkiem, no sevis… Vai upe viņai palīdzēs atrast pašai sevi, to var lasīt Lauras Vinogradovas garstāstā „Upe”. 

     Līdz šim Eiropas savienības Literatūras balvu saņēmuši trīs latviešu rakstnieki: Inga Žolude par stāstu krājumu „Mierinājums Ādama kokam” (2011), Jānis Joņevs par romānu „Jelgava 94” (2014) un Osvalds Zebris par romānu „Gaiļu kalna ēnā” (2017).