Foto: Horia Varlan, licence

     2013. gada 2. janvārī Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonements lasītājiem piedāvā 95 jaunieguvumus – grāmatas papīra formātā, klausāmgrāmatas un arī videomateriālus. Vairums šīsreizes jaunumu iegādāts Kultūras ministrijas finansētās bibliotēku atbalsta programmas „Publisko bibliotēku kapacitātes stiprināšana grāmatu un citu izdevumu iegādē nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanai” ietvaros. Turpinājumā neliels ieskats daļā no jaunumiem.

 

     V. Lācīša jaunais darbs „Garais ceļš uz Hantimansijsku” ļauj ielūkoties rokmūzikas pagrīdes vidē, grāmata vēsta par to, kā jauni vīrieši cenšas nonākt pie dzīves jēgas: viņi spēlē mūzikas instrumentus, dzer alkoholu, pīpē, dzied, spontāni sacer dziesmu tekstus, sarunājas un, izmantojot pašhipnozi, dodas integrālas realitātes izziņas ceļā ar nolūku paplašināt savu apziņu. Grāmatai pievienots kompaktdisks ar „Zupski Rubin” 1999. gada albumu „The Long Way to Hantymansyisk”.

 

     J. Rokpeļņa eseju grāmatā „Rīgas iestaigāšana” apkopoti gandrīz visi autora līdz šim radītie rīdzinieku portretējumi, kas pagājušā gadsimta 90. gados tika publicēti periodikā un grāmatā „Rīgas iedzimtie” (par Arnoldu Burovu, Andri Kolbergu, Miervaldi Poli, Asnati Smelteri, Uldi Stabulnieku, Maiju Augstkalnu, Gvido Kajonu, Mārtiņu Zelmeni, Pēteri Blūmu, Juri Dimiteru, Andri Breži, Laimu Žihari, Egīlu Zirni, Alvi Sauku, Valentīnu Jakobsonu, Gundegu Repši, Pēteri Bankovski, Guntaru Pupu, Gunāru Piesi, Astrīdi Ivasku, Ievu Rupenheiti, Aivaru Tarvidu, Anitu Kreitusi, Helēnu Heinrihsoni, Aleksandru Bussi, Zigurdu Neimani, Dāvi Sīmani, Pēteri Plakidi, Ilmāru Blumbergu, Paulu Dambi, Uldis Bērziņu, Lalitu Muižnieci), kā arī jaunas esejas (par Ingu Žoludi, Ingunu Jansoni, Andri Dzenīti, Juri Zvirgzdiņu, Māru Ķimeli, Valtu Ernštreitu, Pēteri Zirnīti, Ingu Ābeli, Evitu Zālīti u. c.) un garstāsts „Modus” par Rīgas Modeļu namu un modeli, kostīmu mākslinieci Baibu Puzinu.

 

     Populārās latviešu rakstnieces L. Brīdakas jubilejas grāmatā „Solis tumsā. Aizvējš pie jūras” publicēti divi romāni par sievietēm mīlestības un profesijas meklējumos. Kad no malas viņu dzīve šķiet sakārtota un stabila, abu romānu varonēm tā kļūst pliekana un savā pareizībā garlaicīga. Tad viņu dvēselēs iegraužas mūžīgās šaubu un nemiera dziņas un neliek mieru – varbūt pašreizējais labais nav vēl gana labs... Aiz durvīm ir bezgalīgi plašā, piedzīvojumu iespējām bagātā pasaule. Un abas varones padodas kārdinājumam – atsakās no aizvēja pie jūras un sper pārdrošu soli... soli tumsā.

 

     Grāmatā „Dōvōtōs dvēselis” atrodami žurnāla „Katōļu Dzeive” ilggadējās autores V. Zepas rakstnieka J. Klīdzēja grāmatām „Dāvātās dvēseles” un „Cilvēka bērns” veidotie skatuves varianti jeb ludziņas latgaliešu valodā par meitenes Milces bērnību un cilvēkbērna Boņuka piedzīvojumiem. Grāmatas vizuālajā noformējumā izmantotas fotogrāfijas no 2012. gada vasarā notikušā pasākuma, kurā tika atklāts piemineklis J. Klīdzējam.

 

     V. Kacenas grāmata „Kājāmgājējs karā” uzrakstīta pirms 40 gadiem un stāsta par latviešiem Otrajā pasaules karā, kas dažādu iemeslu un/vai izvēļu dēļ nonākuši Sarkanajā armijā. Tas ir vēstījums par frontes ikdienu – cilvēki iet bojā, tiek ievainoti, aizvesti uz aizmuguri, viņu vietā nāk citi. Kājāmgājēji karā ir karavīri, jaunākie un vidējie virsnieki, kuru dienišķā pamatnodarbe ir iešana kājām pa daudzajiem frontes un piefrontes ceļiem, dodoties gan uz pozīcijām, gan atpakaļ no tām, gan pēc pārtikas un pasta, gan pēc medicīniskās palīdzības, gan uz tālāku aizmuguri. Dokumentālajā romānā padomju perioda literatūrai uzspiestā sociālistiskā reālisma manierē rakstītās īsākās vai garākās epizodes mijas ar skaudri reālistiskām kara ainām, savukārt vēl citās romāna teksta daļās ieskanas postmodernisma toņi.

 

     Grāmatā „Lībiešu krasta stāsti” apkopotas lībiešu piekrastes ciemu iedzīvotāju atmiņas, kuras atspoguļo norises viņu ciemos laika periodā no 19. gs. beigām līdz 20. gs. beigām. Lībiešu ciema dzīves ainas papildina arī stāstījumi par Dūmeli un Ezermuižu, kas no seniem laikiem bijušas ciešā saskarē ar piekrastes ciemu dzīvi. Daļa teicēju savas atmiņas un dzīvesstāstus ir rakstījuši paši, bet daļa ir intervēti, un stāstījumi pierakstīti, saglabājot vietējo izloksni un īpatnējo runas veidu. Teicēju stāstījumi veido dzīvu, saistošu, mīlestības caurstrāvotu lībiešu krasta kopainu, tie stāsta par iedzīvotāju raksturiem un likteņiem, tradicionālo dzīvesveidu un nodarbēm, ikdienas notikumiem un politiskām pārmaiņām, svētku un gadskārtu tradīcijām, izglītību un lībiešu valodas stāvokli.

 

     Nozaru literatūras klāstā A. Rožukalnes mo­no­grā­fi­ja „Kas? Kur? Kāda? Mūsdienu mediju auditorija”, kurā ap­ko­po­tas at­zi­ņas par me­di­ju audi­to­ri­ju, spe­ci­fiskām audi­to­ri­jas gru­pām, me­di­ju lie­to­ju­ma un me­di­ju so­ci­ālās ie­tek­mes as­pek­tiem. Vai­rā­kas grāmatas no­da­ļas vel­tī­tas audi­to­ri­jas pē­tī­ju­mu ti­po­lo­ģi­jai un me­di­ju lie­to­ju­ma un ap­mie­ri­nā­ju­ma te­ori­jas iz­vēr­tē­ju­mam. Tā kā ļo­ti no­zī­mī­ga lo­ma Lat­vi­jas in­for­mā­ci­jas vi­dē ir žur­nā­liem, iz­de­vu­mā ap­ko­po­ta in­for­mā­ci­ja par žur­nā­lu at­tīs­tī­bu Lat­vi­jā 20. gs. bei­gās un 21. gs. sā­ku­mā – par žur­nā­lu for­mā­tiem, no­zī­mī­gā­ko žur­nā­lu īpaš­nie­kiem, iz­pla­tī­ša­nas un mār­ke­tin­ga mo­de­ļiem. Grā­ma­tas mu­gur­kau­lu vei­do ori­ģi­nāls ie­tek­mī­gā­ko Lat­vi­jā iz­nā­ko­šu žur­nā­lu audi­to­ri­jas pē­tī­jums. Ta­jā ie­gū­tie da­ti sa­lī­dzi­nā­ti ar žur­nā­lu re­dak­to­ru iz­prat­nes ana­lī­zi, vi­ņu at­tiek­smi pret sa­viem la­sī­tā­jiem un re­dak­to­ru dar­ba pri­ori­tā­tēm.

 

     Vēsturiskajam 1988. gada Rakstnieku savienības paplašinātajam plēnumam, kas bija nozīmīgs un būtisks pagrieziena punkts tālākajā Latvijas attīstībā un ceļā uz neatkarības atjaunošanu, veltīta grāmata „Radošo savienību plēnums”, tajā apkopotas visas plēnumā teiktās runas, rezolūcija un nesen tapušās intervijas ar plēnuma dalībniekiem par redzējumu no šodienas skatu punkta, kas arī ir jauna vēsturiskās pieredzes liecība. Grāmata dod iespēju atcerēties tik nozīmīgo pavērsienu Latvijas liktenī un cilvēkus, kas bija šī pavērsiena veidotāji.

 

     K. Ločmeles „(Ne)izstāstītā vēsture” piedāvā izzināt, kādi ir 11.–12. klases skolēnu kolektīvās atmiņas un vēstures zināšanu avoti, kā vērtējama to darbība un kādu nozīmi tiem piešķir paši jaunieši sešās Latgales skolās – Baltinavas, Bērzpils, Nautrēnu, Rekavas un Tilžas vidusskolā, kā arī Viļakas Valsts ģimnāzijā. Jautājums skaidrots konkrētas vēstures norises griezumā – aplūkojot skolēnu kolektīvo atmiņu par pretrunīgi vērtēto nacionālo pretošanās kustību padomju okupācijai (izraudzīto skolu tuvākā vai tālākā apkārtnē savulaik risinājās aktīva nacionālo partizānu darbība, kuras atskaņas atbalsojas arī mūsdienās). Grāmatas elektroniskā versija pieejama šeit.

 

     S. Kruka pētījums par pieminekļu izmantošanu politikā no 1945. līdz 2010. gadam „Ārtelpas skulptūras semiotika, politika un ekonomika” piedāvā gan vēstures notikumu apskatu, gan arī iztirzā tēlniecības semiotiskos modeļus. Darba pamatā ir arhīvu dokumenti par pieminekļu celtniecības politiku un teorētiskās publikācijas. Autors velta uzmanību arī pieminekļu praktiskajai izmantošanai politikā, parādot kā monumentus izmanto sociālo rituālu organizēšanā un kolektīvās identitātes konstruēšanā. Grāmatas nobeigumā tiek analizēti pēdējos 20 gados Latvijā tapušie pieminekļi. Monogrāfija ir bagātīgi ilustrēta: autors ir savācis visu demontēto pieminekļu fotogrāfijas, un tās uzskatāmi demonstrē mākslas stilu un tēlniecības tehnikas evolūciju 20. gadsimta otrajā pusē.

 

     V. Hausmaņa monogrāfijā „Veronika Janelsiņa” plašākai publikai līdz šim vairāk kā gleznotāja pazīstamā V. Janelsiņa šoreiz atklāta kā rakstniece. Viņas devums rakstniecībā Latvijā ir mazāk zināms, jo lielākais skaits Janelsiņas grāmatu publicēts trimdā. V. Hausmanis savā monogrāfijā izceļ viņas kā rakstnieces savdabību un atšķirību no citiem latviešu literātiem. Autors arī prasmīgi noraksturojis Janelsiņas siltās un sirsnīgās attiecības ar viņas dzīvesbiedru, izcilo rakstnieku Anšlavu Eglīti. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar V. Janelsiņas zīmējumiem un fotoattēliem no V. Hausmaņa personiskā arhīva.

 

     I. Sokolovas grāmatā „Vēlreiz par Vili Lāci” savukārt vēl dziļāk varam iepazīt leģendāro latviešu rakstnieku V. Lāci. Šajā izdevumā V. Lāča lielumu un savdabību ļauj apjaust viņa vēstules, daudzās tikšanās reizes ar literatūrzinātnieci un nepublicētie materiāli.

 

     Bet aktieru pasaulē ielūkoties palīdz grāmata „Dailes teātra sestā studija”, tās autore L. Sīle kopš studiju gadiem ir cieši saistīta ar 6. studiju un arī ar Dailes teātri. Sākotnējās intervijas ar māksliniekiem darba gaitā izaugušas par plašiem portretiem, atklājot 14 dažādus raksturus un dažādus likteņus – aktieri „no Dieva žēlastības” Andri Bērziņu, pirmo mīlētāju tēlotāju Ivaru Elertu, grāmatā satiekami arī no kinofilmas „Pūt, vējiņi!” daudzu atmiņā palikušie Esmeralda Ermale un Pēteris Gaudiņš, intelektuālis Juris Gornavs, daiļā primadonna Anita Grūbe, vīrišķīgās balss īpašnieks Juris Kalniņš, pāragri mūžībā aizgājušais Aivars Mežinskis, absurda dramaturģijas izrāžu režisors Arnis Ozols, enerģiskā Anda Reigase, optimistiskā Inese Saulīte, „latviešu Žerārs Filips” Juris Straume un neaizmirstamais „Zilā karbunkuļa” solodejotājs Ilgonis Švika, dzīves un dvēseles pētnieks un sieviešu mīlulis Varis Vētra.

 

     Abonementa krājumu šoreiz papildina arī dokumentālā filma „Nosargāt gadsimtus”, kura iepazīstina ar suitu vēsturi, vērtībām un cilvēkiem. Šo filmu tāpat kā visas abonementā pieejamās grāmatas un citus video un audioierakstus lasītāji var paņemt līdzi uz mājām.

 

     Pilnu jauno grāmatu u. c. jaunieguvumu sarakstu skatieties šeit.

     Nākamā jauno grāmatu diena abonementā – 16. janvārī.

 

Līdzīgi raksti