100 no mums – 100 izcili rēzeknieši

 

Olga Afanasjeva

Olga Afanasjeva (Olga Orsa) dzimusi Rēzeknes novadā, Mākoņkalna pagasta Lipuškos. Liepājas pedagoģiskajā institūtā apguvusi sākumskolas skolotāja un bērnu psihologa, logopēda specialitāti.

 

Strādājusi Rēzeknes novada Mākoņkalna astoņgadīgajā skolā par krievu valodas un literatūras skolotāju, bet kopš 1972. gada dzīvo un strādā Rēzeknē. Darba gaitas Rēzeknē sāka toreiz vēl tikko uzbūvētajā bērnudārzā Nr. 3 (pašreizējā PII “Namiņš”), kur nostrādāja 9 gadus.

 

O. Afanasjevas lielākais nopelns ir Rēzeknes un Latgales vārda popularizēšana pasaulē ar dzeju. Viņa ne vien pati dzejo, bet arī ir sastādītāja dzejas almanaham “Rēzekne”, kurā tiek publicēti galvenokārt Rēzeknes autoru dzejas un prozas darbi latviešu, latgaliešu un krievu valodā. 2018. gadā tika izdots jau 21. dzejas almanaha “Rēzekne” laidiens.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums piešķirts 2012. gadā.

Vairāk informācijas par O. Afanasjevu

 

Pēteris Akuls

Pēteris Akuls dzimis 1938. gadā Balvu rajona Bērzpils pagasta Golvaros. Mācījies Golvaru četrgadīgajā pamatskolā, tad Bērzpils vidusskolā, kuru absolvējis 1957. gadā,  1957. gadā kļuvis par Medicīnas institūta studentu.

 

Darba gaitas uzsācis 1963. gadā kā neiropatologs Rēzeknes slimnīcā, strādājis kā neirologs poliklīnikā un rehabilitācijas centrā “Rāzna”. No 1969. līdz 1973. gadam bijis galvenā ārsta vietnieks poliklīnikas darbā, vēlāk – galvenā ārsta vietnieks organizatoriski metodiskajā darbā, no 1972. gada – neiroloģiskā kabineta vadītājs.

 

P. Akuls visu savu darba mūžu veltījis Rēzeknes un Latgales bērnu veselības aprūpei, konsultējis un ārstējis tūkstošiem bērnu no visa reģiona, vienmēr iesaistījies un palīdzējis jaunajiem ārstiem ar padomu svarīgu ar veselības aprūpi saistītu jautājumu risināšanā, nepārtraukti paaugstinājis savu profesionālo kvalifikāciju.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums piešķirts 2010. gadā.

Vairāk informācijas par P. Akulu

 

Iveta Apkalna

Iveta Apkalna dzimusi 1976. gadā Rēzeknē. Jau 16 gadu vecumā viņai uzticēti ērģelnieces pienākumi pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes dievkalpojumā Aglonas bazilikā 1993. gadā. 

 

1999. gadā ar izcilību absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Studējusi klavierspēli profesora Teofila Biķa klasē un ērģeļspēli pie profesora Tālivalža Dekšņa. 2000. gadā turpinājusi klavierspēles studijas Londonas Mūzikas un drāmas augstskolā. No 2000. līdz 2003. gadam studējusi Štutgartes Mūzikas un drāmas augstskolā profesora Ludgera Lomana ērģeļsolistu klasē.

 

Pašlaik viņa ir viena no pieprasītākajām solo ērģelniecēm. Piedalījusies Latgales vēstniecības “GORS” atklāšanas koncertā. Tieši viņas neatlaidībai ir jāpateicas par to, Latgales vēstniecībā “GORS” ar “Latvijas Valsts mežu” atbalstu sākušas skanēt “Johannus Ecclesia” digitālās ērģeles.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums Ivetai Apkalnai piešķirts 2014. gadā par Latgales un Latvijas kultūrvides veidošanu un Rēzeknes pilsētas  tēla  popularizēšanu.

Vairāk informācijas par I. Apkalnu

 

Helēna Bernāne

Helēna Bernāne dzimusi 2003. gadā Rēzeknes novada Nagļu pagastā. Mācījusies Nagļu un Gaigalavas skolā. Strādājusi Nagļu septiņgadīgajā skolā par skolotāju. Studējusi Latvijas Valsts universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē.

 

1970. gadā sākusi strādāt Rēzeknē par Latgales zonas pieminekļu aizsardzības inspektori, bet jau 1975. gadā – Latgales Kultūrvēstures muzejā par direktori.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums H. Bernānei piešķirts 2002. gadā.

Mirusi 2003. gadā.

Vairāk informācijas par H. Bernāni

 

Vasīlijs Bistrovs

Vasīlijs Bistrovs dzimis 1930. gadā Rēzeknes apriņķa Viļānu pagasta Jugermanu ciemā reliģiozu vecticībnieku zemnieku ģimenē.

 

Mācījies Jugermanu septiņgadīgajā skolā, kopš 13 gadu vecuma dziedājis Tiskādu draudzes klirosā, desmit gadus piedalījies dievkalpojumos.

 

1953. gadā uzaicināts par kora vadītāju Rēzeknes kapu draudzes dievnamā. 1986. gadā iesvētīts un saņēmis svētību Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes garīgā tēva amatam.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums V. Bistrovam piešķirts 2005. gadā par garīguma un sapratnes veicināšanu un ieguldījumu kultūrvides attīstībā.

Vairāk informācijas par V. Bistrovu

 

Jānis Bulis

Bīskaps Jānis Bulis dzimis 1950. gadā Ludzas apriņķa Briģu draudzē “Barisos”. No 1972. līdz 1977. gadam studējis Rīgas Romas katoļu Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 1977. gadā.

 

Pirmā darbavieta – Daugavpils sv. Pētera draudze, no 1980. līdz 1984. gadam bijis prāvests Rēzeknes sv. Antona draudzē, tad – Rīgas Kristus Karaļa un Ludzas draudzē.

 

Par bīskapu konsekrēts 1991. gada 24. jūnijā Liepājas sv. Jēkaba katedrālē. Rēzeknē atgriezies 1996. gadā kā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums piešķirts 2003. gadā.

Vairāk informācijas par J. Buli

 

Elita Cakule

Elita Cakule dzimusi 1965. gadā Rēzeknē. Pēc Rēzeknes 5. vidusskolas absolvēšanas studējusi Latvijas Valsts universitātē žurnālistiku.

 

1990. gadā pēc universitātes absolvēšanas atgriezusies Rēzeknē un uzsākusi darbu laikrakstā “Mōras Zeme”, bet no 1991. līdz 1994. gadam strādājusi Latgales televīzijā kā žurnāliste un raidījumu vadītāja. Bijusi viena no tām žurnālistēm, kas 1991. gada augustā turpināja informēt Latvijas iedzīvotājus par “puča” mēģinājuma norises gaitu.

 

1994. gadā sākusi strādāt Rēzeknes Domē par ārējo sakaru jautājumu speciālisti un faktiski uzsākusi Rēzeknes starptautisko sadarbību.

 

1995. gadā pārcēlusies uz dzīvi Norvēģijā, kur kopš 1999. gada strādā Norvēģijas pašvaldību savienībā par starptautisko projektu koordinatori. Arī esot tālumā, tiek veikta sadarbība ar Latvijas pašvaldībām.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumu ieguvusi 2003. gadā.

Vairāk informācijas par E. Cakuli

 

Anna  Čerbarde

Anna Čerbarde dzimusi 1898. gadā Lizuma pagastā. 1927. gadā pabeigusi Ļeņingradas Komunistisko universitāti un Augstākos pedagoģiskos kursus Maskavā. Baltkrievijas augstākajā mācību iestādē pasniegusi politekonomijas kursus.  1923. gadā Uļjanovskā piedalījusies Ļeņina muzeja veidošanā, kur darbojusies arī kā viena no pirmajām ekskursiju vadītājām.

 

1944. gadā atgriezusies Latvijā. 1946. gadā tika pieņemts lēmums par Rēzeknes Pedagoģiskās skolas atjaunošanu, A. Čerbarde tika norīkota par šīs iestādes direktori. Visas savas zināšanas un pieredzi nodevusi Rēzeknes un Latgales pedagogu izglītošanai.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumu saņēmusi 1975. gadā.

Mirusi 1984. gadā.

Vairāk informācijas par A. Čerbardi

 

Monika Eisaka

Monika Eisaka dzimusi 1940. gadā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā. Pabeigusi Liepājas Pedagoģisko institūtu, atgriezusies Rēzeknē.

