No 16. līdz 30. maijam Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma izstāde „Lai līst uz leju, es pēc lietussarga eju”, kurā atradīsiet informāciju par lietussargiem – aksesuāriem, kuri šobrīd kā katru gadu līdz ar pavasara un lietainā laika iestāšanos ir kļuvuši īpaši aktuāli.

     Kaut arī mēs jau pašā nosaukumā saistām šo priekšmetu ar lietainu laiku, patiesībā tas radās kā pārvietojams vairogs pret sauli un karstumu senajā Ķīnā. Šo faktu nav piemirsuši arī angļi, saucot lietussargu par „umbrellu” (latīniski umbra ir ēna).

     Kā liecina Ginesa rekordu grāmata, lielākais lietussargs pasaulē ir izgatavots Taizemē, tas veltīts 1996. gada Jūras spēļu norisei. Kupolveida saulessargu savukārt izgudroja prātīgie ķīnieši. Saulessargiem kātus darināja no bambusa, spieķus – no koka, bet pašu lietussargu no zīda.

     Laika gaitā atsevišķas lietussarga sastāvdaļas ir piedzīvojušas pārmaiņas: tā kāta augšdaļā līdz 20. gadsimta sākumam karājās zīda pušķis, lietussarga ārmalas ir rotājušas mežģīnes un bārkstis, īpaši daudz izdomas ticis veltīts kātam, dažāda ir bijusi arī to apdruka.

     Saulessargiem vai lietussargiem jau no seniem laikiem ir piemitusi zināma simbolika. Budismā tie bieži vien izmantoti kā alegorija, apzīmējot dažnedažādas spējas. Māņticīgajiem sarkans lietussargs nozīmē pārdabisko. Ja to redz sapnī, viss noteikti piepildīsies. Tomēr pats vienkāršākais novērojums liecina: kad būsi paņēmis lietussargu līdzi, lietus nebūs.

     Pasaulē sacerēts daudz dziesmu par lietussargiem un tie attēloti slavenos mākslas darbos, taču visspilgtāk un ne tikai nosaukumā vien lietussargs guvis mājvietu muzikālajā filmā „Šerbūras lietussargi” (1964.).

     Neskatoties uz to, ka lietussarga izmēri nebūt nav izcili niecīgi, tas joprojām ir viena no cilvēka visvairāk zaudētajām mantām.

Izmantotā literatūra

Lukstraupe Ligita. Lietussargs labam noskaņojumam // Kopā.- Nr.4 (2000), 52.-53.lpp.