Nevis kalni ar sniegotām galvām,
Nevis jūra, kas dziļumā viz,
Mežs ir dziesma un valodas sākums,
Mežs ir cilvēka šūpulis.
                       (Ā. Elksne.)

     Mežam un kokiem latviešu tautas dzīvē kopš seniem laikiem bijusi ievērojama loma. Par īstu mežu zemi Latviju var sākt dēvēt laikā, kad beidzas leduslaikmets (pirms 10300 gadiem). Šai periodā sāka izplatīties meži, kuros dominējošā koku suga bija bērzs. Pirms 9000 gadu 90 % Latvijas teritorijas klāja meži, šai laika periodā bērzu kundzību jau pārtrauca priede, kas kļuva par valdošo koku sugu. Kad klimats tapa siltāks un mitrāks, Latvijā izplatījās platlapju meži un sāka parādīties arī ozoli, liepas, skābārži.

      Senatnē mežs cilvēkiem deva visu nepieciešamo: patvērumu, apģērbu, pārtiku, siltumu, zāles slimību ārstēšanai, gaismu, pirmos darba rīkus un traukus. Laika gaitā cilvēks iemācījās apstrādāt koku un no tā izgatavot darba rīkus, mājsaimniecības priekšmetus, dobtas laivas, vēlāk arī kuģus. Var droši teikt, ka koks tajos laikos pavadīja cilvēku no šūpuļa līdz kapam.

      Bet mežs nav paredzēts vien cilvēka materiālajām vajadzībām. Jau sirmā senatnē meža varenums, noslēpumainība un krāšņums radīja senlatviešos ticību, ka mežā mājo gari un koki savā starpā sarunājas. Tāpēc tos sāka pielūgt, veidojās sava veida meža un koku kults. Daudzās latviešu dainās ir apdziedāti koki, mežs, meža dzīvnieki, putni, kā arī mežā kopēji. Lai gan neviens nenoliedz augsto kalnu, vareno jūru un debesu zilgmes pievilcību, tomēr mežs ar savu vienkāršību un svētsvinību dod cilvēkam vienreizēju emocionālu baudījumu un mieru, padara pelēko ikdienu krāšņāku. Cik daudzi dzejnieki un rakstnieki iedvesmu ir smēlušies tieši mežā, cik daudz veltījumu, slavinājumu savos darbos viņi ir izteikuši mežam! Piemēri – „es dziedāšu par zaļo eglainīti…” , „šalc zaļais mežs…”, „baltu bērzu galotnes…”, „lokaties’i, mežu gali…” u. c.

     Daudzi latviešu gleznotāji, piem., V. Purvītis, J. Valters, V. Kalnroze, H.Veldre, savos darbos parāda neatkārtojamo meža skaistumu.

      Fotogrāfi iemūžina meža neatkārtojamo skaistumu dažādos gadalaikos – gan brīnišķīgā ziemas dienā, kad sarmas izgreznotās egles paceļas kā milzīgas, baltas sveces, gan pavasari visā savā zaļajā krāšņumā, gan saulainās vasaras rītus, kad zaru galos kā dārgas pērles viz rasas pilieni.

     Bet kas mežs ir katram no mums? Cik daudz laba varam izdarīt meža labā? Vai protam to novērtēt? Kas notiks ar Latvijas mežiem pēc dažiem gadiem, un kādi tie būs? To varam pajautāt katrs sev. Dabas pieminekļu pētnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks G. Eniņš ir teicis: „Cilvēks var koku sāpināt un viņam kaitēt, bet koks vienalga, kamēr vien spēj, dod cilvēkiem labumu un mīlestību.”

 

 
Bibliotēkas jaunieguvums - komplekts "Mežu zeme Latvija"

     Aicinām visus uz Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā sagatavoto izstādi „Mežs Latvijā”, kura būs skatāma līdz 12. martam! Bet viens no saistošākajiem izstādes materiāliem  interaktīvais disks „Mežu zeme Latvija” un atklātņu komplekts no 16. marta būs pieejams jau abonementā. Sargāsim kokus un mežu! 

 


Noderīgas saites: