Foto: A. Romanovska

     Zviedrija atrodas Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalas austrumdaļā pie Baltijas jūras. No Eiropas skatu punkta skatoties, zviedri ar gandrīz deviņiem miljoniem iedzīvotāju ir neliela nācija. Zviedrija ir lielāka par Kaliforniju un gandrīz tikpat liela kā Spānija un Francija, tāpēc ārzemnieki bieži vien brīnās, cik liela savas platības ziņā Zviedrija īstenībā ir. 

 

     Ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu tik plašā teritorijā Zviedrija pieder pie visretāk apdzīvotajām zemēm Eiropā. Izskaidrojums tam vienkāršs – ziemeļu klimats ir tik skarbs un prasīgs, ka senākos laikos tas nebija spējis pabarot lielāku ļaužu vairumu. Tikai mūslaikos ar tehnikas palīdzību cilvēki ir spējuši „pakļaut” sev dabu un savu dzīvi padarījuši ērtāku.

 

     Gandrīz 80 % Zviedrijas teritorijas aizņem milzīgi meži, ezeri (vairāk nekā 4000 ezeru ir lielāki par 1 km2), purvi, upes (vairākums to plūst austrumu virzienā un ietek Botnijas līcī vai Baltijas jūrā) un neapdzīvoti apgabali. Arī vairumu no Zviedrijas lielākajām pilsētām, galvaspilsētu Stokholmu ieskaitot, iekļauj vairāk vai mazāk neskarta daba. Lielākā daļa mežu atrodas valsts ziemeļos. Meži ļauj Zviedrijai būt par vadošo papīra un kokmateriālu ražotājvalsti. Lauksaimniecībā ir izmantojami mazāk nekā 7% no valsts teritorijas. Zviedrijā ir bagātīgi dzelzs rūdas un citu metālu rūdu krājumi.

 

 

Skaitļi un fakti īsumā

Platība 449 964 km2

Iedzīvotāji 8 883 00 
Galvaspilsēta Stokholma (1 661 000) 
Galvenā valoda zviedru 
Galvenā reliģija kristietība (luterāņi) 
Valūta Zviedrijas krona 
Valsts iekārta monarhija; demokrātija 
Galvenās eksportpreces mašīnbūves produkcija (automobiļi, elektrotehnika), papīra, ķīmiskās rūpniecības, dzelzs un tērauda izstrādājumi 
Lielākā osta Gēteborga 
Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 1995. gada 

 

 

Zviedri…

… parunā saka: „Mēs zeļam un plaukstam no atmiņām par slavas pilno pagātni.”

ir unikāli tāpēc, ka viņiem nepiemīt nepatika pret kādu konkrētu nāciju, viņi vienkārši ir nesatricināmi pārliecināti par Zviedrijas pārākumu. 

bieži lauza galvu par dzīves jēgu un gremdējas sevī. 

cenšas izvairīties no konfliktiem, cik vien tas iespējams. 

allaž godā tur titulus, pat telefongrāmata zviedriem kalpo par vietu, kur pirmkārt uzsvērt savu šķirisko piederību. 

ir lielākie dabas mīļotāji pasaulē un ir gatavi skandināt par to no rīta līdz vakaram. 

savā starpā saveicinās tā, ka īsti nevar saprast, vai viņi nāk vai jau dodas projām. Iecienītais sveiciens hej tiek lietots gan sasveicinoties, gan atvadoties. 

dod priekšroku dušām, nevis vannām, jo tādējādi tiek ietaupīts laiks un ūdens. 

par vislabāko joku uzskata kāda norvēģa pavilkšanu uz zoba. 

                                                        (No grāmatas „Kas ir zviedri”.)  

 

 

Zviedrijas vēsturē svarīgi gadskaitļi

1350. g. Karaļa Magnusa Ērika dēla visas zemes likums apvieno zemi. 

1397.-1521. g. Kalmaras ūnija Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas starpā. 

1523. g. Gustavu Vāsu ievēl par karali. 1527. gadā sākas reformācijas laiks. 

1611.-1718. g. Zviedrijas lielvaras laiks. 

1630.-1648. g. Karaļa Gustava II Ādolfa vadībā Zviedrija protestantu pusē piedalās Trisdesmitgadu karā. 

1721. g. Zviedrija cieš sakāvi Lielajā ziemeļu karā un līdz ar to pazaudē savus īpašumus Baltijā. 

1809. g. Zviedrija spiesat atdot Krievijai Somiju. 

1814.-1914. g. Ūnija ar Norvēģiju. 

1818. g. Franču maršalu Žanu Batistu Bernadoti kronē par Zviedrijas karali Kārli XIV Juhanu. 

Ap 1850. g. Sākas Zviedrijas industrializācija. 

1914.-1918. g.; 1939.-1945. g. Zviedrija ievēro neitralitāti abos pasaules karos. 

1986. g. Tiek nošauts premjerministrs Olofs Palme. 

1995. g. Zviedrija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. 

 

     Vairāk par Zviedriju uzzināsiet, apmeklējot Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā 9. jūlijā izlikto izstādi „Iepazīsim Zviedriju!”.