Augusta ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Augustā apaļa jubileja aprit Olgai Lisovskai (85), Ingrīdai Sokolovai (90), Valentīnam Pelēcim (105), Matīsam Kaudzītem (165) un Koko Šanelei (130).
Dzejniece Olga Lisovska dzimusi 1928. gada 4. augustā Jaunpiebalgas pagasta Plienkalnos laukstrādnieku ģimenē. Mācījusies Jaunpiebalgas pamatskolā, Rīgas 2. vidusskolā, beigusi M. Gorkija Literatūras institūtu un Augstākos literāros kursus Maskavā. Pirmais dzejolis „Vecmāmuļas pavasaris” publicēts laikrakstā „Padomju Jaunatne” 1950. gadā.
Strādājusi par dzejas nodaļas redaktori laikrakstā „Literatūra un Māksla”, par scenāriju kolēģijas redaktori Rīgas kinostudijā, par dzejas nodaļas redaktori žurnālā „Karogs”, bijusi dzejas konsultante Rakstnieku savienībā. Olga Lisovska pazīstama kā daudzu dzejoļu krājumu un izlašu autore. Atdzejojusi no angļu un krievu valodas, pievērsusies arī prozas rakstīšanai.
Ingrīda Sokolova (dzimusi 1923. gada 10. augustā Vecauces pagastā, mirusi 2012. gada 27. oktobrī Rīgā, īstais vārds – Ida Levitace) bija rakstniece, literatūrzinātniece. Dzimusi tirgotāja ģimenē. Mācījusies Vecauces pamatskolā un Jelgavas 2. ģimnāzijā, beigusi Saratovas universitāti un Ļeņingradas universitātē aspirantūru.
Pirmā publikācija – recenzija par O. Foršas romānu „Akmenī kaltie” laikrakstā „Zemgales Komunists” 1941. gadā. I. Sokolova sarakstījusi vairākas monogrāfijas par latviešu rakstniekiem, literārus portretus par dažādu profesiju pārstāvjiem, presē publicējusi daudzas apceres, recenzijas un rakstus par pēckara Latvijas literatūru, sarakstījusi scenārijus filmām „Tikšanās uz Piena Ceļa”, „Carmen horrendum”, dokumentālajai filmai „Baltā spīts” u. c.
Valentīns Pelēcis (dzimis 1908. gada 14. augustā Mālupes pagasta Ciršņos, miris 1999. gada 12. novembrī Ņujorkā, ASV) bija rakstnieks. Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Alūksnes draudzes skolā, Apes lauksaimniecības skolā. Iesaukts obligātajā karadienestā, pēc tam strādājis tēva mājās. Publicējis rakstus un feļetonus laikrakstā „Latvijas Kareivis” un „Brīvā Zeme”. 1951. gadā izceļojis uz ASV, kur strādājis slimnīcas saimnieciskajā sektorā.
Pirmā publikācija – humoristisks dzejolis laikrakstā „Svari” 1927. gadā. Aktīvai literārajai darbībai pievērsies 50. gadu beigās. Pelēča nozīmīgākais darbs ir triloģija „Malēnieša pasaule”, kurā kolorīti tēlots latviešu zemnieka darbs, sadzīve, priekšplānā izvirzot novadniecisko vitalitāti, spītīgumu, neatlaidību un komismu. Presē publicējis recenzijas un apceres par trimdas rakstniekiem un sabiedriskiem jautājumiem.
Matīss Kaudzīte (dzimis 1848. gada 18. augustā Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Madaros, miris 1926. gada 8. novembrī Vecpiebalgas pagasta Kalna Kaibēnos) bija rakstnieks. Dzimis klaušu zemnieka ģimenē, audzis kristīgās baznīcas un hernhūtisma ietekmē. Mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā.
1867. gadā pirmās publikācijas laikrakstā „Mājas Viesis” – anekdote „E kur zāģers!” un dzejolis „Lagzdigallai”. Nokārtojis mājskolotāja eksāmenus, no 1868. gada bijis skolotājs Vecpiebalgas Kalna Kaibēnu pagastskolā. 1868. gadā iestājies Rīgas Latviešu biedrībā un darbojies tajā visu mūžu. Darbojies arī Vecpiebalgas dziedāšanas (vēlāk labdarības) biedrībā, aktīvi iesaistījies vietējā kultūras dzīvē, piedalījies teātra izrādēs.
19. gadsimta 70. gados sarakstījis vairākas nelielas lugas, publicējis vairākus dzejoļu krājumus un literatūrkritiskas ievirzes rakstus, grāmatu par brāļu draudzēm. 1879. gadā tika izdots kopā ar brāli Reini Kaudzīti sarakstītais romāns „Mērnieku laiki” – pirmais romāns latviešu literatūrā. 1911. gadā tas pirmo reizi izrādīts teātrī.
Sastādījis arī antoloģijas un mācību grāmatas. 80. gados laikrakstos publicēti kopā ar brāli rakstītie ceļojumu apraksti par Vāciju, Austriju, Šveici, Itāliju, Franciju un citām Eiropas valstīm u. c.
Koko Šanele (Gabriela Bonēra Šanele, dzimusi Francijā 1883. gada 19. augustā, mirusi 1971. gada 10. janvārī) bija franču modes dizainere, kura radījusi 20. gadsimta sievietes tēlu. Pirms Pirmā pasaules kara Šanele nodarbojās ar cepuru biznesu. Viņa ātri vien guva ievērību, jo viņas cepuru piedāvājums nelīdzinājās nekam, ko sievietes bija valkājušas agrāk.
Tomēr šis bizness viņai bija par sīku. Šanele saprata, ka sievietes apģērbs ir cieši saistīts ar tā īpašnieces pašsajūtu. Koko radīja stilu, kurā katrs sīkums bija saistīts ar funkcionalitāti un pieejams vairākumam sieviešu. Pasaules slavu Šanelei atnesa viņas izdaudzinātās smaržas „Chanel N 5”. Tās iegāja parfimērijas vēsturē. Viņa pirmā radīja rotaslietas, sajaucot dārgakmeņus ar viltojumiem, liekot tiem mirdzēt. Šaneles stils ir nesatricināms, un viņas vārds ir elegances un nevainojamas gaumes simbols.
Izmantotie avoti:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 739 lpp.
- 100 ievērojamākās sievietes. - R. : Aplis, 2005. - 327 lpp.