Novembra ievērojamie jubilāri
Rēzeknes Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma tradicionālā mēneša slavenību jubilejām veltītā izstāde.
Novembrī apaļa jubileja aprit Garlībam Merķelim (245), Kārlim Skalbem (135), Frīdriham Šilleram (255) un Edgaram Dunsdorfam (110).
Garlībs Merķelis bija apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists. Viņam ir izcila nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Baltijā. Dzimis 1769. gada 1. novembrī kā sestais bērns Lēdurgas luterāņu draudzes mācītāja ģimenē.
Strādādams Rīgas apriņķa tiesā kā kancelejas darbinieks, G. Merķelis guva piekļuvi arhīvam ar lietām par muižnieku un dzimtcilvēku attiecībām. No 1793. līdz 1796. gadam strādāja par mājskolotāju Nītaures draudzes Annas muižā pie apriņķa tiesneša, kur vācu valodā sarakstīja slaveno grāmatu „Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”. Grāmata latviski izdota 1905. gadā A. Būmaņa tulkojumā. Darbs kļuva pazīstams ne tikai Vācijā, bet arī Francijā un Skandināvijas valstīs.
1801. gadā universitātē Frankfurtē pie Oderas G. Merķelis ieguva doktora grādu filozofijā un pievērsās literatūras kritikai un žurnālistikai, kļuva par pazīstamu žurnālistu un kritiķi. 1820. gadā darbā „Brīvie latvieši un igauņi”, kas bija caram Aleksandram I veltīts sacerējums, slavēja brīvlaišanas reformu. Par šo, kā arī citiem zemnieku brīvlaišanai veltītiem darbiem monarhs piešķīra autoram 300 sudraba rubļu lielu mūža pensiju.
Dzīves nogali rakstnieks pavadīja savā nelielajā Depkina muižiņā Katlakalnā pie Rīgas, nomira 1850. gada 9. maijā, apglabāts Katlakalna kapsētā.
Garlība Merķeļa darbi mūsu bibliotēkās
Rakstnieks Kārlis Skalbe dzimis 1879. gada 7. novembrī Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Incēnos kalēja ģimenē. Mācījies Veļķu pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Jau 16 gadu vecumā laikrakstā „Balss” publicējis savu pirmo dzejoli. 1901. gadā pašmācības ceļā ieguvis tautskolotāja tiesības un sācis strādāt par skolotāju Ērgļu pagastskolā.
Rakstnieks aktīvi iesaistījās sabiedriskajā darbībā, tāpēc kā politiski neuzticamu viņu 1904. gadā atlaida. 1905. gadā nodibināja un rediģēja žurnālu „Kāvi”, kurā pats daudz publicējās. Par simpātijām revolūcijai žurnāla tiks slēgts un pret K. Skalbi ierosināta prāva. Lai savu revolucionāro uzskatu dēļ netiktu arestēts, dzejnieks 1906. gadā emigrēja uz ārzemēm, dzīvoja Šveicē, Somijā un Norvēģijā.
1909. gadā atgriezās Rīgā, kur viņu tomēr apcietināja kā bijušo žurnāla „Kāvi” redaktoru, un laiku no 1911. gada novembra līdz 1913. gada februārim viņš pavadīja cietumā.
Literatūras vēsturē K. Skalbe ir iegājis, galvenokārt pateicoties savām pasakām, kurām līdzvērtīgu latviešu literatūrā nav. Pasakās rakstnieks noliedz vardarbību un naidu, cildina garīgo spēku.
Viņš bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem. 1918. gadā kļuva par latviešu pagaidu Nacionālās padomes locekli. Aktīvs dažādu biedrību, kongresu un laikrakstu vadītājs, Satversmes sapulces loceklis un divu Saeimu deputāts.
1945. gada 15. aprīlī nomira Stokholmā. 1992. gada 20. jūnijā urna ar pelniem tika pārapbedīta Vecpiebalgas pagasta Saulrietos, kur kopš 1984. gada darbojas K. Skalbes memoriālais muzejs.
Kārļa Skalbes darbi mūsu bibliotēkās
Frīdrihs Šillers bija vācu dzejnieks, dramaturgs, filozofs un vēsturnieks. Dzimis 1759. gada 10. novembrī Mārbahas pilsētiņā Virtembergas hercogistē. Viņa tēvs bija kara feldšeris.
1780. gadā F. Šillers pabeidza militāro akadēmiju un kļuva par pulka ārstu Štutgartē. 1781. gadā viņš pabeidza rakstīt „Laupītājus”, kas nākamajā gadā piedzīvoja ļoti veiksmīgu uzvedumu Manheimas teātrī, taču izrādes saturs un ietekme uz publiku nebija pieņemama varas iestādēm, tamdēļ dramaturgs uz četrdesmit dienām tika ieslodzīts cietumā.
No 1788. gada F. Šillers strādāja par profesoru Jēnas universitātē. Tur noderēja viņa intensīvās vēstures studijas. Tika uzrakstīti traktāti „Trīsdesmitgadu kara vēsture” un „Nīderlandes atdalīšanās vēsture”. Ar šiem darbiem autors ieguva Eiropas zinātnieku uzmanību.
Dzeju F. Šillers rakstīja visu mūžu. Jaunībā tā bija filozofiskā lirika, vēlāk – balādes, starp kurām ir īsti daudzu tautu valodās tulkoti šedevri.
Kaut gan F. Šillera lugas jau bija slavenas viņa dzimtenē, pašu autoru māca trūkums un rūpes. Dzejnieks saslima ar plaušu tuberkulozi, no kuras izveseļoties nespēja. Bet radošais darbs turpinājās. 1799. gadā viņš uzrakstīja dramatisko triloģiju „Vallenšteins”, 1800. gadā – traģēdiju „Marija Stjuarte”, pēc gada – „Orleānas jaunavu”, 1804. gadā savu pēdējo drāmu – „Vilhelms Tells”. 1805. gada 9. maijā F. Šillers nomira, viņa kapa vieta atrodas Veimārā.
Frīdriha Šillera darbi mūsu bibliotēkās
Edgars Dunsdorfs, viens no izcilākajiem latviešu vēsturniekiem, 59 grāmatu un neskaitāmu rakstu autors, dzimis 1904. gada 20. novembrī Saldū. Īpaši augstu vērtējams kā saimnieciskās vēstures pētnieks. Latvijas Universitātes (1943-1944), Baltijas Universitātes (1946-1948) un Melburnas universitātes (1968) profesors.
Par Latvijas vēsturi sarakstījis vairāk nekā desmit zinātnisku un populārzinātnisku grāmatu un pāri par simts rakstiem latviešu, angļu un vācu valodā. Liela nozīme ir arī viņa vēstures avotu un karšu publikācijām.
Par aktīvu darbību latviešu sabiedrībā, latviešu zinātnes un kultūras veicināšanu saņēmis vairākus apbalvojumus, to skaitā arī LR Triju zvaigžņu ordeni (1995).
E. Dunsdorfs nomira 2002. gada 24. martā Melnburnā, Austrālijā, kur dzīvoja un strādāja vairāk nekā pusi no sava mūža. Viņa pelnu urna apglabāta Rīgā, Raiņa kapos, kur uzstādīts tēlnieka Induļa Rankas veidots piemineklis.
Edgara Dunsdorfa darbi mūsu bibliotēkās
Izmantotie avoti: 100 ievērojamākie rakstnieki. – R.: Aplis, 2007. – 275 lpp http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?id=2190862 http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?id=2677712 http://lv.wikipedia.org/wiki/Fr%C4%ABdrihs_%C5%A0illers http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=788&Itemid=78
