Augusts ir mieness, kurā kūpā puļcejās leli i mozi, lai nu tuoļuokom i tyvuokom molom dūtūs ceļā iz Aglyunu, leluokū marianiskū svātceļuojumu vītu Zīmeļaustrumeiropā, i 15. datumā tī pīsadaleitu Jaunovys Marejis Debesīs pajimšonys dīnys svineibuos. Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā nu 2. augusta apsaverama izstuode „Svātceļnīku laiks”.

Aglyunys bazilika skaitļūs i faktūs

     Aglyunys Ruomys katuoļu bazilika atsarūn bejušuo Preiļu rajona Aglyunā storp Cireišu i Eglis azaru. Pyrmuo kūka bazneica itymā vītā izcalta 1699. godā, nūdaguse – 1766. Jaunuo myura bazneica i klūstera muoja dominikaņu mūku vadeibā calta nu 1768. leidz 1780. godam, īsvieteita 1800. godā.

     Bazilika ir byuvāta baroka stilā, tuos interjera apdare topuse 18.–19. godsymtā, centrā nūvītuotuo oltorglezna „Aglyunys Breinumdareituoja Dīvmuote” darynuota 17. godsymtā, bet autors nav zynoms. Pavysam bazilikā ir desmit oltoru, četrys 19. godsymta kūka skulpturys, daudz gleznu, īvārojamuokuos nu tom: „Sv. Janvarijs”, „Sv. Jezups”, „Sv. Jurs” i bazilikys cāluoju Šostovicku portreti.

     Aglyunys Breinumdareituojis Dīvmuotis svātbiļde, kurā Dīvmuote radzama ar Jezus Bierneņu iz rūkys, gleznuota iz eļkšņa kūka dielim, tai ir izlykts apzeļteits sudobra „tārps”, viers Marejis i Jezus Bierneņa golvom ir krūni, zam gleznys nūvītuotys votys – prīkšmati, kurus cylvāki atnasuši pateiceibā par Dīvmuotis paveiktajim breinumim. Piec kotrys Svātuos Misis itei glezna teik aizsagta ar cytu. Par breinumim, kas nūtykuši, pasateicūt Aglyunys Dīvmuotei, līceibys var skaiteit F. Trasuna gruomotā „Školas dōrzs” (1909).

     Bazilikys garums ir 45 metri, plotums – 20 metri, a tūrni ir 60 metru augsti. Tūrņūs nūvītuoti četri zvoni, leluokais nu tim sver 1023 kilogramus.

     1920. godā Aglyunys bazneica īgiva katedralis statusu, a bazilikys tituls tai tyka pīškierts 1980. godā sakarā ar pastuoviešonys 200 godim.

     Natuoļ nu bazilikys Eglis azara krostā atsarūn svātolūts, tuo dzīdynūšuos spiejis 1820. godā atkluoja dominikaņu klūstera priors Juškevičs. 1825. godā pi olūta tyka izcalta slimneica, bet cara vaļdeiba tū slēdze.

     1993. goda 9. septembrī Aglyunu apmeklēja pāvests Juoņs Puovuls II. Pyrms juo vizeitis, 1992.–1993. godā, nūtyka leli bazilikys i tuos teritorejis rekonstrukcejis dorbi, austrumu golā ir izcalta pībyuve, izbyuvāta apkšzemis bazneica, īvārojami paplašynuots bazneicys duorzs aba sakralais laukums 7 hektaru plateibā, apleik tam īkuortuotys 14 krystaceļa stacejis. Apakšzemis bazneicā paglobuots kardinals Julians Vaivods, veiskups Boļeslavs Sloskāns i veiskups Jezups Rancāns.

     1995. goda 12. oktobrī Latvejis Republikys 5. Saeima pījēme lykumu „Par storptautiskys nūzeimis svātvītu Aglyunā”.

     Itūšaļt Aglyunys bazilika otkol pīdzeivoj remontdorbus, i īspiejams, ka 2015. godā Aglyunā tiks reikuots lels storptautiska mārūga religiskais pasuokums – Pasauļa jaunīšu dīnys. Aicynuojumu atbaļsteit Latvejis kandidaturu ituo pasuokuma reikuošonai vizeitis laikā Vatikanā ir izsacejs Latvejis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.