 

Darba gaitas sākusi Rēzeknes 7. bērnudārzā par audzinātāju, pēc dažiem gadiem kļuvusi par metodiķi, bet 1969. gadā – par Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāju. Šajā amatā viņa nostrādāja no pirmās bērnudārza atvēršanas dienas līdz aiziešanai pelnītā atpūtā.

 

M. Eisakas dzīves moto ir vectēva teiktie vārdi: “Ja strādā, tad strādā tā, lai ļaudis redz un Dievs priecājas.”

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumu saņēmusi 2002. gadā.

Vairāk informācijas par M. Eisaku

 

Jānis Elksnis

Jānis Elksnis dzimis 1933. gadā Rēzeknes novada Dricānos. Beidzis Maskavas Poligrāfijas institūtu, Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas fakultāti un Mākslas akadēmijas maģistrantūru.

 

Kopš 1990. gada J. Elksnis ir Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs. Izdevniecībā grāmatas tiek izdotas latviešu, latgaliešu, krievu un citās valodās. J. Elkšņa vadībā tiek veidots ilgāko mūžu Latvijā piedzīvojušais kalendārs – “Tāvu zemes kalendars”, kas tiek izdots kopš 1938. gada.

 

1994. gadā apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2003. gadā – ar Latvijas Valsts aizsardzības fonda Goda zīmi. 2013. gadā saņēmis Latvijas lepnuma balvu, 2008. gadā ieguvis latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”. 2018. gadā grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2017” saņēmis balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumu saņēmis 2004. gadā.

 

Jāņa Elkšņa pašaizliedzīgie 25 gadi, LKC izdevniecību vadot

Vairāk informācijas par J. Elksni

 

Antons Gaisiņš

Antons Gaisiņš dzimis 1957. gadā. Pēc pamatskolas pabeigšanas izglītību turpinājis Višķu lauksaimniecības tehnikumā, pēc tam dienējis obligātajā militārajā dienestā Baltkrievijas militārajā apgabalā.

 

1979. gadā sācis strādāt Rēzeknes pilsētas un rajona izpildkomitejas milicijas daļā, Valsts autoinspekcijā par inspektoru, tad absolvējis Rīgas speciālo milicijas vidusskolu. Tam sekojis iecirkņa inspektora darbs. 1988. gadā nozīmēts par iecirkņa inspektoru un Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieku.

 

1980. gadā turpinājis mācības un iestājies PSRS Minskas augstākajā milicijas skolā. 1991. gadā kļuvis par Rēzeknes pilsētas un rajona izpildkomitejas milicijas daļas priekšnieka vietnieku un jau 1992. gadā – par Rēzeknes Pilsētas un rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, Kārtības policijas priekšnieku.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumu saņēmis 2006. gadā. 2011. gadā saņēmis fonda "Lāčplēsis" goda zīmi.

Miris 2016. gadā.

Vairāk informācijas par A. Gaisiņu

 

Aleksandrs Grodzickis

Aleksandrs Grodzickis dzimis 1932. gadā Rēzeknē. Absolvējis Rēzeknes Pedagoģisko skolu, turpinājis studijas Daugavpils Pedagoģiskā institūta Literatūras fakultātē, tad Pedagoģiskajā institūtā ieguvis krievu valodas un literatūras skolotāja specialitāti.

 

Strādājis lauku skolās, Rēzeknes 3. vidusskolā. Bijis Mākoņkalna astoņgadīgās skolas direktors, pēc tam ticis aicināts strādāt par rajona Tautas izglītības nodaļas inspektoru.

 

A. Grodzicka atmiņas, piezīmes un raksti ir apkopoti četros izdevumos: „Панорама Резекне в ретроспективе”, „Резекне – вчера и сегодня”, „Режица – городок провинциальный” un „Резекне – 725”. Atsevišķi materiāli ir publicēti krājumos un presē.

 

Savos darbos A. Grodzickis skar daudzpusīgu Rēzeknes vēstures tematiku un iekļauj personīgo līdzpārdzīvojumu. Stāstot par senču dzīvi, mudina cienīt un saudzīgi izturēties pret pagātnes mantojumu, viņu uztrauc cilvēku attieksme pret dabu, vēstures un kultūras bagātībām.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2009. gadā.

Miris 2016. gadā.

Vairāk informācijas par A. Grodzicki

 

Krists Jansons

Krists Jansons dzimis 1916. gada 8. decembrī Ventspils apriņķa Užavas pagasta Rukšos jūrnieka ģimenē. Pabeidzis Zeltmaša dramatiskos kursus, no 1933. līdz 1945. gadam darbojies Ventspils teātrī.

 

1945. gadā Mākslas lietu pārvaldes norīkojumā devies uz Latgales drāmas teātri Rēzeknē, kur sācis darboties režisora A. Varslavāna vadībā, vēlāk vadījis latviešu dramatisko pulciņu. Kopš 1958. gada bijis Rēzeknes Tautas teātra aktieris, spēlējis vēsturiskā B. Lavreņova “Lūzuma” iestudējumā, ar ko Rēzeknes teātris piedalījies Latgales kultūras dekādē Rīgā un saņēmis Tautas teātra nosaukumu.

 

K. Jansons ir  aktieris, kas visilgāk spēlējis uz Latgales teātru skatuves, kurzemnieks, kurš visu mūžu veltījis Latgales amatierteātrim. Lai arī dienišķo maizi pelnījis kā elektriķis un vulkanizators Rēzeknes uzņēmumos, iestudējumos piedalījies līdz pat sirmam vecumam.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukumu saņēmis 2001. gadā.

Miris 2007. gadā.

Vairāk informācijas par K. Jansonu

 

Jānis Karro

Jānis Karro dzimis 1937. gadā Alūksnes rajonā zemnieka ģimenē. Beidzis Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultāti.

 

Kopš 1962. gada dzīvo un darbojas Rēzeknē, bija vecākais darbu vadītājs Rēzeknes vispārējās celtniecības trestā, pēc tam septiņus gadus vadīja šo organizāciju, bija arī vecākais inženieris.

 

Par Rēzeknes rūpnieciskā mezgla objektu celtniecību J. Karro saņēma PSRS Ministru Padomes prēmiju. Rēzeknes būvnieki J. Karro uzraudzībā ir daudz paveikuši ne vien Rēzeknē un tās rajonā, bet arī visā Latgalē. Turklāt tieši J. Karro pilsētā uzprojektēja divus gājēju tiltiņus pār Rēzeknes upi.

 

J. Karro 17 gadus bija Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs. 20. gs. 80. gadu beigās, būdams Rēzeknes pilsētas mērs, J. Karro aktīvi atbalstīja Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” atjaunošanu. No 1990. līdz 2001. gadam J. Karro bija Rēzeknes Reģionālas vides pārvaldes direktors, domes deputāts un domes priekšsēdētāja vietnieks.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa nosaukums piešķirts 2008. gadā.

Vairāk informācijas par J. Karro

 

Pāvels Zeiļa

Pāvels Zeiļa dzimis 1945. gadā Višķu draudzē (Daugavpils novadā). Mācījies Dubnas skolā, vēlāk Daugavpils tehnikumā apguvis drēbnieka profesiju. Jau skolas gados sācis piekalpot baznīcā.

 

1972. gadā iestājies Rīgas Garīgajā seminārā. Pirmā draudze, uz kuru pēc studiju beigšanas devās P. Zeiļa, bija Jelgavā. Dzīves laikā ir kalpojis Līvbērzē, Mežvidos, Nautrēnos, Dukstigalā, Sarkaņos, Ciskādos, Ozolmuižā, Prezmā. Kopš 1988. gada – Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē, bet no 1996. gada maija – Sāpju Dievmātes draudzē Rēzeknē. Ir arī Dukstigala un Prezmas draudzes prāvests.

 

P. Zeiļa ir Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariāta priekšnieks, Rēzeknes dekanāta dekāns, kalpo Dievam, draudzei un Rēzeknei, vienmēr ir bijis atsaucīgs, sirsnīgs, ar sapratni izturas pret cilvēku priekiem, bēdām un rūpēm.

 

Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojumu saņēmis 2005. gadā par garīguma un sapratnes veidošanu un ieguldījumu kultūrsabiedrības attīstībā. 2018. gadā saņēmis Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" apbalvojumu.

Vairāk informācijas par P. Zeiļu

 

0
0
0
s2smodern
powered by social2s