Nauda folkloras un psiholoģijas skatījumā

Drukāt

                                                                                           {source}
<script type="text/javascript">

function DraugiemSay( title, url, titlePrefix ){
 window.open(
  'http://www.draugiem.lv/say/ext/add.php?title=' + encodeURIComponent( title ) +
  '&link=' + encodeURIComponent( url ) +
  ( titlePrefix ? '&titlePrefix=' + encodeURIComponent( titlePrefix ) : '' ),
  '',
  'location=1,status=1,scrollbars=0,resizable=0,width=530,height=400'
 );
 return false;
}
</script>

<a href="#" mce_href="#" onclick="DraugiemSay('Nauda folkloras un psiholoģijas skatījumā',
'http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=223:nauda-folkloras-un-psihologijas-skatijuma&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=104', 'Rezeknesbiblioteka.lv');">
<img src="../images/dr.gif" mce_src="../images/dr.gif" border="0" /><font color="#666666" size="2"><u>Pasaki draugiem</u></font></a>

{/source}

 
„Nauda ir labāka par nabadzību –
Kaut vai tikai finansiālu apsvērumu dēļ.”
                                (Vudijs Alens.)
 

 

     Runāt, domāt, sapņot un nu jau nopietni raizēties par naudu ir tik ikdienišķi un pašsaprotami. Gadsimtu gaitā daudz kas ir mainījies un nauda ir kļuvusi daļēji „neredzama” un tiek uztverta kā cilvēka realitātes neatkarīgs lielums, tomēr vienmēr ir jūtama tās klātesamība. Kādas ir cilvēku attiecības ar naudu?

 

 

     Arī latviešu folklorā ir ne mazums stāstu par naudu – dažādas pamācības, kā uzturēt biezu naudasmaku, kā kļūt bagātiem, kā rīkoties ar naudu, lai tā nesāktu valdīt pār cilvēku, bet gan dotu drošības sajūtu un materiālu balstu. Senči ticēja, ka naudu ieteicams sākt izdot jaunā mēnesī, jo tad tā aug, nevis vecā, kad dilst. Folklora arī vēsta, ka naudu nedrīkst sākt tērēt pirmdienā, jo tad visu nedēļu tā būs tikai jāizdod. Ar pirmdienu saistās arī naudas ieņēmumi. Ja to ieņems pirmdienā, tad peļņa turpināsies visu nedēļu.

 

     Sendienās ar naudu saistījās arī precības. Līgavas iegūšanas veids bija tās pirkšana par naudu. Līgavas un līgavaiņa radinieki, līgavainis pats vai viņa vecāki vienojās par naudas daudzumu, kas būtu maksājama. Naudas daudzumu noteica arī meitas čaklums, iznesība, daiļums. Maksāšana par līgavu tiek motivēta kā zaudēta darbaspēka atlīdzināšana. Mātei maksāja par meitas auklēšanu un audzināšanu.

 

     Daudzi naudas kārotāji cerējuši to iegūt izrokot. Naudas rakšana folklorā ir visai bieži pieminēta, un tā ne katram ir paveicama. Naudu izmantoja arī maiņai (lopi, medus, kažokādas u. c.). Toties svētki bija naudas tērēšanas laiks, pārējais – naudas pelnīšanas un krāšanas periods.

 

      Kā ir mūsdienās? Kā ir ar katru no mums? Šobrīd Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā ir apskatāma izstāde, kurā apkopota informācija par naudu un tās nozīmi.

 

Daļa no izstādē aplūkojamajiem materiāliem: